27. oktobrī Mērsragā un nākamās dienas vakarā Rojā iedzīvotāji tika aicināti uz sabiedrisko apspriešanu par jūras akvakultūras sprostiem, ko varavīksnes foreļu audzēšanai plānots izvietot Rīgas jūras līcī iepretim Rojai un Mērsragam piecu kilometru attālumā no krasta.
Rojeniekiem šī jau bija otrā tikšanās ar projekta īstenotājiem. Kā pirmās, tā arī otrās sanāksmes laikā, raisoties diskusijai, radies priekšstats, ka gan mērsradznieki, gan rojenieki ir noskaņoti visai skeptiski pret paredzēto pilotprojektu, neslēpjot bažas, par iespējamo vides piesārņojumu un to, vai tie labumi, ko sola projektā iesaistītie, nonāks līdz vietējiem iedzīvotājiem. Bažas mēģināja kliedēt AS «Riga Bay Aquaculture» (uzņēmums, kas kopā ar sadarbības partneri Dānijas uzņēmumu «Musholm» uzvarējusi Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā «Par tiesībām izmantot divus laukumus Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai») pārstāvis Edgars Līnis, ievadā iepazīstinot ar foreļu akvakultūras ieceri. «Skaidrā dienā sprosti praktiski nav saredzami, tikai kā maza līnija un neizdala nekādus trokšņus vai smakas, kas būtu traucējoši iedzīvotājiem,» pauda E. Līnis.
Līcī nav jūras utu
«Lielā priekšrocība Rīgas jūras līcī ir tā, ka šeit nav jūras utu, kas ir liela problēma, piemēram, Norvēģijas zivju audzētavās. Līdz ar to nav vajadzīgs piemērot kādas palīgvielas, lai cīnītos ar tām. Svarīgi, ka varavīksnes forele nav invazīva suga Baltijas jūrā un tā pati par sevi nevar šeit izdzīvot. Foreļu akvakultūra ir desmit reizes ekoloģiskāka nekā liellopu gaļas audzēšana,» sacīja projekta pārstāvis. Viņš atklāja arī sadarbības partneru — uzņēmuma «Musholm» — vairāk nekā 40 gadu pieredzi foreļu akvakultūrā: ««Musholm» ferma ir draudzīga pret vidi. Reizi gadā tiek pārbaudīta jūras gultne. Tā tiek ietekmēta tikai lokāli, tīklu tuvumā. Jūrā nav konstatējama negatīva ietekme uz vidi. Varam redzēt video tīru jūras gultni zem sprostiem, kur nekrājas ne beigtas zivis, ne izkārnījumi. Divas reizes gadā gultne tiek filmēta, trīs reizes gadā tur nolaižas ūdenslīdēji, lai ņemtu paraugus. Dānijas metodes priekšrocība ir tā, ka jau decembra sākumā, janvārī un februārī jūras saimniecībā ražošana tiek pārtraukta, un pa to laiku jūras gultne var pilnībā atjaunoties.»
Ieguldījums lokālajai un valsts tautsaimniecībai
«10 gadu laikā plānots investēt apmēram 43 miljonus eiro,» pauda Edgars Līnis. «Pirmajā gadā paredzēts ievietot jūrā sprostus un tālāk attīstība notiktu divos virzienos: pret un pa straumi. Pret straumi sākumā attīstītu smoltu staciju, kas ir sauszemes ferma, bez tam veidotu vēl vienu, kur būs inkubators, un pa straumei tālāk veidotu rūpnīcu, saldēšanas un pārdošanas ēkas. Pastāvīgi tiktu nodarbināti apmēram 60—65 darbinieki dažādos amatos un nozarēs. Bet ražas laikā, kas būtu novembra beigas, decembra sākums, kad daudziem lauksaimniecībā nodarbinātiem cilvēkiem atbrīvojas laiks, būtu nepieciešami vēl 150 sezonālie darbinieki. Arī ekonomisks pienesums būtu attiecīgām nozarēm gan cilvēku ēdināšanā, gan izmitināšanā un citu pakalpojumu nozarēs, kas būs nepieciešams šai ražošanai.»
Dānijas karaliskajai ģimenei sprosti netraucē
Pēc izklāsta par iecerēto foreļu akvakultūras projektu iedzīvotāji tika aicināti uzdot jautājumus, kas arī bira kā no pārpilnības raga. Gan klātienē, gan tiešsaistes čatā — pamīšus pieci jautājumi klātienē, pieci attālināti.
«Es arī 80. gados esmu strādājusi zivrūpniecībā šajā jomā Valdemārpilī, kur audzēja zivis. Kad uzpūta vējš, daudz zivju gāja bojā, barība nosēžas tīklos un pūst, smaka briesmīga, tas ir ļoti slikti. Vasarā Rojā ļoti daudz tūristu, vai viņiem tas patiktu? Es esmu pret šo projektu,» pārliecību pauda Drosma Greiško.
«Mums ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), un, protams, nenotiks nekāda darbība, kamēr nebūs saņemta atbilde no IVN,» sacīja E. Līnis. «Par tūrismu: «Musholm», kas ir arī mūsu Dānijas partneru uzņēmuma nosaukums, ir sala, un tai blakus atrodas tie sprosti — mazāk nekā kilometra attālumā. Es personīgi esmu bijis uz tās salas; tur ir kāda maza būdiņa, kurā atpūšas arī Dānijas karaliskā ģimene. Līdz ar to tūrismu šis projekts nekādā veidā negatīvi neietekmēs.»
«Vai tad Ietekmes uz vidi novērtēšanas birojs klausīsies uz šīm pasakām līdzīgajiem stāstiem par to, ka foreles vispār nekakā, un, ja kakā, tad viss pilnīgi pazūd, un ka ūdenslīdēji pa dzidru ūdeni tur šļakstinās… Vai arī Latvijas zinātnieki tajā iesaistīsies?» jautāja bijusī vides žurnāliste Anitra Tooma, uz ko E. Līnis atgādināja, kā notiek ietekmes uz vidi novērtējums: «Visi dati tiek iegūti, kopā sadarbojoties dažādām institūcijām Latvijā, kuras pēta šos jautājumus, un viņu sniegtie rezultāti vēl tiek pārbaudīti ar neatkarīgu trešo komisiju, līdz ar to ir pamats ticēt IVN rezultātiem.»
Kāpēc Roja un Mērsrags?
Jautājums «kāds iemesls bija izvēlēties tieši Roju un Mērsragu akvakultūras īstenošanai?» atskanēja ne vienu reizi vien, uz ko tika sniegta atbilde: tāpēc ka Rīgas līcī ir piemēroti apstākļi un šeit ir laba infrastruktūra ostās, turklāt šie laukumi līcī jau tika iepriekšējos teritoriālajos plānojumos atzīmēti un iedalīti akvakultūrai. «Mēs neesam pirmie, kas domā, ka šeit ir laba vieta akvakultūrai un tieši foreļu audzēšanai,» atzina projekta pārstāvis.
«Vai tā ir taisnība, ka Dānijā sakarā ar ūdens kvalitāti tiek ierobežota šāda veida zivju audzēšana un ar laiku, iespējams, tiks aizliegta?» jautāja Ivars Haselbaums. Uz to Edgars Līnis atbildēja, ka nekad nav dzirdējis, ka tas tiktu aizliegts: «Tur zivju fermas darbojas, un neviens tās slēgt ciet netaisās, bet tiešām tiek apspriesti jautājumi — taisīt vai netaisīt vēl. Un tas ir pilnīgi normāls process.»
Kā cīnīsies ar roņiem?
«Tās foreles jābaro katru dienu, ja? Ja uzpūtīs vējš četras piecas dienas no vietas, ko tad jūs darīsiet? Un kā jūs cīnīsieties ar roņiem?» jautāja bijušais zvejnieks Valdis Kvalbergs. «Kādreiz ar tiem cīnījās lašu zvejnieki, pie tīkliem izvietojot atbaidītājus. Tas darbojās apmēram divas trīs nedēļas, pēc tam roņi no tiem atbaidītājiem vairs nebaidās. Un pietiek vienam ronītim izkost pusmetru caurumiņu, ka jūsu sprosti būs tukši.»
«Arī Dānijā ir roņi,» bilda E. Līnis. «Būri ir ļoti izturīgi, ronis nevar izgrauzties tiem cauri, un tur arī, protams, ir speciālas atbaidīšanas iekārtas. Roņi ir visās jūrās un arī Dānijā, un tur tiek kaut kā ar viņiem galā. Tāpat arī Dānijā ir vētras. Mēs varbūt nevaram salīdzināt iepriekšējo pieredzi, kas bijusi Latvijā, un astoņdesmito gadu padomju tehnoloģijas ar 21. gadsimta starptautiskām tehnoloģijām. Ir speciālas pieāķēšanas sistēmas. Kompānija, ar ko mēs sadarbojamies, ar to nodarbojas vairāk nekā 40 gadus. Līdz ar to mēs esam diezgan pārliecināti, ka, izmantojot viņu pieredzi, to varēsim veikt arī šeit.»
«Mēs arī ceram, ka jaunieši sāks atgriezties no ārzemēm, ja algas būs tādas pašas kā ārzemēs,» skaidro «Sudrablīnis» valdes loceklis Aivars Līnis.
Pievilinās ar kārtīgu algu
Dace Broka interesējās, kādi ir sezonālo darbinieku darba pienākumi un kā tiek plānots, no kurienes viņi uzradīsies, jo vēl todien skatījusies, ka gan «Banga», gan «Līcis» meklē darbiniekus.
Te skaidrojumu sniedza ģimenes uzņēmuma «Sudrablīnis» valdes loceklis Aivars Līnis: «Piedāvājam sezonālo darbu lauksaimniekiem, kuriem beigušies savi sezonālie lauku darbi, un arī studentiem. Pastāvīgos darbiniekus, protams, meklēsim šeit uz vietas. Gan jau atradīsim, laikam tas ir jautājums, kādu algu piedāvāsim. Mēs arī ceram, ka jaunieši sāks atgriezties no ārzemēm, ja algas būs tādas pašas kā ārzemēs. Mēs ar saviem kompanjoniem pārņemam to lietu, ka nedrīkst maksāt Latvijā zemākas algas, nekā maksā Dānijā. Sezonālie darbinieki veiks zivju ķidāšanu, būs speciāla līnija, kurā ķidā un šķiro zivis, sasver, un pēc tam saldēšanas rūpnīcā tas viss tiek sasaldēts. Tālāk ir tirdzniecība. Mūsu galvenais uzdevums ir radīt izejvielu Latvijas zivju pārstrādātājiem, kam ar to ir lielas grūtības, kā arī eksportēt.» «Tie 150 darbinieki jau nebūs pirmajos ražošanas gados, tas varētu būt pēc kādiem desmit gadiem,» piebilda E. Līnis.
«Ja tiek piesaistīts ietekmes uz vidi novērtējums, no vienas puses man ir mierīga sirds, ka tad jau būs, kas novērtēs tos potenciālos apdraudējumus,» bilda ģeogrāfijas zinātņu doktore. «Bet katrai pašvaldībai ir vēlme vairāk darbavietu, vairāk investīciju. Ko Roja saņems pretī? Cik darbavietu būs pirmajā gadā?»
«Pirmajā gadā būs tikai viens darbinieks, jo tas notiek IVN ietvaros,» atbildēja Aivars Līnis. «Mēs jau tagad meklējam divus darbiniekus braucienam uz apmācībām Dānijā, lai varētu nākamajā gadā sākt strādāt. Mana kompānija «Sudrablīnis» darbojas Ādažos, un mēs arī palīdzam dažādos vietējos pasākumos.»
«Ir jāvērtē ietekme uz dabas vērtībām: putniem, biotopiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī ietekme uz ūdens kvalitāti, slāpekļa un fosfora slodzi,» teic «Vides ekspertu» pārstāve Elīna Bārdiņa.
Būs vēl viena sabiedriskā apspriešana
«Pēc šīs sanāksmes tiks izstrādāts ziņojums un organizēta vēl viena sabiedriskā apspriešana, kurā informēs par pētījuma rezultātiem,» skaidroja «Vides ekspertu» pārstāve Elīna Bārdiņa. «Sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, kas norisinās pašlaik, var nosaukt par IVN sākuma posmu. Pēc apspriešanas tiks izdota IVN programma, kas IVN ziņojuma izstrādātājiem kalpos kā darba uzdevums. Programmu sagatavo Valsts vides dienests, konsultējoties ar dažādām iestādēm, piemēram, Hidroekoloģijas institūtu. Ir jāvērtē ietekme uz dabas vērtībām: putniem, biotopiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī ietekme uz ūdens kvalitāti, slāpekļa un fosfora slodzi. Kad būs sagatavots ziņojums, to nodos sabiedriskai apspriešanai un nosūtīs Valsts vides dienestam, pašvaldībai, kā arī citām iestādēm, kas ziņojumu izskatīs, sniegs savus priekšlikumus, nepieciešamos papildinājumus un attiecīgi ziņojums tiks papildināts un iesniegts Valsts vides dienestam. Ja papildinājumi nebūs nepieciešami, tiks sagatavots atzinums, ar kādiem nosacījumiem darbība ir vai nav īstenojama,» IVN procedūru izklāstīja E. Bārdiņa un aicināja iedzīvotājus līdz 5. novembrim iesniegt rakstiskus priekšlikumus par paredzēto akvakultūras darbību Valsts vides dienesta e-pastā: pasts@vvd. gov.lv.
Daži jautājumi no tiešsaistes čata:
— Kāds labums būs mums — Rojas un Mērsraga iedzīvotājiem?
Edgars Līnis: — Pirmkārt, tās ir darbavietas, un nodokļi ienāks Talsu novadam (balss no zāles: «Talsu novadam, nevis Rojai»).
— Cik cilvēku piedalās zivju barošanas procesā fermā, kamēr zivis izaug?
— Tas viss, protams, ir atkarīgs no apjoma. Ar laiku cilvēku skaits palielinās. Bet ar to visu sākumā var tikt galā viens cilvēks.
— Kur notiks zivju apstrādāšana?
— Šis jautājums vēl risināms. Varbūt Rojā, varbūt Mērsragā, varbūt laika gaitā abās vietās. Bet principā tas notiks ostas teritorijā.
— Cik kapitāldaļas pieder dāņiem, cik Latvijai?
— Uzņēmums tiek dibināts Latvijā, un tas ir Latvijas uzņēmums. 51 % kapitāldaļu pieder Dānijas uzņēmumam «Musholm» un 49 % «Riga Bay Aquaculture». Uzņēmuma valde sastāvēs no sešiem cilvēkiem: trīs no Dānijas un trīs no Latvijas.
— Kur atradīsies audzētava uz sauszemes?
Aivars Līnis: — Vēl tiks meklētas vietas. Mēs piedāvāsim vietējiem zivju audzētājiem sadarboties; tiem, kas jau audzē, paplašināt viņu iespējas ražot vairāk. Tā arī notiek Dānijā.
— Kad sāksies tā pilotprogramma?
Edgars Līnis: — Aprīlī.
— Neskatoties, vai Mērsraga vai Rojas iedzīvotāji atbalsta vai neatbalsta?
— Pilotprogrammas pētījums nenozīmē darbības uzsākšanu. Arī šeit klātienē norāda, ka mēs minam Dānijas datus un ka tie nav reprezentabli. Līdz ar to Rīgas jūras līcī tiks ievietots sprosts, kā plānotā darbība ļoti mazā apjomā tiks veikti mērījumi, lai precīzi noteiktu, kāda ietekme vidē ir no šī sprosta. Pilotpētījums ir daļa no IVN, lai iegūtu rezultātu. Tā nav darbības uzsākšana.
#SIF_MAF2024
