Mūs beidzot sasniegusi īsta ziema, gaiss ir dzidrs, spirdzinošs un, iespējams, pat dziedinošs, galvenais — doties laukā un kustēties. Speciālisti atgādina, ka arī aukstā laikā fiziskās aktivitātes ir ieteicamas, tomēr aukstums rada papildu riskus un prasa lielāku piesardzību, tāpēc svarīgi ievērot dažus drošības principus.
«Aukstums ietekmē muskuļu elastību un reakcijas ātrumu — tie kļūst stīvāki un uzņēmīgāki pret traumām,» uzsver «Veselības centru apvienības» Rehabilitācijas dienesta vadītāja, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa. Tāpēc ziemā īpaši svarīga ir pareiza sagatavošanās.
Pareizs apģērbs
Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem drošai kustībai ziemā ir pareizs apģērbs. Speciāliste uzsver, ka aukstumā vislabāk darbojas tā sauktais «sīpolmizu princips» — vairākas kārtas, kas kopā nodrošina gan siltumu, gan kustību brīvību. Termoveļa palīdz saglabāt ķermeņa temperatūru pat tad, ja kļūst mitra, vidējā kārta nodrošina siltumu, bet virskārta pasargā no vēja un nokrišņiem. Kokvilna nederēs — tā uzsūc mitrumu un veicina atdzišanu. Īpaša uzmanība jāpievērš rokām, kājām un galvai. Tās ir pirmās, kas zaudē siltumu, tāpēc silti cimdi, cepure, kakla sildītājs un termozeķes ir obligāta ziemas ekipējuma daļa. Savukārt, ja aktivitātes notiek tumšā laikā, apģērbam jābūt ar atstarojošiem elementiem vai gaismas avotu — būtiski gan drošībai, gan redzamībai.
Apavi un stabilitāte
Tieši apavi ziemā nosaka, cik droši jutīsimies kustībā. Apledojums un slapjas virsmas ir biežākais kritienu iemesls, tāpēc apaviem jābūt ar labu saķeri un ziemai piemērotu protektoru. Dažkārt noder arī pretslīdes uzlikas vai nūjas, kas palīdz saglabāt līdzsvaru. Slēpotājiem, snovotājiem un ragaviņu braucējiem ķivere nav tikai ieteikums — tā ir pašsaprotama drošības sastāvdaļa.
Iesildīšanās un elpošana
Aukstā laikā muskuļi kļūst stīvāki, tāpēc bez iesildīšanās pieaug sastiepumu un citu traumu risks. Speciāliste iesaka ziemā iesildīties ilgāk — vismaz 15—20 minūtes. To vislabāk darīt telpās vai aizvējā, pirms iziešanas ārā. Der ātra iešana, viegla skriešana, roku un kāju aktivizēšana. Stiepšanās savukārt jāatstāj treniņa noslēgumam, kad muskuļi ir silti un elastīgi. Elpošana aukstā gaisā ir vēl viens aspekts, kam jāpievērš uzmanība. Sauss, auksts gaiss, ieelpots caur muti, var kairināt elpceļus un radīt diskomfortu. Kakla sildītājs, maska vai pat konfekte mutē palīdz veicināt elpošanu caur degunu un sasildīt ieelpoto gaisu.
Laikapstākļiem piemērotas aktivitātes
Pirms došanās ārā svarīgi pārbaudīt gaisa temperatūru, vēju, nokrišņus un redzamību. Tas palīdz izvēlēties piemērotu apģērbu un drošu vietu aktivitātēm. Slideni celiņi, kupenas, bedres vai slikta redzamība prasa piesardzīgāku kustību un uzmanību. Ja apstākļi ir īpaši nelabvēlīgi — stiprs sals, putenis, apledojums vai spēcīgs vējš — drošībai jābūt pirmajā vietā, samazinot aktivitātes ilgumu, intensitāti, vai izvēloties alternatīvas nodarbes iekštelpās.
Svarīgi atcerēties, ka ziemā reakcijas ātrums var būt lēnāks, īpaši, ja ekstremitātes ir nosalušas. Tāpēc labāk sportot kopā — tas ir drošāk un sniedz papildu mieru.
Pašsajūtas novērtēšana
Ziemā pēc aktivitātēm ķermenis ātri atdziest, tāpēc mitrais apģērbs jānovelk nekavējoties. Sausas zeķes, silts džemperis un siltas telpas palīdz novērst apsaldējumus un hipotermiju. Pēc slodzes ieteicams veikt vieglu atsildīšanos un iedzert siltu dzērienu.
Ja pēc aktivitātēm jūtamas sāpes, reibonis, nejutīgums vai citas neierastas sajūtas, tās nevajadzētu ignorēt. Savlaicīga reakcija var pasargāt no nopietnākām veselības problēmām.
Ne katra diena ir piemērota sportošanai ārā, reizēm, visu izvērtējot, aktivitātes var arī atlikt. Gan slēpošana, gan slidošana, gan pastaigas vai brauciens ar ragaviņām var būt drošas un veselīgas nodarbes, ja ievēro vienkāršus principus: ģērbies gudri, iesildies, izvērtē apstākļus un klausies savā ķermenī.
/Foto: canva.com/
#SIF_MAF2025
