Ļoti bieži dzirdami apgalvojumi, ka skolās nemāca patiesās dzīves darbības. Taču par Sabiles pamatskolu tā vis nevarētu teikt. Tur skolēni kopā ar skolotājiem pagalmā stāda augļu kokus un remontē telpas, lai būtu, kur pavadīt brīvo laiku pēc mācību stundām.
«Šī telpa patiesībā ir liela skolēnu iniciatīva. Ideja radās pēc tam, kad sākās ierobežojumi par telefonu izmantošanu skolas telpās,» stāsta Sabiles pamatskolas skolotāja Iveta Goldmane, kura sekoja līdzi, lai projekts tiktu pabeigts. «Tāpat arī starpbrīžos bija jāiet ārā no klasēm, lai tās var izvēdināt. Jauniešiem īsti nebija, kur uzturēties. Reizēm mums ir dažādas tikšanās, kur nepieciešama maza telpa, un tad īsti nav, kur doties. Līdz šim izmantojām lielo zāli, kas bija daudz par lielu tādai mazai sanākšanai kopā. Tad nu palēnām dzima ideja par šādu telpu, kur pabūt.»
Tā skolēni ar skolotāju palīdzību rakstīja Talsu novada jauniešu iniciatīvu projektu un piesaistīja sponsorus, kas idejai ļāva pārdzimt baudāmā gala rezultātā. «Mums jāsaka milzīgs paldies mūsu skolotājai Līgai Červoņikovai, kura uzrunāja sponsorus, uzņēmumam «Tikkurila», kuri mūs nodrošināja ar krāsām, Sabiles un Stendes apvienības pārvaldei par skaisto grīdu, kā arī vienam mūsu skolnieces tētim, kurš šeit pavadīja visu sestdienu, lai grīdu ieklātu,» atklāj I. Goldmane. «Īsti vēl neticas, ka telpa patiešām ir gatava, ka viss ir izdarīts. Protams, ir prieks un gandarījums, ka esam to paveikuši, jo telpa nebija remontēta ilgāku laiku un bija dažādi izaicinājumi, bet mēs veiksmīgi tikām galā. Man ir ļoti svarīgi uzklausīt skolēnus un viņu idejas, jo tikai tā veidojas sadarbība. Ir jāņem vērā bērnu ieteikumi, jo viņiem ir ļoti labas idejas. Ja mēs viņus neuzklausīsim tagad, tad — kad? Viņi ātri izaug un aiziet tālāk dzīvē.»
Katrs skolēns pielika roku telpas labiekārtošanā
Kamēr puiši krāsoja sienas un grīdas līstes, tikmēr meitenes parūpējās par telpas vizuālo noformējumu. «Diezgan daudz man iemācīja skolotājas, pastāstīja, kā visu izdarīt, palīdzēja lietās, kur tiešām vajadzēja palīdzību, piemēram, krāsošanā, jo es nebiju daudz to iepriekš darījis,» dalās Sabiles pamatskolas skolnieks Alekss Gabriels Kalniņš. «Nākotnē noteikti varēšu palīdzēt remontdarbos arī mājās, ja vajadzēs.» «Telpa bija ļoti vienkārša, tur vajadzēja kādu odziņu,» teic Sabiles pamatskolas skolniece Viktorija Avota. «Es jau iepriekš biju apgleznojusi sienu, tāpēc nedomājot pieteicos to izdarīt arī šeit. Es gribēju tur redzēt kaut ko vienkāršu, bet tajā pašā laikā krāsainu, kaut ko tādu, kas būtu interesants. Ideja pie manis burtiski atlidoja. Es vienkārši apsēdos, un man ar pirmo arī izdevās visu uztaisīt. Man noteikti pašai būs foršāk tur tagad iet pēc tam, kad esmu tur darbojusies, jo būs piederības sajūta, ka tur ir kaut kas mans. Man ir prieks, ka skolai paliks daļa no manis.»
«Man jau ļoti patīk, ka iesaista jauniešus darbiņos, es viņus gribētu iesaistīt visur, ja tikai varētu,» teic Sabiles pamatskolas direktore Vēsma Neilande. «Bet tā, protams, cik varam, tik iesaistām, jo bērni ir atsaucīgi. Īpaši, ja viņi redz, ka tas ir viņu labā un viņiem ir tiesības par kaut ko izlemt, izvēlēties. Mūsu skolas vērtības ir cieņa, piederība, atbildība. Ja jau paši ir veidojuši, tātad ir piederīgi šai videi un paši par to ir atbildīgi.»
Idejas par telpas lietošanu un kārtības uzturēšanu
Lai arī tā ir skolēnu telpa, tomēr būs daži noteikumi, kas jāievēro. «Noteikti būs arī kādi kontroles pasākumi, lai jaunieši tur nedara muļķības,» teic I. Goldmane. «Viņus dažreiz ir vairāk jāpavēro. Arī paši jaunieši jau zina, ka telpa viņiem ir, bet atslēgu tomēr kontrolēs kāds cits. Šobrīd vēl domājam, kā tas vislabāk strādās, kāda būs kārtība, bet domāju, ka pavisam drīz nonāksim pie ideālā varianta.» «Bet viņiem būs vieta, kur iet atpūsties, gaidot treniņus vai nodarbības, un lietderīgi pavadīt laiku. Ja tās pat ir tikai sarunas, tas ir lietderīgi,» papildina skolas direktore.
Skolotāji un skolēni ir patiesi priecīgi par jauno telpu, un jau atklāšanas brīdī virmo dažādas idejas, ko tur varētu darīt un kāda būs kārtība. «Man vislabāk patīk tas, ka šajā telpā būs pufi, dažādas galda spēles. Jo mūsu skolā telefonu nevar lietot, nu ko lai citu dara? Vienkārši sēdēt gaitenī? Tagad vismaz būs vieta, kur aiziet un kaut ko padarīt. Un simt punkti, ka būs patīkamāk pašam šeit nākt, jo esmu šeit pielicis arī savu roku,» tā Alekss Gabriels Kalniņš.
Izrādās, ka tā nebūt nav vienīgā telpa, kurai dota otra iespēja, jo blakus durvīs ir izveidota Pūces klase. «Pūces klase ir tāds ātrs projekts, ko es ļoti vēlējos kādus trīs gadus,» pauž V. Neilande. «Pati sev solīju un arī bērniem biju pačukstējusi savu vēlmi par iespēju 4. līdz 9. klašu skolēniem nākt uz Pūces skolu padarīt mājasdarbus vai izveidot prezentācijas. Šajā telpā noteikti jābūt arī pedagogam, kas palīdz bērniem. Šogad beidzot viss izdevās. Es pati esmu šajā klasē, darbojos ar bērniem un esmu priecīga, ka ir skolēni, kas nāk regulāri. Priecājos arī par tiem, kas dažreiz iegriežas, padara un aiziet, bet viņiem ir šī iespēja.»
#SIF_MAF2025
