Ko sola «Mēs — Talsiem un novadam»?

Ko sola «Mēs — Talsiem un novadam»?

Talsu novada pašvaldības vēlēšanas jau pēc nepilna mēneša. Turpmākajos laikraksta numuros iepazīstināsim ar visiem politiskajiem spēkiem, kuri šogad cer uz vēlētāju balsīm. Ar pirmo numuru startēs reģionālā partija «Mēs — Talsiem un novadam», kas kandidē jau trešo reizi. 2017. gadā tā ieguva trīs deputātu vietas, bet 2021. gadā — jau četras. Šajā sasaukumā partija bijusi gan daļa no novada vadības, gan strādājusi opozīcijā.

«Esam spēcīga komanda, kurā apvienojas pieredze un jaunības enerģija!» savā programmā raksta partija. «Mūsu sarakstu papildina cilvēki, kuri pēc gadiem ārzemēs apzināti atgriezušies Talsu novadā — viņi nes sev līdzi pasaules pieredzi, jaunas idejas un patiesu vēlmi dot savu ieguldījumu novada attīstībā.»

Pirmo reizi nekandidē partijas līderis un dibinātājs Edgars Zelderis. 2021. gadā tieši viņam vēlēšanās bija lielākais kāpums, no 22. vietas nokļūstot pirmajā. Vairāk nekā gadu E. Zelderis arī darbojās Talsu novada domē, līdz kļuva par 14. Saeimas deputātu. Ja šobrīd aktīvākais Talsu novada domē ir Aldis Pinkens no «Jaunās Vienotības», tad sasaukuma sākumā viens no tādiem bija arī E. Zelderis. Lielāko rezonansi izraisīja viņa komentārs 2022. gadā, ko viņš veltīja tā brīža domes priekšsēdētājai Sandrai Pētersonei (NA): «Molotova kokteili vajadzētu iemest Sandrai klēpī. Tad no viņas būtu kaut kas labāks.» Deputāts pēc tam skaidroja, ka šādi izteicies, jo esot bijis nokaitināts un to veicinājusi krīze pašvaldības darbā. Jāpiebilst, ka nepilnu gadu pēc vēlēšanām «Mēs — Talsiem un novadam» pārtrauca sadarbību ar pārējām partijām un prasīja VARAM atlaist Talsu novada domi. Daļa no šīs partijas deputātiem vienmēr aktīvi pauduši viedokli domes sēdēs, šobrīd kļuvuši salīdzinoši klusāki, un trīs no viņiem nākamajā sasaukumā par deputātiem vairs nevēlas kļūt.

No multihalles līdz peldbaseinam

Kopš dibināšanas partija uzsvērusi nepieciešamību pēc ilgtspējīgas izaugsmes, ģimenēm draudzīgas vides un pārskatāmas pašvaldības pārvaldības, un tieši atklāto darbu un pārskatāmus finanšu procesus tā norādījusi kā pirmo punktu šī gada programmā. Partija arī sola atjaunot daudzīvokļu māju pagalmu un publiskās ārtelpas labiekārtošanas programmu, uzlabot pašvaldības ceļu kvalitāti, velo un gājēju infrastruktūru, sakārtot pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu un uzlabot dzīvojamā fonda kvalitāti un īres mājokļu pieejamību. Savā programmā «Mēs — Talsiem un novadam» pieskaras efektīva skolu tīkla veidošanai, daudzbērnu ģimeņu un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem atbalstam. Tā arī sola palielināt bērnu piedzimšanas pabalstu, veicināt ārstu piesaisti, atbalstīt jaunos uzņēmējus ar mikrograntiem, attīstīt «Ražots Talsu novadā» zīmolu. Savā programmā tā runā arī par kultūru, sportu un iedzīvotāju iesaisti. Partija atbalstīšot vietējos kolektīvus, plaši pazīstamus pasākumus, jauniešu iekļaušanos darba tirgū, IT un inženierzinātņu apmācību, veidošot draudzīgu un pieejamu vidi senioriem. Vēl pirms četriem gadiem tā solīja, ka «beidzot panāksim multifunkcionālā sporta centra — hokeja halles un peldbaseina uzbūvēšanu.», bet šobrīd min vien to, ka izvērtēs peldbaseina būvniecību.

No valsts nesaņem ne centa

Atšķirībā no pārējām partijām, kas cer iekļūt Talsu novada domē, šī ir vienīgā reģionālā. Partijas, kuras piedalās Saeimas vēlēšanās un tajās saņem vismaz divus procentus balsu, saņem valsts finansējumu — kalendāra gada laikā 0,1 % no minimālās algas (tātad šogad 0,74 eiro) par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās. Piemēram, 2021. gadā par partiju nobalsoja 1689 vēlētāji, kas nozīmētu 1249,86 eiro gadā jeb nepilnus 5000 eiro no vienām līdz otrām vēlēšanām. Taču «Mēs — Talsiem un novadam» tādu nesaņem, jo tās darbība ir ierobežota tikai Talsu novadā, kas neatbilst valsts finansējuma saņemšanas kritērijiem. «Mēs — Talsiem un novadam» vērsās Satversmes tiesā, tomēr tā atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei.

Kandidātu sarakstu var iepazīt šeit: https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/talsu-novads/mes—talsiem-un-novadam/