Gada nogale ir ne tikai laiks, kad vēlamies darīt pēc iespējas vairāk labo darbu, bet arī laiks, kad, ilgojoties pēc saulītes gaismas un siltuma, kurinām māju, biežāk izmantojam elektriskās ierīces un iededzam svecītes. Tāpēc Sabiles brīvprātīgie ugunsdzēsēji, lai pasargātu vietējos seniorus, devās viņus apciemot un uzstādīt dūmu detektorus.
«Ideja radās visiem kopā, jo, parunājot ar Sabiles iedzīvotājiem, sapratām, ka apmēram pusei nemaz tie nav uzstādīti,» stāsta Sabiles Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrības (BUB) valdes priekšsēdētājs Jānis Bogdanovs. «Iespējams, cilvēkiem sagādā grūtības tos iegādāties vai uzstādīt, tāpēc vēlējāmies uz Ziemassvētkiem iepriecināt vietējos seniorus.»
Lielai daļai senioru mājokļu bija pārāk augsti griesti, lai tos uzstādītu pašu spēkiem, un viņi atzina, ka brīžos, kad ciemos ierodas bērni vai mazbērni, svarīgākais ir siltas sarunas un atkalredzēšanās prieks, tāpēc dūmu detektora uzstādīšana nav pat prātā. «Katrā vietā ir cits segums — betona, koka, dažādi apmetumi, bet ar visu tikām galā, kā iecerēts,» bilst Sabiles BUB biedrs Kristaps Sūniņš. «Ļoti palīdz tas, ka biedrībā ir cilvēki, kas ikdienā strādā dažādās nozarēs. Jo vairāk iestāžu pārstāvji ir iesaistīti, jo labāk. Es pats strādāju celtniecībā, tāpēc arī uzstādīšana bija viegla. Ja «pakustina galvu», tad visu var izdarīt.»
Jānospiež poga, un detektors apklusīs
Seniori labprāt sagaidīja ugunsdzēsējus, un daļai šis nebūt nebija pirmais detektors. «Ideja ir ļoti brīnišķīga,» teic sabilniece Elita Viļuma. «Tad, kad sākās šī «ēra» ar dūmu detektoriem, es arī ļoti ātri to uzliku, bet, tā kā ugunsgrēks, paldies Dievam, nenotika, tad arī es to novācu, jo, ja baterijas iet uz beigām, detektors sāk ļoti trauksmaini zvanīt nelaikā. Man tas notika naktī.» «Lielākā daļa cilvēku ir atsaucīgi, daži ir sabijušies, bet pēc tam jau viss ir kārtībā,» atzīst K. Sūniņš. «Mēs detektorus neuzstādām tur, kur ir krāsnis, plītis, lai gadījumā, kad no krāsns izsit mazliet dūmus, detektors nesāk jau signalizēt. Skatāmies, kur labāk un pareizāk, lai, ja brīdī, kad tiešām būs briesmas, tas nostrādātu.»
Otro iespēju detektoriem iedzīvotāji deva pēc ugunsdzēsēju iedrošinājuma — ja tas nebūs darba kārtībā vai sāks signalizēt nelaikā, seniori vienmēr varēs vērsties pie BUB biedriem pēc palīdzības. «Es jūtos drošāk, ka Sabilē ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji, jo mēs apzināmies, ka, ja ir nepieciešama palīdzība pat kādā sīkā lietā, pat ne ugunsnelaimē, tad mums ir, pie kā griezties,» saka sabilniece Dzintra Lunde. «Mēs senioriem izstāstījām arī, kas jādara, ja detektors sāk signalizēt,» pastāsta J. Bogdanovs. «Viņi visu saprata, zina, ka jānospiež poga un detektors apklusīs. Cilvēki, pie kuriem devāmies uzstādīt dūmu detektorus, saprot, ka tie ir nepieciešami.»
Iedzīvotāju drošībai
«Es jau ļoti uzpasējos, gan jau bez detektora varēju arī iztikt, jo esmu ļoti uzmanīgs,» pauž Sabiles apkārtnes iedzīvotājs Jānis Baumanis. «Bet ļoti labi, ka ugunsdzēsēji uzstāda detektorus, jo kādreiz kaut ko sanāk aizmirst. Tā jau ir drošība.»
Senioru apciemošana brīvprātīgajiem bija kā papildu iespēja informēt iedzīvotājus par ugunsdrošību un ko darīt, ja notikusi nelaime. Sabiles BUB biedriem izdevās uzstādīt 13 no 15 pieteiktajiem detektoriem.
«Sabilē jau iepriekš ir bijusi brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība. Es domāju, ka tā ir apsveicama ideja, viņi ir kā liels palīgs valsts ugunsdzēsējiem,» bilst Dzintra Lunde. «Absolūti jūtos drošāk, un es domāju, ka tas ir apsveicami, ka brīvprātīgie ugunsdzēsēji bez atalgojuma ir paši izveidojušies. Tas ir lepnums katrai pilsētai, kur tādi entuziasti ir,» tā E. Viļuma. «Drošāk jau ir, ka Sabilē ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji, viņiem noteikti ir jābūt. Ja nu kādreiz vajag palīdzību, tad viņi ir klāt,» piebilst J. Baumanis.
#SIF_MAF2025
