Talsu novada vadība sākusi tikšanos ar iedzīvotājiem. Ja Dundagā tā pagājusi mierīgi, tad mērsradznieki gan norādīja, ka nevēlas būt nomale, kas pamesta novārtā, un aicināja domes priekšsēdētāju atbalstīt viņus cīņā pret ieceri Rīgas līča rietumu krasta pusē izvietot jūras akvakultūras sprostus. Uz tikšanos bija ieradušies arī engurnieki, kuri iesaistījās sarunā, aicinot kopīgā cīņā un mudinot «nebraukt virsū» jaunajam mēram.
Ciema iedzīvotājus interesēja virkne sadzīvisku jautājumu. Piemēram, kurš plāno ceļu sakārtošanu un vai tiešām esam tendēti tikai uz to uzturēšanu un paremontēšanu, bet lielākiem darbiem naudas nepietiek? Viņi norādīja uz apgaismojuma trūkumu atsevišķās ielās, ātruma pārsniegšanu, nepieciešamību sakārtot stāvlaukumu pie bākas… «Kādi ir plāni ar ugunsdzēsējiem? Tas ir ļoti svarīgi visiem Mērsragā dzīvojošajiem, varbūt arī kaimiņiem pa labi un kreisi,» jautāja kāda ciema iedzīvotāja. Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA) norādīja, ka «no pašvaldības puses esam iekšēji vienisprātis, ka attālākajās vietās, kur nav VUGD posteņu, mēs varētu finansēt infrastruktūru, respektīvi — telpas un automašīnu. Pretī jābūt brīvprātīgo kustībai, kas gatava telpu «piepildīt ar saturu». Šobrīd ir Sabiles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības iniciatīva, kas uzsākusi sarunas Mērsragā un Virbos. Zinu, ka šeit ir sākusies kustība un aicina atsaukties tos, kuri būtu gatavi pieteikties komandā. Sabilnieki darbojas jau vairāk nekā gadu un ir gatavi palīdzēt, cik būs iespējams. Transportu ir cerība dabūt no valsts, balstoties uz jauno likumu, kas ļauj atdot viņu izpratnē vecās automašīnas, kas joprojām labā stāvoklī.»
Valsts parādā solījumu
Iedzīvotājus interesēja Ķūļu—Mērsraga ceļa sakārtošana, un viņi norādīja, ka to lūdz katrā sapulcē jau neskaitāmus gadus. «Pirms reģionālās reformas mums skaisti apsolīja, ka labāk dzīvosim, bet ir pretēji,» sacīja mērsradzniece. Ansis Bērziņš piekrita, ka patiesi reforma solīja visus pagastus savienot ar novada centru. «Tajā ziņā valsts mums ir parādā savienojumu no Ķūļciema caur Pļavām un Laucieni uz Talsiem. Šodien AS «Latvijas Valsts ceļi» vadītājs izstāstīja, ka 2027. gada plānā iezīmēts melnais segums posmam no Ķūļciema līdz Pļavām.» Zālē izskanēja sašutums, jo tas tomēr nav Mērsraga posms. «Tas ir valsts, nevis pašvaldības ceļš, un vienīgais rīks, kas mūsu rokās, ir atgādināt Satiksmes ministrijai un «Latvijas Valsts ceļiem», ka tas jāizdara. Paskatījos, ka pēdējais atgādinājums bijis 2024. gada otrajā pusē, arī šodien atgādināju un darīšu to vēl. Bet no Ķūļciema līdz Mērsragam ir aptuveni 12 kilometru — tas ir salīdzinoši liels gabals, kas būtu jāasfaltē. No tāda valsts autoceļu viedokļa ir grūti šo vajadzību «nopārdot», jo savienojums Mērsrags—Upesgrīva—Talsi attāluma un laika ziņā ir gandrīz tāds pats kā caur Ķūļciemu. Vienīgais, kā varbūt varam to «pārdot» jeb panākt, ka arī valsts pusē ir vēlme šo posmu sakārtot, diemžēl ir militārā mobilitāte — Mērsraga osta kā iespējams militāri stratēģisks objekts.»
Iedzīvotāji novada vadībai jautāja arī, kur paliek nauda no ostas? Talsu novada pašvaldības izpilddirektors Agris Rozenfelds norādīja, ka tā nonāk atpakaļ ostā tās attīstībai. «Kāda jēga tad mums no tās?!» bija sašutuši mērsradznieki. Viņi gan precizēja, ka nebūt neuzskata, ka osta, kuru strādājam viņi dzirdot pat naktīs, nebūtu vajadzīga, bet gribētu, lai labums no tās ir tieši vietējiem — naudu novirzītu, piemēram, pagasta ceļiem, apgaismojumam un citām nepieciešamībām.
Lūdz izraidīt blēžus
Mērsraga iedzīvotāji Talsu novada vadībai iedeva Valsts vides dienestam adresētu vēstuli ar iebildumiem par paredzēto darbību «Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošana». AS «Riga Bay Aquaculture» iecere paredz Rīgas jūras līcī audzēt foreles. Mērsradznieki lūdz arī domi viņu iebildumus izskatīt. «Mūsu vietā ministrija nelems — mēs lemsim!» emocionāli norādīja kāds mērsradznieks. «Es jums garantēju — ja tīkli būs jūrā, Talsu novads, ministrija un visi iespējamie dienesti katru dienu saņems sūtījumu ar burku un dabūsiet taisīt analīzes. Izraidiet tos blēžus ārā! Ja ne jūs, tad mēs to izdarīsim! Bet atcerieties, ka pēc trīs gadiem ir vēlēšanas!» Zālē izskanēja aplausi.
Līdz sapulcei vēstuli bija parakstījuši gandrīz 250 iedzīvotāju. Tajā norādīts, ka, mērsradzniekuprāt, jūras sprostu ierīkošana var radīt būtisku kaitējumu piekrastes videi, ainavai, jūras ekosistēmai, ūdens kvalitātei, zvejniecībai, vietējai ekonomikai un iedzīvotājiem. Viņi lūdz nodrošināt neatkarīgu ārvalstu ekspertu zinātnisku izpēti par paredzamās darbības ietekmi uz jūras ekosistēmu, sabiedrības pilnvērtīgu iesaisti turpmākajās apspriešanās un alternatīvu projekta vietu izvērtēšanu, piemēram, atklātā jūrā.
«Es saprotu ne tikai ekonomiskos ieguvumus, bet arī riskus,» iedzīvotājiem sacīja Ansis Bērziņš. «Ja tas ir videi kaitīgi, tam nav jānotiek, taču to novērtēs Valsts vides dienests. Ne es personīgi, ne 19 deputāti to nevar izdarīt. Darbība būs pārāk dziļi jūrā, pašvaldības jurisdikcija tur beidzas, mums neprasīs ne viedokli, ne formālu saskaņojumu. Šobrīd ir paredzēts eksperiments ar vienu sprostu uz vienu gadu. Man nav iemesla apšaubīt Valsts vides dienesta rīcību. Parasti sakām, ka valsts institūcijas ir pārāk striktas, kāpēc šobrīd šķiet, ka tās pārāk mīkstas?»
Spēks kopā bez strīdiem
Tajā brīdī zālē piecēlās Engures pagasta pārvaldes vadītāja Kristīne Raginska. Viņa uzskata, ka tā nebūt nav, ka pašvaldības neko nevar darīt, — tās var norādīt uz konkrētiem pasākumiem, kas jāiekļauj Ietekmes uz vidi novērtējumā. «Mēs paredzam, ka ietekme būs liela arī uz mūsu piekrasti. Ar atkritumiem, piedodiet — zivju izkārnījumiem — pirmais sitiens būs Engurei, Lapmežciemam, Jūrmalai… Un ekonomisko pamatojumu neredzam. Mēs esam sākuši darboties, atbraucām jūs aicināt darboties kopā,» sacīja K. Raginska. Arī engurnieki nosūtījuši vēstuli Valsts vides dienestam. Viņus satrauc lasītie pētījumi par Somiju, kur šāda biznesa iecere sākusi depopulāciju jeb iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tobrīd mērsradznieki vēlreiz vērsās pie savas vadības: «Mēs esam jūsu iedzīvotāji — jums mūs jāaizstāv!»
Klausoties sapulci Mērsragā, engurnieki izdarīja savus secinājumus no malas. «Mums bija iespēja redzēt, kā jūs komunicējat ar pašvaldību. Mēs to darām citādāk,» sacīja Engures pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Baiba Dorne. «Nezākājamies, bet strādājam intensīvi kopā roku rokā. Tā mēs panācām savas skolas saglabāšanu, tā tikām pie brīvprātīgo ugunsdzēsēju mašīnas, ko iedzīvotāji saziedoja, tā šobrīd cīnāmies pret foreļu audzēšanas ieceri Rojā un Mērsragā… Es priecājos skatīties, kā jūsu domes priekšsēdētājs komunicē un iedziļinās. Nav godīgi braukt virsū jaunām amatpersonām, viņi tikko sākuši darbu. Jūsos ir spēks, bet tikai kopā — bez strīdiem!»
#SIF_MAF2025
