Šogad ziema pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal pārsteidzoši auksta, kas mudina vairāk kurināt krāsnis, plītis un noslogot elektriskās ierīces vai iekārtas, kas izstaro siltumu. Taču, kur siltums, tur var būt arī ugunsnelaimes risks, tāpēc pēc mācību stundām skolā laiks mācīties arī skolotājiem, kā pareizi lietot ugunsdzēšamos aparātus.
«Ugunsdrošība šobrīd ir ļoti aktuāla visur,» teic Talsu Kristīgās vidusskolas sekretāre, lietvede, atbildīgā par ugunsdrošību Daiga Alsberga. «Daudzi jaunie skolotāji nebija izmēģinājuši praktiskās mācības ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Mums ik pa laikam ir bijušas šāda veida mācības, bet ne visi uz tām tiek. Tie skolotāji, kas jau ir mēģinājuši darboties ar ugunsdzēšamajiem aparātiem, atkārtoja zināšanas, bet bija arī tādi, kuri mācījās visu no jauna. Tad mēs nolēmām uzaicināt ugunsdzēsējus, lai visi būtu droši ārkārtas situācijās.»
«Janvāris bija ļoti auksts mēnesis ar vairākiem ugunsgrēkiem,» teic Sabiles brīvprātīgais ugunsdzēsējs un šīs skolas sporta skolotājs Lauris Valtmanis. «Glābēji visā Latvijā saņēma vidēji no 30 līdz 60 izsaukumiem dienā. Protams, ka ugunsdrošība ir ļoti svarīga. Jo zinošāks tu esi, jo drošāks būsi par to, kas jādara un kā jārīkojas šādās situācijās.»
Primāri cilvēks, pēc tam manta
Tie skolotāji, kuri ugunsdzēšamos aparātus rokās turēja pirmoreiz, tomēr cer, ka tā bija arī pēdējā, kad tāds jāpielieto. «Nedod Dievs, kādreiz notiek situācija, kur patiešām jādzēš,» dalās Talsu Kristīgās vidusskolas skolotājs Henrijs Augšpuls. «Šādas dienas ir noderīgas un visnotaļ prasmes ir vajadzīgas. Cerēsim, ka nevajadzēs tās dzīvē pielietot, bet jāzina ikvienam. Sajūta būs drošāka, bet noteikti vispirms jāseko tai instrukcijai, ko mums pavēstīja ugunsdzēsējs, — vispirms pašam evakuēties un tikai tad domāt, vai ir vispār nepieciešams ar ugunsdzēšamo aparātu rīkoties, jo primāri ir cilvēks, pēc tam manta.»
Skolotāji atzīst, ka izmantot ugunsdzēšamo aparātu ir visai vienkārši, taču stresa situācijās var gadīties visādi, tāpēc ir noderīgi ik pa laikam šāda veida drošības pasākumus atkārtot. «Esmu piedzīvojusi ugunsnelaimi, tāpēc arī visiem iesaku, cik vien var, piedalīties praktiskās mācībās un apgūt visu, jo uztraukums vienmēr dara savu,» pauž Daiga Alsberga. «Panikas situācijā viss šķiet sarežģīti, pat aizmirstas, kā tevi sauc. Tad, kad ir reāls negadījums, tev ataust atmiņā, kā tu darīji mācībās, un ietrenētās kustības ir zināmas. Tad jau ir daudz drošāk, un, kā ugunsdzēsēji teica — nervu sistēma strādā saprāta robežās.»
«Patiesībā katram vajadzētu ugunsdzēšamo aparātu paņemt rokās, vismaz izjust, cik tas ir smags un kurā vietā kas atrodas,» atzīst L. Valtmanis. «Tur ir drošības riņķis, kas jāizrauj ārā. Es ieteiktu vismaz vienu reizi mūžā to izvilkt un pamēģināt, kā aparāts strādā. Pasekot līdzi, kur notiek kādas mācības, un pieteikties, jo tas ir pavisam citādāk, nekā skatīties Youtube.»
Skolotājiem ir citādāka atbildība
Daiga Alsberga stāsta, ka Talsu Kristīgajā skolā ir gana daudz ugunsdrošības piederumu, tāpēc skolotājiem bija nozīmīgi par tiem uzzināt vairāk. «Skolotāju atbildība ir mazliet citādāka, jo viņi atbild ne tikai par sevi, bet arī par bērniem,» pauž L. Valtmanis. «Galvenais tomēr ir cilvēku dzīvība un drošība. Skolotāji mācībās bija malači — ļoti labi skolēni!»
Tāpat skolotāji guva teorētiskās zināšanas par to, kā rīkoties gadījumā, ja ugunsgrēks izceļas mājās vai automašīnā, kā arī to, ka ugunsdzēšamais aparāts nav vienīgais priekšmets, ko var izmantot ugunsgrēka gadījumos. Glābēji ieteica ikvienam virtuvē novietot ugunsdzēšamo audumu, ar kuru apslāpēt liesmas, ja aizdegusies eļļa, tējkanna vai cita elektriskā ierīce. Svarīgi ir ne tikai saprast, kā sākt dzēšanas darbus, izmantojot ugunsdzēšamo aparātu, bet arī, kāda distance jāievēro un ar cik lielu spiedienu dzēst liesmas. «Distance ir ļoti svarīga pašu drošībai, kā arī, lai veiksmīgi nodzēstu ugunsgrēku, un to var izjust un saprast tikai tad, kad pats rīkojas ar šo aparātu,» bilst L. Valtmanis. «Ja nav pārliecības par to, kā rīkoties ar ugunsdzēšamajiem aparātiem, tad nelaimes gadījumā labāk to neaiztikt, vienkārši zvanīt uz glābšanas dienesta tālruņa numuru 112, informēt, kas ir noticis, un tad attiecīgie dienesti par visu parūpēsies.»
/Foto: Terēze Matisone/
Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
#SIF_MAF2025
