Eiropas Savienības jaunajā budžeta plānošanas ciklā lauku attīstības nākotne kļuvusi neskaidra. Neskatoties uz to, ka LEADER programma tiek pieminēta Eiropas Komisijas dokumentos, nav garantijas, ka tai tiks nodrošināts finansējums. Latvijas lauku kopienu pārstāvji brīdina, — šāda nenoteiktība var izjaukt gadu desmitiem veidotu sistēmu, kas devusi reālus uzlabojumus reģionos un radījusi jaunas iespējas iedzīvotājiem.
Eiropas Komisija jūlija izskaņā nāca klajā ar pamatideju nākamajam daudzgadu finanšu plānam 2028.—2034. gadam. Tajā ieplānots, ka pašreizējie fondi saplūstu trīs kopīgās kategorijās. No kurām viena — «Nacionālie un reģionālie partnerības plāni» — apvienotu Kopējo lauksaimniecības politiku, Kohēzijas politiku un citas programmas, tostarp Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) LEADER. Biedrības «Talsu partnerība» administratīvā vadītāja Lolita Muceniece uzsver, ka šāds scenārijs rada pamatotu satraukumu. «LEADER ir tieši vērsts uz lauku attīstību. Tas ir ļoti nozīmīgs, jo būtībā ir arī vienīgais atbalsta instruments, ko var izmantot lauku teritoriju iedzīvotāji — gan mazie uzņēmēji, gan arī biedrības, organizācijas, pašvaldības.»
L. Muceniece skaidro, ka biedrība īsteno Sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju (SVVA) un plānotās izmaiņas, kas paredz apvienot dažādos ES fondus vienā kategorijā, rada risku, ka līdzekļi tiks novirzīti spēcīgāk lobētām nozarēm. «Ir bažas, ka šādā situācijā LEADER programmai atbalsts būs minimāls. Jā, stāsts ir par to, — kuram lielāks lobijs, tas dabūs vairāk.»
Kas īstenots par LEADER finansējumu?
Tas ir sniedzis taustāmus ieguvumus arī Talsu novadā. Biedrības «Talsu partnerība» vadītāja ieskicē ainu, kā šo atbalstu pašvaldība izmantojusi publiskās ārtelpas uzlabošanai: «Kā piemērs — Rojas pludmale, kur, piesaistot finansējumu, ir izveidoti gājēju ceļi, ierīkots apgaismojums. Ceram uz veiksmīgu projektu, kurā veiks Mazupītes krastu stiprināšanu un tiltiņa izveidi. Piemērs no Talsiem — Talsu autoosta, ko izmanto liela daļa cilvēku. Tur izvietotas nojumes, autobusu maršrutu tablo, izveidots auto stāvlaukums, uzlabota piekļuve. Arī vilcieniņš «Fricis» pa Talsu ielām ripo ar šīs programmas atbalstu.
Viņa uzsver, ka arī uzņēmējdarbības jomā rezultāti ir konkrēti un jūtami. «Piemēram, SIA «Nr. 33 Nams», kam ir kafejnīca un apartamenti pie Talsu ezera, attīstījās ar LEADER. Arī A. Kristapsones zobārstniecības prakse Ezera ielā 5 ieguva mūsdienīgu veidolu pateicoties tam. Atbalstīti autoservisi, skaistumkopšanas speciālisti. Uzskaitījumu varētu turpināt ilgi. Iespējams, liela daļa no mums pat nenojauš, cik daudz no tā, ko ikdienā izmantojam, ir pateicoties iespējai startēt LEADR programmas projektu konkursos.»
Dati apliecina šīs programmas nozīmīgumu, iepriekšējos plānošanas periodos ar LEADER/SVVA atbalstu Talsu novadam piesaistīti vairāk nekā septiņi miljoni.
Palīdz uzsākt un paplašināt uzņēmējdarbību
LEADER projektos Latvijā radītas vairāk nekā 1100 jaunas darbavietas. 2014.—2022. gada periodā apstiprināti 4464 projekti, turklāt 38 % uzņēmējdarbības projektu bija tieši saistīti ar ražošanas uzsākšanu un attīstību, bet 26 % projektu lauku iedzīvotājiem sniedza iespēju uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. Vietējās rīcības grupas apvieno vairāk nekā 1300 biedru un aptver 93 % valsts teritorijas, nodrošinot, ka attīstība sasniedz pat mazākās apdzīvotās vietas.
Eiropas Komisijas budžeta priekšlikumi par fondus apvienojošu struktūru rada iespēju elastīgākai pieejai, taču arī risku, ka LEADER var palikt novārtā. Tāpēc biedrība «Latvijas Lauku forums» un citi aicina noteikt minimālu, garantētu finansējuma daļu LEADER programmai — kā signālu, ka nepasliktināsies lauku teritoriju iedzīvotāju iespējas attīstīt savu uzņēmējdarbību un vidi sev apkārt.
/Foto: Edgars Lācis/
