Tuvojas vēlēšanas, un katram jaunietim, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, jābūt atbildīgam pret savu valsti un novadu. Atceros milzīgo apjukumu laikā, kad arī man līdz ar pilngadības iestāšanos bija jādodas uz pašvaldību vēlēšanām, lai atdotu savu balsi par kādu no sarakstiem un kandidātiem. Visbiedējošākais bija milzum lielais klusums un nopietnība, kas iedzina tik lielā stresā, ka es vienkārši sāku zīmēt krustiņus lodziņos un vilkt pāri svītras nezināmiem vārdiem un uzvārdiem, īsti nesaprotot, ko tas nozīmē. Vai tagad jaunieši ir zinošāki? Devos to skaidrot pie Rūtas Strazdiņas, kura šogad aizvadīs savas pirmās pašvaldību vēlēšanas.
— Tev šīs būs pirmās vēlēšanas — kādas izjūtas?
— Valsts mērogā — jā, bet skolā jau esmu piedalījusies pāris parlamenta vēlēšanās. Tādu spilgtu sajūtu par vēlēšanām man nav, ja nu vienīgi tas, ka mazliet šausminos, pa kuru laiku jau astoņpadsmit.
— Vai tu dosies vēlēt?
— Protams!
— Vai jau zini, par ko atdosi savu balsi?
— Vēl neesmu īsti pārliecināta.
— Kā domā pieņemt izvēli?
— To, ka katram iedzīvotājam ir jāiet uz vēlēšanām, man skaidri iemācīja vēstures skolotāja. Tur jautājumu nav — jāiet! Bet par izvēli ir daudz grūtāks jautājums. Cilvēki jau teic, ka tas nav pareizi, bet es noteikti aprunāšos ar vecākiem par to, kādi deputāti citus gadus ir ievēlēti un ko viņi sasnieguši novada attīstībā. Noteikti arī pati papētīšu sarakstus, bet kopumā noteikti izvēlēšos to kampaņu, kas man šķitīs visautentiskākā. Nu tā, lai jūt, ka tur ir cilvēki, kas gatavi novadā ieguldīt savu sirdi, jo solīt jau var daudz, bet tikai patiesi gribētāji izdarīs.
— Kā tev šķiet, vai ir svarīgi lasīt programmas?
— Kaut kādā līmenī — noteikti. Ir svarīgi zināt, par ko tieši tu balso, bet, manuprāt, vissvarīgākais ir autentiskums un tas, ko partija sola sasniegt, protams, izsverot, vai solītais vispār ir sasniedzams.
— Vai iepriekš esi iepazinusies ar to, kā vispār notiek pašvaldību vēlēšanu process?
— Ja godīgi, tad īsti nē. Pieņemu, ka tas stipri atšķiras no skolas vēlēšanām, jo tiek ievērots daudz pastiprinātāks privātums, bet tieši balsu skaitīšanā, domāju, nav lielas atšķirības.
— Kāpēc ir svarīgi iet vēlēt?
— Ja runājam par to, ko skolā māca, tad tāpēc, ka katra balss ir no svara. Mēs ar savu balsi lemjam savu nākotni. Dažreiz, ja nezini, par ko balsot, bet zini, par ko noteikti nevēlies atdot savu balsi, ir vērts nobalsot par jebkuru partiju, tikai lai neievēlētu tev nepieņemamāko variantu. Man šķiet, ka iet balsot, vispār nepapētot sarakstus, ir muļķīgi, jo kāda jēga piedalīties izvēles veikšanā, neveicot sev pareizu izvēli, piemēram, nobalsojot par to partiju, par kuru balso kāds draugs. Ja nu partiju ievēl un izrādās, ka tu viņu programmai nepiekrīti? Ja veic izvēli, tad, manuprāt, jābūt par to pārliecinātam.
— Tu dzīvo Stendē un mācies Talsos. Vai tu kā jaunietis redzi kādu problēmu, kas pašvaldībai būtu jārisina?
— Īsti nevaru sūdzēties. Protams, vienmēr jau varētu būt labāk, bet tā ir tāda pesimistiska mentalitāte. Es cenšos dzīvē par neko neiespringt, protams, ne vienmēr sanāk, bet tieši novada ziņā man šobrīd nav pretenziju.
— Kā tev šķiet, vai 18 gadi ir īstais vecums, lai dotos vēlēt?
— Man šķiet, ka ātrāk noteikti nevajag, jo lielākā daļa jauniešu to tāpat neuztvertu nopietni. Šajā vecumā tas vēl nešķiet tik svarīgi. Es laikam teiktu, ka vēlēšanas vecumam jāpaliek tādam, kāds tas ir, bet noteikti jāmazina spiediens, ka 18 gadu vecumā jāskrien vēlēt, jo daudzi vēl dzīvo pie vecākiem un no pieaugušo dzīves neko daudz nesaprot. Es esmu tāda pati, bet tieši tāpēc jau tagad zinu, ka mana šī gada izvēle, iespējams, nebūs līdz galam patiesa tam, kā es patiesībā justos, piemēram, pēc gada, kad jau būšu sākusi dzīvot viena.
— Vai ir kāda lieta, kura tevi mulsina vai biedē saistībā ar vēlēšanām?
— Domāju, ka tā ir neziņa, nesapratne, kā pirmo reizi balsot, kur atrast sarakstus, kā tieši un kur veikšu balsošanas procesu. Bet tie ir tādi sīkumiņi, ko viens jautājums vecākiem vai google var ātri atrisināt.
— Kā tev šķiet, vai skolām būtu vairāk jāsagatavo 12. klases jaunieši vēlēšanu procesam?
— Es teiktu, ka to vajadzētu sākt jau ar 11. klasi, jo pietiekami daudziem jauniešiem jau tad paliek 18 gadi. Man šķiet, ka sagatavošana ir vienas mācību stundas darbiņš. Pastāsta, kur un kā vēlēt, kā atrast partijas, kā saprast, vai to solītais ir ticams, — tādas virspusējas lietiņas. Protams, kādiem būs lielāka interese, — tad tie skolēni paši pameklētu visu nepieciešamo informāciju.
Kā aizpildīt vēlēšanu zīmi un citus skaidrojums meklē šajā rakstā:
