Kad 2012. gadā Latvijā notika referendums par krievu valodas noteikšanu kā otro valsts valodu, vairāk nekā 273 tūkstoši atbalstīja šo ideju. Šodien, raugoties caur 2022. gada Ukrainā uzsāktā kara prizmu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš atgādina: «Daļa no tiem cilvēkiem ir mainījuši domas. Bet mums jāapzinās — iekšējo nelabvēļu joprojām ir gana daudz.»
Sarunu festivālā «Lampa» Cēsīs notika diskusija «No vienaldzības līdz rīcībai: Latvija Krievijas—Ukrainas karā», kurā ikviens klātesošais varēja uzdot jautājumus Jānim Slaidiņam.
Diskusijā viņš uzsvēra, ka Krievijas hibrīdkara arsenālā svarīga loma ir informatīvajām operācijām, kas balstās uz plaisu sabiedrībā. «Tas ir galvenais aizsegs, aiz kura Krievija slēpjas, — glābt savus tautiešus. Tā notika Donbasā, arī Harkivā, kur vairākums iedzīvotāju ir krievvalodīgie». Daugavpils un citas Latvijas pierobežas pilsētas ir īpaši jutīgas. Realitātē krievu mērķis nav glābt savus tautiešus, ko pierāda, piemēram, Harkivas bombardēšana, neizvēloties konkrētus objektus, triecieniem pakļaujot civiliedzīvotājus.
Slaidiņš uzsver, ka patriotisms Latgalē nav izzudis: «Es zinu daudzus latgaliešus, kas ir gatavi aizstāvēt Latviju ar visu sirdi. Tāpēc nav runa par spēli vienos vārtos. Mums ir pamats cerēt, taču ar to nepietiek — jāstrādā ar cilvēkiem un jārūpējas par informētību».
Vai varam atbildēt uz visiem jautājumiem?
Slaidiņš uzsver, ka Ukrainas piemērs skaidri parāda, cik svarīga ir cieša sadarbība starp civilajām un militārajām struktūrām. «Ukrainā jau kopš 2014. gada strādāja pie šīs sadarbības. Mēs Latvijā sākām tikai pēc 2022. gada». Pašvaldībām jābūt reāliem rīcības plāniem, nevis formāliem dokumentiem. «Kur būs bēgļi? Kur būs ievainotie? Kur cilvēki patversies? Kur būs degvielas rezerves? Kā mobilizēs atvaļinātos un pensijā esošos mediķus? — uz šiem jautājumiem ir jābūt skaidrām atbildēm,» saka NBS majors. Viņš arī norāda — armijai kara gadījumā būs savi uzdevumi, tā nespēs veikt civilās aizsardzības funkciju.
Kāds klātesošais minēja, ka Cēsīs patvertņu zīmes ir izvietotas, bet viņam kā invalīdam ratiņkrēslā nav skaidrs, kā nepieciešamības gadījumā nokļūt pagrabā. NBS majors mudināja sazināties ar savu pašvaldību, kurai ir jārod atbilde uz šo jautājumu. Savukārt par «krīzes somu» jeb 72 stundu somu J. Slaidiņš norādīja, ka tai nav obligāti jābūt mugursomai, tā var būt soma uz ratiņiem, tāda, ko viegli pašam pārvietot.
Kad informācija kļūst par ieroci
Slaidiņš atgādina, ka informatīvā telpa ir mūsdienu kaujas lauks, jo hibrīdkarš sākas ar naratīviem, ar uzticības graušanu valsts institūcijām un sabiedrības šķelšanu. Viņš brīdina — hibrīdkara metodes ietver arī politisko un ekonomisko ietekmi, provokācijas un pat šķietami nejaušus protestus.
Žurnālists Armands Puče diskusijā teica, ka skaidri redzams, kuri Latvijā ir piektās kolonas pārstāvji jeb ārvalstu savervēti cilvēki vai tām simpatizējoši aģenti. «Arī šobrīd redzam akcijas, kas tiek gatavotas, šķietami jocīgas, maznozīmīgas, bet tajā pašā laikā tām ir milzīga jauda. Tas pats Rosļikova izgājiens (partijas «Stabilitātei!» līderis Aleksejs Rosļikovs — aut.) vai Stepaņenko («Suverēnā vara» līdere Jūlija Stepaņenko — aut.) uznāciens. Mums nav ko slēpt šos stāstus, tā ir piektā kolona, kas šeit Latvijā šobrīd saimnieko,» teic A. Puče.
Slaidiņš uzsver: «Labi, ka šie ietekmes aģenti ir zināmi, mēs viņus redzam», bet viens no lielākajiem apdraudējumiem ir tā dēvētie «noderīgie idioti» — cilvēki, kas par naudu palīdz svešai valstij, bieži pat nenojaušot, ko dara. «Pirms iebrukuma Ukrainā internetā piedāvāja darbus par 200—300 dolāriem. Redzējām, ka pirms iebrukuma visur tika zīmēti krustiņi, izliktas radiobākas, insfrasarkanie marķieri. Tika ziņots par atslēgas cilvēkiem, par bruņoto spēku dislokāciju. Viņi darīja šo darbu, pat nepazinoties, kādu ļaunumu nodara savai valstij. Gāja uz vieglu nopelnītu naudu, un pretinieks saņēma sev nepieciešamo,» atgādina virsnieks.
Piektās kolonas darbības novērojamas ne tikai Latvijā. «Putina konservi ir attaisīti vaļā, tiek mēģināts ietekmēt Eiropas Savienību, NATO. Mums ir pavisam skaidrs, kas pašlaik notiek Ungārijā, kas notiek Slovākijā. Tā ir viņu priekšrocība, ka viņiem šādi cilvēki ir iekšienē, un tie var radīt milzīgas problēmas,» piebilst NBS majors.
Jāstiprina savs «mugurkauls»
Baltijas jūras reģionam būtiska ir Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO. Paralēli tam Slaidiņš aicina nedzīvot ilūzijās, ka sabiedrotie atrisinās visu mūsu vietā. Katrai valstij ir jāstiprina sava aizsardzība.
«Ja sāksies iebrukums, ko mēs ar «Patria» bruņu mašīnām, lielgabaliem darīsim?» jautāja kāds klātesošais. «Pirmkārt, jāņem vērā, ka šeit atrodas pietiekami spēcīga NATO kaujas grupa ar savu artilēriju, pretgaisa aizsardzību. Nevajadzētu domāt, ka, ja sāktos iebrukums, mēs te brauktu tikai ar «Patria» un šautu ar triecienšautenēm. Armija gatavojas, mēs esam NATO dalībvalsts un Baltijas valstu aizsardzības plāni visu laiku tiek papildināti,» teic J. Slaidiņš.
«Vai Rīgai ir aizsargkupols?» jautāja kāds cits. «Nē, tāda nav. Pretgaisa aizsardzība Latvijā ir izvietota, neteikšu kur, bet ir. Cilvēkam šķiet — ja viņš neredz, tātad nav. Līdzīgi bija ar «Vagner» atrašanos Baltkrievijā. Jau izskanēja — Daugavpilij, Suvalkiem, Latgalei beigas. Bija jautājumi — kur ir mūsu bruņotie spēki? Armija reaģēja, bija pierobežā, izdarīja secinājumus. Ja neredzam, tas nenozīmē, ka nav.»
Kas sagaidāms?
Slaidiņš skaidro, ka, visticamāk, arī turpmāk saskarsimies ar Krievijas draudiem par kodolieroču izmantošanu. «Kodolieroču pielietojums, protams, nav nekas labs, tā ir iznīcība un saindēts apvidus uz ilgiem gadiem. Ko lai atbildu — tie draudi ir, protams.»
Kara iznākumu ir grūti prognozēt. Skaidrs, ka Latvijai ir jāstiprina sava aizsardzība, kas ietver arī noturību pret hibrīddraudiem. Būtiska loma jāpiešķir tieši jaunās paaudzes izglītošanai. Zināšanas par valsts aizsardzību, informācijas telpas drošību un pilsonisko atbildību nedrīkst būt tikai militāru ekspertu vai politiķu kompetencē — šie temati jāapspriež skolās, ģimenēs un sabiedrībā kopumā. Slaidiņš uzsver, ka «100 % visus nevar uztaisīt par valsts patriotiem», tomēr uzteicams solis pareizā virzienā — valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās.
/Autores foto. Tajā žurnālists Armands Puče (no labās) un NBS majors Jānis Slaidiņš sarunu festivālā «Lampa»./
#sif_maf2025
