Sarunā ar Tiņģeres muižas amatierteātra «Īve» dalībnieci, pensionāri Marutu Sēli skaidroju, vai seniori seko līdzi politiskajiem procesiem un ar kādām cerībām raugās uz gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
— Ja neredzu augļus, tad neticu vairs Talsu novada pašvaldībai. Es neredzu īstu Talsu novada saimnieku. Es apmēram zinu, ap ko lietas grozās, ieeju internetā, palasu Facebook, avīzītēs «Talsu Novada Ziņas» uzmetu aci, kas notiek.
— Kā vērtējat aizvadītos četrus gadus un domes deputātu darbu savā apkaimē? Vai ir notikušas kādas pārmaiņas?
— Zinu, ka bija tas panīkums, kad cilvēkus palaida no darba vaļā, arī kultūrā ir ar naudiņām tā švakāk, bet neko jaunu es pagastā neredzu. Mēs zinām savas problēmas, bet nav tā, ka šeit kaut kas jauns un foršs būtu… Arī deputātus es nevaru atcerēties no pēdējiem gadiem, ka būtu viņus šeit redzējusi. Iedzīvotāju padomes iepriekšējā sapulcē bija Pētersone (Talsu novada domes deputāte Sandra Pētersone — aut.) atbraukusi, bet tā jau visi brauc uz Valdemārpili tikai. Mēs šeit esam maz un acīmredzot diezgan nevajadzīgi.
— Iedzīvotāju padome jūsu pagastā darbojas kopš novembra — vai jūtat tās ietekmi?
— Es domāju, ka viņi cenšas. Esmu bijusi uz vienu tikšanos, pacēlu arī jautājumu, kas mani interesēja. Bet tiešām tā ir vajadzīga lieta, jo tā ir komunikācija ar cilvēkiem, līdz šim tā mums nav bijusi.
— Vai piedalījāties iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās?
— Jā, es vienmēr eju uz vēlēšanām, uz visām. Man tas šķiet svarīgi, jo gribu lai Latvija un novads plauktu, ne tikai skaistie pakalni, bet lai iekšiene būtu skaista, lai mums būtu laba dzīvošana. Man ir tāda cerība. Bet, ja cilvēks atnāk strādāt, viņu ievēl un jau pirmajā sapulcē lemj, cik lielu algu viņam vajag, — manā, veca cilvēka skatījumā, kaut kas ir jānopelna, kaut kas ir jāpadara. Kāpēc man jānopelna nauda, tā pati nabaga pensija? Mums tās pensijas nav lielas, kaut gan gadi ir nostrādāti daudzi, grūti un smagi. Tāpēc gribu, lai Latvija zeļ.
— Vai esat iepazinusies ar politiskajiem spēkiem, kas kandidē šajās vēlēšanās?
— Nē, zinu, ka teātra režisore kandidēs, viņa arī atnesa partijas bukletiņu. Es redzu dažus, bet nav ne izglītības, nekas, arī nepazīstu daudzus. Facebook es redzu vienu dāmu, bet ko tas man dod? Es izmantoju Facebook, arī TikTok un redzu, kā spēlē uz jauniešiem. «Redziet, tā vara, tie būs īstie!» bet tā jau nav. Kādreiz bija «Suņu būda» (skandalozais Artusa Kaimiņa raidījums — aut.), jaunieši visi par suņbūdu, bet kur mēs tikām? Visi spēlē uz Facebook auditoriju — es pasniedzu diplomus, es smaidu, esmu tur aizbraucis un tur… Ar to spēlē, bet vai tie ir tie īstie?!
— Cik būtiski jums šķiet iepazīties ar deputātu kandidātu sarakstiem un partiju programmām?
— Ne man vienai tas ir būtiski. Saprotiet, ja vientuļam pensionāram nav pieejams internets, no kurienes viņš dabūs informāciju, par ko vēlēt? Mēs gaidījām «Talsu Novada Ziņas», bet tajās nekā nebija. Un tie, kas ieliek kaut kādu bildīti nofotografējušies, man tas neko nedod.
— Kā veiksiet savu izvēli?
— Es paskatīšos, ko man kā senioram sola. Man nepietiek, ka sola «atbalstīsim». Kā jūs mani atbalstīsiet? Varbūt Talsos var uztaisīt senioru skoliņas, kā rāda televīzijā, ka daudzos rajonos ir senioru skolas, kurās iepazīstina seniorus ar datoriem, ar krāpniecību, kā uz to reaģēt, jo mēs neesam no tā pasargāts neviens un esam cilvēki gados.
— Ko sagaidāt no jaunā Talsu novada pašvaldības sasaukuma?
— Lai nāktu investīcijas iekšā novadā, lai būtu darbavietas cilvēkiem. Tad būs vairāk iespēju, cilvēki būs bagātāki.
— Kas būtu jāuzlabo Talsu novada lauku reģionos, lai senioriem dzīve būtu ērtāka un pilnvērtīgāka?
— Satiksme un komunikācija ar senioriem. Es vēl esmu tik spēcīga, lai aizbrauktu pati uz pilsētu pie ārstiem, bet iedomājieties, ja no rīta aizbrauc ar autobusu, kaut kad pēc 8.00 iebraucu Talsos, bet tas autobuss nāk atpakaļ 15.40. Kā domājat, ko es daru? Es vienkārši vazājos pa veikaliem, pa pilsētu! Bet ir, kas to nevar izdarīt, tie meklē kaut kur mašīnu, ir cilvēki, kas neatteiks, ir, kas gatavi maksāt lielu naudu par to, ka viņus kāds aizved. Vēl ir kauns par Rojas ceļu, par mūsu pašu ceļu — kad brauc no Valdemārpils uz Tiņģeri, tur ir tādi jūras viļņi.
— Kādas ir svarīgākās vajadzības senioriem, kas dzīvo lauku reģionos?
— Katram varbūt ir sava vēlme, bet es domāju, ka vajag komunicēt, tā pa īstam runāt un sadzirdēt. Tiņģerē mums ir ļoti laba kultūra, ļoti labi cilvēki šeit strādā, bet šeit tuvāka ir tā muižas kultūra. Varbūt kādreiz var piedāvāt aizvest uz kādu koncertu vai teātri, mums taču ir arī busiņš. Mēs esam cita paaudze, un jaunie mūs nesaprot, bet gribas, lai mūs sadzird un komunicē ar mums.
