Nupat publiskotie Valsts vides dienesta mērījumi liecina par pozitīvu tendenci — Latvijā uzlabojas gaisa kvalitāte. Tas nozīmē, ka samazinās kopējie piesārņojuma izmeši gaisā no dažādiem avotiem, kas kopumā uzlabo arī gaisa kvalitāti. Tieši gaisa piesārņojums tiek uzskatīts par lielāko vides veselības risku Eiropā, kas prasa nepārtrauktu uzraudzību un preventīvu rīcību. Latvijas platuma grādos gaisa kvalitātes pasliktināšanās ir izteikti sezonāla, īpaši saasinoties apkures periodā.
Mazpilsētās un privātmāju rajonos galvenais piesārņojuma avots ir apkures sistēmas, kurās izmanto malku vai ogles, ko gan šobrīd jau lieto krietni retāk.
«Būtiski ir runāt tieši par cieto sīko daļiņu piesārņojumu (PM 10 un PM 2,5), kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas,» norāda Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
«Tas, ko mēs parasti gaisā redzam putekļu veidā, ir lielāka izmēra daļiņas, un tās nav bīstamākās. Lai gan tieši tās cilvēkus parasti uztrauc visvairāk, jo viņi tās redz. Bet deguna gļotāda ļoti labi izmērā lielākās daļiņas uztver un, šķaudot un klepojot, izvada ārā. Savukārt smalkās var iekļūt dziļi plaušās un tālāk nonākt asinsrites sistēmā.»
Pēdējie pētījumi liecina, ka gaisa piesārņojums ir priekšlaicīgas nāves cēlonis 400 000 cilvēku Eiropā, bet Latvijā šis skaitlis tiek lēsts ap 97,8 uz 100 000 iedzīvotājiem gadā. N. Kadiķis gan uzsver, ka tie ir matemātiski modelēti dati. Slikta gaisa kvalitāte var saasināt hroniskas elpceļu slimības, veicināt biežākas astmas lēkmes un plaušu vēzi, radīt sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus — insultu un sirds išēmisko slimību.
Jācīnās ar pelējumu
Uz jautājumu, vai apkures sezonā jāpiedomā pie laika, kad dodamies garākās pastaigās, Normunds Kadiķis norāda, ka tas jāskatās lokāli. «Ja gaisā jūtama deguma smaka, tad varbūt tiešām piesārņojums ir pārlieku liels, un tobrīd no pastaigām izvairīties. Bet, ja cilvēks nekādus simptomus neizjūt, tad mazpilsētā tam nevajag pievērst pārāk lielu uzmanību. Diemžēl gaisa kvalitātes mērījumi ir tikai lielās pilsētās, tie tiešsaistē redzami Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā. Bet apriori mazpilsētās gaisa kvalitāte ir labāka. Šobrīd gan saskaramies ar aukstu ziemu un pastiprinātu apkuri, un tas, ko izmanto kā kurināmo, var ietekmēt gaisa kvalitāti. Teorētiski gāzes izmantošana būtu ekoloģiskāka, bet Latvijā tā jāiepērk, un tas procesu sadārdzina. Modernie apkures katli ar brikešu un granulu dedzināšanu daudzkārt samazina cieto daļiņu izmešus gaisā, nekā kurinot ar malku.»
Cilvēki lielāko dzīves daļu pavada iekštelpās, kur gaisa kvalitāte dažkārt var būt pat sliktāka nekā ārā. Īpaši bīstama ir gāzes apkure un plītis, ja netiek izmantoti tvaika nosūcēji, jo pussadegušās gāzes daļiņas piesārņo telpu. Ir būtiski telpas vēdināt.
«Mēs rekomendējam ziemas laikā labāk atvērt logu pilnībā un radīt nelielu caurvēju uz pāris minūtēm, nevis ilgāku laiku turēt logu pusvirus vaļā, kad būtībā nekas neizvēdinās,» saka N. Kadiķis.
Apkures sezonas laikā telpā var būs sauss gaiss, kas arī nav labvēlīgs veselībai, tāpēc ieteicams izmantot mitrināšanas sistēmas. Bet, ja ir nepietiekams siltums mājoklī, nav piedomāts pie ventilācijas sistēmas vai ir bojātas ēkas konstrukcijas, tad var rasties pelējums un mitrums, kas ir vēl viens būtisks riska faktors. Ja relatīvais mitrums pārsniedz 60 % (un īpaši virs 80 %), sāk attīstīties pelējuma sēnītes. Pelējuma izdalītās vielas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iesnas, šķaudīšanu, acu asarošanu), ādas kairinājumu un niezi, kā arī nogurumu un galvassāpes. «Ja cilvēks pamana pelējumu mājoklī, ar to ir jācīnās,» uzsver N. Kadiķis. «To var izdarīt paši vai, ja lielākās platībās, pelējumu var noņemt specializēti uzņēmumi. Bet, ja netiks novērsti pamatcēloņi, ar laiku pelējums atkal attīstīsies.»
Visam jābūt ar mēru
Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs atzīst, ka būtiski runāt arī par ūdens kvalitāti. Latvijā dzeramā un peldūdens kvalitāte tiek stingri uzraudzīta. Veselības inspekcija koordinē dzeramā ūdens monitoringu, ko veic ūdens piegādātāji un pašvaldības. Dzeramajā ūdenī E.coli baktērijām ir jābūt 0, savukārt peldvietās to līmenis tiek kontrolēts, lai novērstu zarnu un kuņģa darbības traucējumus nejaušas norīšanas gadījumā. Saslimšanas gadījumi no centralizētās ūdensapgādes Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir fiksēti ļoti reti. «Dzeramajam ūdenim, ja tas pēkšņi piesārņots, ir potenciāli lielāka ietekme uz veselību. Peldoties, ja nejauši norijam mikrobioloģiski piesārņotu ūdeni, var izjust, piemēram, zarnu un kuņģa darbības traucējumus, bet saslimšana būs neliela, tāpēc cilvēks varbūt pat negriezīsies pie ārsta. Tāpēc var gadīties, ka par veselības traucējumiem neziņo, un tie paliek mums nezināmi.» Ja nepieciešams, pēc ūdens kvalitātes monitoringa peldvietās, Veselības inspekcija vienmēr rekomendē peldēšanās ierobežojumus.
Noslēgumā Normunds Kadiķis atzīst, ka pēdējos gados Eiropas Savienības direktīvas kļūst aizvien stingrākas, tāpēc vide kļūst tīrāka, un mērķis ir iespējamās saslimšanas un priekšlaicīgas nāves gadījumus novērst jau preventīvi. Taču, no otras puses, šobrīd ir tendence atsevišķām cilvēku grupām ļoti saasināti uztvert ar vidi saistītas problēmas. «Zināmā mērā dažreiz tas varbūt pat rada paniku sabiedrībā, kas arī, protams, nav labi. Visam jābūt ar mēru — arī mūsu attieksmē pret vides kvalitāti.»
/Fotogrāfijā Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis. Foto no raidījuma «Veselības kompass»/
#SIF_MAF2025
