Ja sākumā šķita, ka šī vasara būs ļoti karsta, tad izrādījās tieši pretēji — karstumu varēja just vien pāris nedēļas, savukārt atlikušo laiku pavadījām zem lietussargiem un biezākā jakā. Bet putniem vēl lielāka nelaime — Latvijā bija jāpavada vasarai netipiska sezona, pie tam vairums pieaugušo stārķu jau devušies uz siltākām vietām, atstājot savus mazuļus Latvijā.
24. un 25. augustā Sabiles brīvprātīgie ugunsdzēsēji saņēma izsaukumus, kur palīdzība bija jāsniedz Latvijā palikušajiem draugiem — stārķiem. Katru dienu nācās no jumta nocelt pārīti stārķu mazuļu, kuri vēl nav pamanījušies apgūt lidot prasmi, lai nokļūtu tālāk. Izvērtējot stārķu veselības stāvokli, mazuļus nogādāja biedrībā «Drauga Spārns».
«Pie mums ved tikai traumētos stārķus, putnus ar kāju, spārnu lūzumiem utt., veselu stārķu pie mums nav,» stāsta biedrības «Drauga Spārns» koordinatore Dina. «Ja ir problēmas, tad mēs, protams, palīdzam. Ļoti daudzi vēl nav aizlidojuši, jo vēl nav aktīvais lidošanas laiks.» «Šogad bija vēls pavasaris un ļoti mitra vasara,» papildina ornitoloģe Ance Priedniece. «Šī ir diezgan netipiska sezona gājputniem, jo ir grūtāk atrast barību, līdz ar to arī piebarot mazuļus.»
«Parasti stārķi neaizlido prom tad, kad viņus kāds baro.»
Taču izrādās, ka satraukumam neesot pamata, jo putni agri vai vēlu tāpat spēs aizlidot uz siltajām zemēm. «Situācijās, kad uz jumta ir palikuši mazuļi un pieaugušie jau ir devušies prom, vajadzētu mazliet nogaidīt, jo kādā brīdī arī mazuļiem vajadzētu pašiem aizlidot,» skaidro ornitoloģe. «Noteikti nevajag putnus piebarot. Parasti stārķi neaizlido prom tad, kad viņus kāds baro. Ja viņiem nav, ko ēst, tad viņi dosies prom.»
Putnu kaulus sadziedēt ir izaicinājums
Tieši šāda iemesla dēļ biedrībā «Drauga Spārns» putni dzīvo pietuvināti savvaļas apstākļiem. «Ja stārķi nepaspēj izveseļoties un aizlidot tajā pašā sezonā, tad viņi paliek pie mums līdz nākamajai sezonai,» skaidro Dina. «Viņi dzīvo voljērā, kur ir pietuvināti dzīves apstākļi savvaļai. Voljēri ir tik augsti, ka tur pat var lidot. Arī barību putni meklē paši, neviens viņus neiet barot, neko mutē neliek. Brīvē mēs putnus palaižam tikai tad, kad viņi ir simtprocentīgi veseli. Ja tiek novērotas kaut mazākās problēmas ar veselību ilgstoši, piemēram, kā cilvēki ar īpašām vajadzībām, tad putns paliek arī uz dzīvi pie mums. Ir arī smagi lūzumi, kurus tā nevar sadziedēt, jo putnu kauli ir ļoti poraini, un, ja kauls ir sadrumstalots, tad jaunu mēs diemžēl ielikt nevaram. Arī stieņus putniem neievieto. Katru situāciju rūpīgi izvērtējam, pirms palaižam putnu atkal dzīvot brīvā dabā.»
Uz laukiem var manīt stārķu jauniešus
Šogad stārķu uz laukiem un pļavās bija izteikti daudz, un, iespējams, tieši tāpēc šķiet, ka šogad daudzi vēl nav aizlidojuši. «Citreiz var novērot lielus stārķu barus uz laukiem, tie ir putni, kas vēl nav sākuši ligzdot, jo stārķi vēl otrajā, trešajā dzīves gadā neligzdo, tāpēc uzturas tādos jauniešu baros,» stāsta Ance Priedniece.
Ornitologi un biedrības «Drauga Spārns» komanda aicina nebūt vienaldzīgiem un palīdzēt purniem, kas nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī. «Ja gadījumā cilvēks pamana putnu, kuram nepieciešama palīdzība, pirmais, kas jādara — jāsagatavo kartona kaste,» informē biedrības koordinatore. «Jebkurā veikalā tādas var palūgt. Kastē jāieklāj kāda mīksta lupatiņa. Pašu putnu jāsatver, uzliekot virsū, piemēram, jaku vai dvielīti, un uzmanīgi jāievieto kastē. Tad atliek tikai atvest pie mums. Pirms vešanas noteikti ar mums jāsazinās un jāinformē par situāciju. Mēs parasti lūdzam atsūtīt video, lai spētu attālināti izanalizēt, kāds ir putna veselības stāvoklis. Pēc tam mēs sniedzam tālākos norādījumus.»
/Publicitātes foto/
