Šķiet, ka Sabile pievelk radošus un uzņēmīgus cilvēkus, kuri katrs no sirds sniedz savu ieguldījumu pilsētiņas tēla uzlabošanā. Tā šovasar Sabilē par vienu pērli vairāk — atvēries jauns suvenīru veikaliņš, kurā iespējams iegādāties kartiņas, plakātus un pat apģērbu ar skaistākajām Sabiles vietām un objektiem.
«Šis viss sākās pirms kādiem diviem gadiem,» stāsta veikaliņa īpašniece Diāna Auzāne. «Sapratu, ka mums nav plaša suvenīru piedāvājuma, tāpēc fotografēju Sabili visos gadalaikos, jo man bija ideja veidot kartiņas par Sabili. Bija, protams, kaut kas tūrisma centrā, bet tas arī viss. Tā arī man radās ideja. Pēc tam sapratu, ka jāpiesaista kāda profesionāla māksliniece, jo fotografētas kartiņas varētu aiziet un varētu arī neaiziet. Izlēmu uzrunāt mākslinieci Zani Veldri, kura zīmē plakātus, jo man ļoti patīk viņas māksla. Tā nu mums izveidojās sadarbība. Es viņai nosūtīju visas bildes ar Sabili, ko biju safotografējusi, un pēc tām viņa arī zīmēja darbus. Izveidoju sarakstiņu ar lietām un objektiem, ko vēlos redzēt, un tā tie arī nonāca uz kartiņām, plakātiem, somām un apģērbiem.»
Diāna stāsta, ka pati ir no Rīgas, taču nu jau šeit jūtas kā vietējā. «Tagad, aizbraucot uz Rīgu, šķiet, ka tur esmu kā viesis,» viņa smej. «Liekas dīvaini, jo Rīgā esmu dzimusi un augusi, taču Sabilē esmu salīdzinoši nesen. Pirms deviņiem gadiem šeit iegādājāmies īpašumu, un tā arī te nonācu. Sabile kaut kā piesaista un tad tā nemanāmi ievelk pavisam. Šo pilsētu izvēlējos nejauši, mums patika apkārtne, reljefs — te ir gan pakalni, gan nogāzes, pilsēta ielejā. Arī infrastruktūra apmierina, ir aptieka, veikali — viss nepieciešamais. Arī sabiedriskais transports kursē samērā bieži.»
Ikdienā cipari, bet brīvajā laikā — māksla
Ikdienā Diāna strādā ar cipariem, taču veikaliņš ir darbs dvēselei: «Ikdienā esmu ekonomists, strādāju valsts iestādē. Man ir divas izglītības — viena ir saistīta ar apģērba dizainu, otra ar cipariem. Šobrīd strādāju abās nozarēs, tāpēc varu teikt, ka man noteikti ir dvēseles piepildījums. Plāns ir šo visu paplašināt ar citu amatnieku darbiem.»
Arī veikaliņa telpas pašā Sabiles sirdī — vēsturiskajā centrā. «Sākumā apskatīju divas telpas, taču šīs, Rīgas ielā 3, mani uzrunāja daudz vairāk,» tā Diāna. «Te ir lieli logi, ļoti gaišs, atrodas pilsētas centrā. Jāsaka liels paldies Mairim un Ingai Antāniem, kuriem pieder šīs telpas un kuri man ļauj šeit izpausties. Viss kaut kā strauji tapa, un uz Vīna svētkiem jau bija pirmais starts. Pēc svētkiem sapratu, ka interese ir gana liela un ka šo noteikti vajag attīstīt. Šobrīd strādāju šeit gan tikai nedēļas nogalēs: piektdienās un sestdienās no 11.00 līdz 19.00, svētdienās — no 11.00 līdz 17.00, bet tad jau redzēsim, kā nākotnē viss iegriezīsies.
Telpu jau ir daudz, bet ir vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki, kas dara un ir gatavi ieguldīt savu darbu, laiku un līdzekļus, lai šo pilsētiņu padarītu vēl labāku. Lai nav tā, ka te tikai izbrauc cauri. Mums tūristus vajag pieturēt, lai pie mums arī apstājas. Pie tā ir jāstrādā. Sabile ir pērle, kuru vajag spodrināt, jo mums tiešām ir, ko rādīt. Man ir prieks, ka ir parādījies «Mīci», «Resto Terase», tagad šis veikaliņš, un ceru, ka būs vēl un vēl. Jo vairāk mēs šeit tādi būsim, jo vairāk arī cilvēki apstāsies.»
Veikaliņš jau glabā dažādus stāstus
Veikalu apmeklē gan vietējie, gan arī tūristi no malu malām, kuri līdzi sev nes dažādus interesantus stāstus. «Ir doma vēl attīstīt dažādus produktus, lai būtu plašāks piedāvājuma klāsts,» dalās veikaliņa īpašniece. «Šobrīd koncentrējos uz Sabili, bet nākotnē varbūt tas būs pat plašākā mērogā, ietverot visu Kurzemi. Man patīk, ka ir izcelts «Līkais krodzinieks». Visa pilsēta to lieto, dzer ūdeni, bet tas nekad nav īpaši izrādīts. Cilvēkiem patīk, viņi pērk tašas, kartiņas un kreklus ar «Līko krodzinieku». Ārzemniekiem savukārt ir interesanti, kas tas ir, kāpēc tas ir tik īpašs, un tad es ar tulkotāja palīdzību cenšos dažādās valodās izstāstīt. Viņi brīnās, ka ūdeni patiešām var dzert.»
Tāpat īpaši notikumi bijuši Vīna svētkos, kad veikaliņā iegriezušies attēlā redzamo dzīvnieku saimnieki. «Viņi bija sajūsmā, uzreiz atpazina savu zirgu un zināja teikt, ka tieši šo sauc Signe,» stāsta Diāna. «Arī Ģirts Dzērve bija sajūsmā par savu gotiņu, kas tikusi attēlā. Tādi momenti ir ļoti īpaši.» Iedvesmu viņa smeļas, staigājot pa Sabiles ieliņām: «Tā var pamanīt dažādus interesantus nostūrus un rakursus. Vietējie jau nāk un lūdz, lai iekļauju vēl Pārabavu. Tad nu klausīšu un mēģināšu to izstaigāt, ievērot kādu skaistu loga rūti vai ko citu. Cenšos paskatīties ar citu aci, jo iedzīvotājiem jau šeit viss šķiet pierasts. Tas ir mans redzējums, kā es Sabili redzu. Jaunajiem ļoti patīk tašas ar apdruku «Stabili no Sabiles». Saprotu, ka ar tiem ir trāpīts desmitniekā. Es arī saņemu daudz pateicības vārdu un laba vēlējumus par to, ka šeit ir tāda vieta — tas nozīmē, ka cilvēkiem patīk. Nebiju gaidījusi, ka būs tāda popularitāte, vēlējos tikai izmēģināt — un sanāca!»
