Biroja darbs šķiet viegls — tikai sēdēt pie galda un strādāt —, bet patiesībā tas var būt īsts pārbaudījums ķermenim. Cik bieži darba dienas beigās jūti, ka mugura ir stīva, pleci sāp, tirpst rokas un enerģija pazudusi?
Tie arī ir vieni no biežākajiem simptomiem, kas liecina, ka birojā kaut ko darām nepareizi, un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Evika Rosoha vēl min tirpšanu plecu daļā un rokās, galvassāpes, var veidoties karpālā kanāla sindroms, epikondilīts jeb elkoņa cīpslu iekaisums un izmaiņas stājā.
«Jebkura ilgstoša statiska poza rada pārslodzi muskuļos, bet, ilgi sēžot pie datora, tiek saīsināti, pārslogoti krūšu daļas muskuļi, kakla īsie atliecējmuskuļi, gūžu saliecējmuskuļi, paliek vājāki plecu daļas un muguras muskuļi, kā arī gūžas atliecējmuskuļi,» skaidro E. Rosoha. «Veidojas muskuļu disbalanss, kas ar laiku noved pie stājas izmaiņām — galvas novirzīšanās uz priekšu, apaļas muguras, iegurņa rotācijas uz priekšu. Savukārt šādas stājas izmaiņas jau tālāk veido sāpes citos mugurkaula segmentos, izmaiņas starpskriemeļu diskos, jo tiek nepareizi sadalīta slodze uz mugurkaulu, veidojas trigerpunkti savilktajos muskuļos un miofasciālas sāpes.» Pēdējās minētās ir sāpes muskuļos un tos apņemošajā saistaudu apvalkā.
Ja laicīgi nereaģējam un savā darba vidē neko nemainām, jārēķinās ne tikai ar nepārtrauktām sāpēm, bet varam arī iedzīvoties nopietnākās ilgtermiņa problēmās — jau iepriekš pieminētajā karpālā kanāla sindromā, epikondilītā, starpskriemeļu disku trūcēs, jārēķinās ar redzes pasliktināšanos, galvassāpēm un citām veselības problēmām.
«Jebkuram cilvēkam, arī biroja darbiniekam, būtu jāvingro,» uzsver fizioterapeite. «Ārpus biroja ieteicami būtu aerobie vingrinājumi — nūjošana, peldēšana, kur tiek nodarbinātas plecu, muguras un kāju muskulatūra. Noteikti nepieciešami stiepjošie vingrinājumi krūšu daļai un kaklam, jāstiprina plecu josla.»
Biroja darbiniekiem raksturīga tūska
«Mēness aptieka» apkopojusi desmit profesijas, kurās var draudēt tūska. Pirmā kategorija ir medmāsas, ārsti, farmaceiti, skolotāji un lektori, kam ilgstoši jāstāv. Tāpat arī pārdevēji, frizieri, apkalpojošais personāls, kuriem maz kustību, un autovadītāji, taksometru, kravas pārvadājumu vadītāji, kuru darbam raksturīga ilgstoša sēdēšana. Īpaša kategorija ir arī biroja darbinieki, kam mazkustīgs darbs, turklāt īpaši nevēlami ir sēdēt ar sakrustotām kājām. Evika Rosoha norāda, ka, ilgstoši sēžot, tiek nospiesti lielie asinsvadi iegurņa rajonā, kavēta limfas attece, kas veicina tūskas rašanos. «Visvienkāršākais vingrinājums ir ik pa laikam piecelties un pastaigāt, lai veicinātu asins un limfas cirkulāciju.»
Runājot par tūsku, Veselības centru apvienības klīnikas «Aura» kardiologs Alberts Bērziņš atgādina, ka arī darbā jāatceras par kāju atpūtināšanu, pacelšanu augstāk, jo šādas darbības veicina venozo atplūdi. Ja ārsts nozīmējis, tad jāievēro nepieciešamā ārstēšana ar medikamentiem. Tā kāju vēnas iegūst tonusu, kļūst stingrākas. Ja kāju tūsku izraisa sirds slimība, tad ārsts var izrakstīt, piemēram, urīnu dzenošus līdzekļus.
«Lai novērstu tūsku, vajadzētu atturēties no šķidruma lietošanas pirms naktsmiera. Ja nepieciešams, no rīta var lietot diurētiskas zāļu tējas no plūškoka lapām, kosas, liepas, bērza. Aptiekās ir pieejams pietiekams produktu klāsts tūskas novēršanai vai mazināšanai, un farmaceits vienmēr ir gatavs katram individuāli piemeklēt to, kas būs vispiemērotākais,» saka «Mēness aptiekas» farmaceite Jeļena Bebre.
Atpūtas brīdis — darbinieku atbildība
Kā ergonomisks risinājums birojos un arī mājās arvien populārāks kļūst stāvgalds jeb augstumā regulējams galds. Taču Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles Rehabilitācijas nodaļas vadītāja norāda, ka tas nebūs labs risinājums, ja pie galda visu dienu stāvēsim. «Tad atkal cietīs kāju asinsvadi, var veidoties vēnu varikoze. Dienas laikā var pamainīt darba vietu — kādu brīdi stāvēt, tad sēdēt, taču vēlams izvairīties no jebkuras ilgstošas statiskas pozas.»
Darba vietas iekārtojums vairāk ir darba devēja atbildība, taču arī darbiniekam pašam par sevi jāparūpējas. «Viņam jāievēro darba — atpūtas režīms. Tātad ik pa laikam jāpieceļas, jāpastaigā, jāpastiepjas,» atgādina E. Rosoha. «Ņemot vērā masāžu labvēlīgo ietekmi uz organismu, profilaktiskas masāžas ir ļoti ieteicamas. Kursu vismaz reizi gadā vajadzētu iziet jebkuram cilvēkam. Masāžas laikā tiek uzlabota asins cirkulācija un limfas attece, tiek mazināts saspringums un sāpes savilktajos muskuļos, atbrīvoti trigerpunkti. Arī psihoemocionālais aspekts ir nozīmīgs, masāžas samazina trauksmi, uzlabo miegu, veicina noturību pret stresu, kā rezultātā tiek uzlabota dzīves kvalitāte kopumā.»
Fizioterapeite norāda, ka internetā atrodami dažādi vingrojumu kompleksi sēdoša darba darītājiem — jebkurš var izvēlēties sev piemērotāko. «Ja neuzticas internetam, var apmeklēt fizioterapeitu vai ergoterapeitu, kurš izstrādās kompleksu. Darba vietā atpūtas pauzes laikā noteikti vajadzētu izstiept plecu, krūšu muskulatūru. Arī par rokām nevajadzētu aizmirst — tie būtu plaukstu atliecējmuskuļi, ko vajadzētu atbrīvot, vienkārši izkustināt galvu un pastaigāt. Neaizmirst arī par telpu vēdināšanu un, galvenais, atcerēties, ka ir jāpaņem atpūtas pauze!»
#SIF_MAF2025
| Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Veselība tuvplānā” saturu atbild SIA “SILK MILK Media”. |
