Lai ģimenes izvēlētos Talsu novadu par savu dzīves vietu, ļoti nozīmīgi ir tas, kur bērni uzsāks savas pirmās izglītības gaitas. Sabiles bērnudārzs jau sešus gadus mitinās pagaidu telpās — bijušajā Sabiles skolā. Telpas pirmsskolas izglītības iestādei atzītas par nepiemērotām, taču līdz šim risinājums nav rasts.
«Es priecājos, ka priekšvēlēšanu debatēs visi Talsu novada deputātu kandidāti solīja jauno bērnudārzu, jo, iespējams, tad mēs beidzot pavirzīsimies soli tālāk,» teic Sabiles pirmsskolas izglītības iestādes «Vīnodziņa» vadītāja Zane Cīrule. «Jāatzīst, ka šajā stadijā, kad ir izsludināts iepirkums, mēs esam jau trešo reizi. Protams, starp iepirkumiem ir bijuši neskaitāmi lēmumi, projekti, sarakstes un atbildes, sākot no skapīšu krāsām līdz flīžu zīmējumiem. Taču katru reizi lēmums par to, kurā gadā bērnudārzam jābūt gatavam, pārceļas, tāpēc ik pa laikam piezogas neticība. Es laikam tā patiešām noticēšu tad, kad beidzot būs uzlikti visi paraksti par būvniecību. Nevar strādāt ar nolemtību, ka nekas labāk nebūs. Kamēr netiksim pie jaunā bērnudārza, es nepadošos!»
Šajās pašvaldību vēlēšanās deputātu krēslos sēdīsies divi sabilnieki, tāpēc iedzīvotāji cer, ka beidzot šī problēma tiks atrisināta. «No malas jau šķiet, ka ēka taču ir, telpas ir izremontētas, audzinātājas ir labas, viss strādā un notiek,» tā Z. Cīrule. «Bet tāpēc jau šo sauc par pagaidu variantu, ka telpas nav piemērotas bērniem. Protams, ka mēs ikdienā strādājam un pierodam pie šīs situācijas, visu pielāgojam, bet, kad redzam no malas, kādam tiešām būtu jābūt bērnudārzam, tad mēs esam tālu no tā. Katrai grupai ir nepieciešama sava garderobe, atsevišķa ieeja, tualete, duša, izlietnes — viss, kas bērniem vajadzīgs.»
Nepiemērotas telpas veicina vīrusu izplatību
Tā kā katrai grupai nav savas tualetes un dušas, tad arī izlietnes nākas dalīt uz vairākām grupām, kas veicina dažādu vīrusu izplatību. «Liela neatbilstība ir tāda, ka, lai vecāki nokļūtu ar bērnu «Cāļuku» grupā, viņiem ir jāiet cauri gaitenim, kur ir tualete, karājas bērnu dvielīši un visi higiēnas priekšmeti,» saka Z. Cīrule. «Tā nevar būt! Tad, kad šeit vienu gadu sākās vēdera vīrusi, tas viss ļoti ātri izplatījās pa visu bērnudārzu tieši šī iemesla dēļ, ka mēs visur ejam pa vieniem un tiem pašiem gaiteņiem. Tāpēc katrai grupai ir nepieciešama sava garderobe, sava tualete un telpas. Mēs neesam vainīgi pie tā, ka esam spiesti darboties šādos apstākļos. Mēs nevaram norobežot plūsmu tā, kā tas būtu nepieciešams.»
Bija laiks, kad Talsu novada pašvaldība apsvēra domu bērnudārzu ievietot Sabiles pamatskolas telpās, taču deputāti ātri vien nonāca pie secinājuma, ka skolas telpas nav piemērotas pirmsskolas vecuma bērniem. «Izvietot vēl vienu grupu pamatskolā nav variants,» bilst «Vīnodziņas» vadītāja. «Tur, protams, ir plaša, brīnišķīga grupas telpa un guļamtelpa, bet tas ir otrajā stāvā, kur visu laiku ir kustība. Tualetes ir pirmajā stāvā, kur ir divi podi, un tas viss jādala ar sākumskolas klašu meitenēm. Bērniem obligāti ir jātīra zobi. Šajā bērnudārzā mums ir izveidoti plauktiņi, kur turēt trauciņus ar zobu sukām. Skolā mēs to nevaram izveidot, jo tur nav vietas, taču ārpusē, kur ir izlietnes, visi staigā garām, kas savukārt nav higiēniski. Tad nu audzinātājas nes trauciņus ar kastēm augšā un lejā katru reizi, kad bērni iet mazgāt zobus. Grupā ir 22 bērni, kuri, protams, neiet klusi kā pelītes, jo tie ir mazi bērni. Tad dežurantes viņus rāj, jo lielajiem bērniem notiek stundas. Tas viss ir saprotams, bet 22 bērni vienmēr radīs troksni. Nemaz nerunāsim par zvaniem uz stundām. It kā šķiet, ka viss ir — gaišas telpas, labas mēbeles —, bet ikdienas dzīve bērnudārzam skolā nav piemērota. Es domāju, lai izskatītu šādu variantu, skola būtu jāpārbūvē un jāuzceļ piebūve. Tas nav tik vienkārši.»
Jau trešo reizi ir izsludināts iepirkums
Pirmajā reizē tika iesniegti kļūdaini dokumenti, otrajā reizē nokavēti termiņi, savukārt 2024. gadā Talsu novadā iestājās finanšu krīze. Iepirkumā paredzēts, ka firma, kas projektē jauno bērnudārzu, to arī būvēs. «Vieta paliks tāda pati, pie Sabiles sporta cenrta jo tur ir jau ievilkta elektrība un iezīmēti koki, kas jāzāģē, bet vai tas būs šādā izkārtojumā, to mēs nezinām,» skaidro bērnudārza vadītāja. «Jaunajā bērnudārzā būs vairāk vietas. Tas radīs iespēju vairākām ģimenēm pārcelties uz dzīvi Sabilē. Bija brīdis, kad pie mums brauca vecāki no Rīgas. Viņi ienāca šeit, norauca degunus un aizgāja, izvēloties citu bērnudārzu, kur laist savus bērnus. Un es viņus pilnībā saprotu, jo skats ir drūms. Protams, sabilniekiem tas ir pavisam kas cits, jo viņi šeit ir mācījušies skoliņā un viņiem uz katra stūra te ir kāda jauka atmiņa, bet iebraucējus neuzrunā ne vecās kāpnes, ne ar eļļas krāsu nokrāsotās sienas. Viņi uz šo skatās pilnīgi citādi, viņi grib, lai viss ir skaisti. Tas, ka mums ir foršas audzinātājas un āra nodarbības, jo tepat ir birzīte, kā arī tas, ka bērni tik daudz iegūst, salīdzinot ar Rīgas bērnudārziem, paliek otrajā plānā, jo pirmais, kas uzrunā, ir vizuālais.»
Zane Cīrule atzīst, ka pati ēka ir skaista, taču ļoti nepiemērota bērnu vajadzībām: «Ja māja būtu lielāka un to varētu renovēt, tad es noteikti nedomātu par citu bērnudārzu, jo vieta tiešām ir fantastiska, ar visu to, ka skatu uz pilsētu aizsedz veikals. Bet tā ir švaka bez gala, tai lobās apmetums, kas lēnām kļūst bīstams. Vēl liels bēdu stāsts ir kurtuve, kur lielāku nokrišņu laikā parādās ūdens, jo šeit ir ļoti augsti avoti. Mēģinājām rast risinājumu, bet tur tāpat ir mitrs. Tādos apstākļos cilvēks nevar strādāt, jo viņš bojā sev veselību. Arī virtuve ir ierīkota pagraba stāvā. Sākumā ēdienu veda no vecās bērnudārza ēkas, bet tad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) mums pateica, ka tā nevar darīt. Tad nu mēs virtuvi iekārtojām pagraba stāvā, bet arī tur jūtam ļoti lielu mitrumu, pret ko nevar cīnīties. Tas rada pelējumu. PVD pieņem, ka viss kārtībā, jo tur viss tiek uzturēts tīrs un kārtīgs. Arī šķūnī regulāri nokļūst notekūdeņi, kas plūst no veikala notekcaurulēm, bet, paveroties uz jumtu, šķiet, ka lūkojamies zvaigžņotās debesīs, jo šīferī ir caurumi. Lūdzām arī, lai uzliek mazu gabaliņu bruģi, jo, ienākot pa vārtiņiem, ir smiltis, slapjā laikā dubļi, un tikai pēc dažiem metriem sākas bruģis. Mūsu lūgumu noraidīja. Ceram, ka ar trešo reizi tiksim pie piemērotām telpām, lai mūsu bērni mācītos skaistā un kvalitatīvā vidē.»
/Terēzes Matisones foto/
#SIF_MAF2025
