Tirgus un kinoteātris ir vietas, kur cilvēkiem satikties, socializēties un baudīt vietējās kopienas kultūru, tādēļ pavisam noteikti tās ir jāsaglabā. Šķiet, ka Talsu tirgus pēdējo trīs gadu laikā piedzīvojis vislielākās pārvērtības. Pērn iepazinām Talsu tirgus un kinoteātra «Auseklis» vadītāju Evu Zibeni, taču no 1. jūlija iestādes ieguvušas jaunu vadītāju — Kristīni Norenbergu.
— Kāpēc izlēmāt pieņemt izaicinājumu vadīt Talsu tirgu un kinoteātri «Auseklis»?
— Mani uzrunāja Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs brīdī, kad iepriekšējā vadītāja Eva Zibene uzrakstīja atlūgumu. Nācās reaģēt ātri, jo bija nepieciešams cilvēks, kas jau pārzina sistēmu un ir radošs. Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka manī saredzēja potenciālu. Šis, protams, ir liels izaicinājums, jo katru dienu ir kaut kas jauns, bet ir forši un dinamiski. Nav jāsēž vienā vietā, esmu gan tirgū, gan kinoteātrī.
— Kāda ir jūsu iepriekšējā darba pieredze?
— Mana darba pieredze pēc vidusskolas beigšanas sākās viesmīlības jomā. Es strādāju gan par viesmīli, gan bārmeni, apmācīju arī jaunos darbiniekus. Tad 10 gadus biju mājsaimniece, rūpējos par trīs bērniņiem. Šobrīd atskatoties, es ļoti novērtēju to, ka varēju lēnu garu viņus izvadāt visur, kur nepieciešams. Nebija jāsatraucas, kam bērnus atstāt brīžos, kad viņi slimoja. Bet tāpat, būdama mājsaimniece, es vēlējos sevi attīstīt — izgāju kosmētiķu kursus, piedalījos jogas retrītos, studēju, darīju visu, lai pilnveidotos. Man nepatīk, ja nenotiek attīstība. Tagad, pēdējo gadu, biju personāla speciālists pašvaldībā.
— Vai nebija bail pieņemt šo izaicinājumu, redzot, ka iepriekšējā vadītāja strādāja neilgu laiku? Varbūt šie abi amati tomēr nav savienojami?
— Eva aizgāja no šī amata tāpēc, ka viņa pieņēma izaicinājumu pārcelties uz dzīvi citur. Domāju, ka viņai pavisam noteikti bija žēl atvadīties no tirgotājiem, jo viņiem bija izveidojusies ļoti laba sadarbība un draudzīgas attiecības. Eva bija ļoti jaudīga tirgus vadītāja, kura pierādīja, ka tirgus un kino vadīšana ir savienojama. Cilvēkiem vienmēr ir bail no kaut kā nezināma. Bet tad, kad tu sāc strādāt un apgūt procesus, iedziļināties lietās, viss nav nemaz tik sarežģīti. Tā ir regulāra izkāpšana no komforta zonas. Katrs pasākums, kuru veidoju, līdzi nes sa-traukumu, vai cilvēki apmeklēs un vai viņiem patiks. Sestdien pirms kino seansa «Snīkeri» esmu noorganizējusi animatoru, kas bērniem veidos radošās darbnīcas. Esmu izreklamējusi, bet jautājums — vai atnāks un cik atnāks? Jāatzīst, ka Eva ir atstājusi ļoti spēcīgus pamatus, iestrādājusi aktīvus sociālos tīklus, kas man tikai jāturpina un jāpapildina.
— Vai arī tematiskie tirgus pasākumi turpināsies?
— Jā, noteikti! Mēs meklēsim veidus, kā varam dažādot tirgus ikdienu. Tāpat mums ir nepieciešams piestrādāt pie produktu daudzveidības. Tā, lai ir gan adījumi, gan mājražotāju produkti. Cilvēkiem patīk redzēt kaut ko jaunu.
— Vislielākais izaicinājums ir ceturtdienas. Vai plānojat tās atdzīvināt?
— Šobrīd ceturtdienās tirgus darbojas no rīta, līdz martam bija vakara tirgus. Decembrī, pirms Ziemassvētkiem, mēs noteikti veidosim tirgu tā, lai tas nebūtu tikai kā vakara tirgus, jo mums ir tirgotāji, kas labprāt tirgotos tikai no rīta. Mums ir jāņem vērā tas, ka tirgus sētā vakaros nav ļoti labs apgaismojums, tāpēc tirgotāji nereti ir grūti pamanāmi. Man ir svarīgi, lai tirgotājs ir pamanīts un lai viņš var arī kaut ko ietirgot. Drīzāk ceturtdienās tirgus varētu būt visas dienas garumā, kur no rīta tirgosies tie, kas nevēlas tirgoties vakarā, taču uz dienas otro pusi mēs varētu rīkot tematisko tirgošanos ar meistarklasēm un mūziku. Mēs esam ieguvuši arī licenci, lai varētu atskaņot mūziku, kas ir ļoti forši, jo mūzika vienmēr iedod pareizo noskaņojumu. Ja ceturtdienā iekritīs vēl kāda svētku diena, tad, protams, apspēlēsim arī to.
— Cik maksā vieta tirgotājiem?
— Sestdienās ar PVN ir 1,74 eiro par metru āra tirgotājiem. Hallē ir mazliet augstāka cena. Es domāju, ka cenrādis būtu jāpārskata, bet nezinu, vai tas ir jādara tagad, jo pensionāram viens eiro ir daudz un visapkārt cenas aug, tāpēc šobrīd nav īstais brīdis to darīt. Bet nākotnē noteikti cenas ir jāpārskata.
— Vai ņemsiet vērā tirgotāju viedokli?
— Pavisam noteikti! Man ir sajūta, ka tirgotāji ir mana komanda, mēs sadarbojamies. Man ļoti patīk komunicēt ar cilvēkiem, pieiet pie katra klāt un aprunāties. Es arī vienmēr pajautāju viņu viedokli. Sadarbība ir ļoti svarīga, un es jūtu, ka viņiem patīk, ka par viņiem rūpējas.
— Vai arī kino būs kādi jauninājumi?
— Animators būs kaut kas pilnīgi jauns, kas nekad nav bijis. Pamēģināsim, skatīsimies, kāda būs atsaucība, un tad jau secināsim, vai ar animatoru var piesaistīt vēl papildu skatītājus. Apmeklējumi šobrīd vēl nav ievērojami. Piektdien iedzīvotāji pirmo reizi nopirka 140 biļetes uz šausmu filmu. Mēs neviens negaidījām, ka būs tik liela cilvēku interese par šo filmu. Tāpat būs arī leļļu teātra izrāde novembra beigās. Vēl es šajā gadā vēlētos realizēt nelielu akustisko koncertu. Iespējams, ar bufeti. Tas varētu būt pirms Ziemassvētkiem. Skatīsimies, kādu mākslinieku varam uzaicināt, jo budžets mums ir tik, cik ir. Arī biļešu cenu par koncertu mēs nevaram prasīt pārāk augstu. Tāpat mums foajē ir izstāžu zāle, ko arī izmantosim. Ar oktobri izstādīsim jaunu izstādi. Arī tur mums ir risks, cik cilvēku apmeklēs izstādes atklāšanu un cik vispār iegriezīsies to aplūkot. Bet ir jāriskē, nedrīkst baidīties!
Tā, kā es pati esmu spēlējusi teātri, man gribētos arī šo žanru iedzīvināt kino telpās. Izrādes, protams, nevar veidot ar milzu dekorācijām, bet mūsu vietējie aktieri te varētu uzspēlēt. Varu piebilst, ka mums vēl ir nepieciešama tirgus sētas atjaunošana, kinoteātrī vajadzētu jaunus krēslus. Ir ļoti daudz darbu, kas jāpaveic, tikai jāmeklē iespējas, kā to visu realizēt.
— Šobrīd Talsos uzņem divas filmas, vai kinoteātrī varēs redzēt pirmizrādes?
— Kinoteātrī «Auseklis» filmēja epizodi no daudzsēriju filmas «Ķīlnieki». Mēs pēc tam saņēmām dāvaniņas un pateicību par to, ka ielaidām savās telpās. Filmēšanas komanda teica, ka filma uz ekrāniem būs redzama februārī, tā ka mēs arī noteikti rādīsim. Visas šīs filmas piedāvā radošās komandas iesaisti. Nesen bija arī dokumentālā filma par Kambalu kinoteātrī, uz kuru es izsludināju vienu seansu. Filmas veidotāji man solīja, ka pie mums ieradīsies radošā komanda un, iespējams, arī pats Kaspars. Es līdz pēdējam brīdim nezināju, vai viņi tiešām atbrauks. Biju izsludinājusi, ka būs radošā komanda, bet, kurš un cik daudz viņu būs, man nebija ne jausmas. Tad, kad redzēju, ka pa durvīm nāk iekšā pats filmas producents Sandijs Semjonovs un Kaspars Kambala, mani pārņēma milzu atvieglojuma sajūta. Man ļoti patika, ka tas izveidojās kā sarunu šovs, kurā iesaistījās arī skatītāji. Bet noteikti rādīsim arī Lailas Pakalniņas filmu «Čuksti pagrabā». Viss notiks, galvenais sekot līdzi un nepalaist garām.
