Jūnija vidū — nedēļu pirms jaunā mēra vēlēšanām — «Talsu novada attīstībai» un «Latvijas attīstībai», kas uzvarēja Talsu novada pašvaldības vēlēšanās, publiski paziņoja, ka vienojušies par koalīcijas sastāvu ar četrām partijām. Taču vienots nebija jau balsojums par domes priekšsēdētāja amatam izvirzīto Ansi Bērziņu, un jūlijā pirms viņa vietnieka vēlēšanām plānotais koalīcijas sastāvs mainījās.
Sākotnēji koalīciju veidoja «TNA» kopā ar «Jaunā Vienotība», «Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»» un «Zaļo un Zemnieku savienība». Balsojumā Ansi Bērziņu kā mēru neatbalstīja trīs deputāti, viens no tiem — Aldis Pinkens no «Jaunās Vienotības». Mazliet vēlāk mandātu nolika Ģirts Kalnbirze (JV), kuram bija piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats. Viņa vietā aicināja Ligitu Šnori (LZP). ««Jaunā Vienotība» tomēr lēma nepievienoties koalīcijai šādā sastāvā,» skaidro Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš. Tobrīd koalīcijas līgums vēl nebija noslēgts, un «Jauno Vienotību» nomainīja «Latvijas Zaļā partija». Mērs cer, ka darbu domē tas neietekmēs. «Es gribu cerēt, ka «Jaunās Vienotības» deputāti joprojām ir ieinteresēti, lai lietas notiek. Drīzāk viņi ir konstruktīvi atbalstoši. No savas puses gribu jebkuru deputātu aicināt iesaistīties procesos. Viena no lietām, ko turpmāk saredzu, — visu deputātu neformālas sarunas vēl pirms komiteju sēdēm, lai varam apspriesties par kādu lēmumu, nolikumu vai ideju virzību, kamēr tie vēl gatavošanas stadijā. Lai visiem ir iespēja piedalīties lēmumu formulēšanā, nevis tikai to pieņemšanā, kad manevrēšanas iespējas jau mazākas,» skaidro A. Bērziņš.
Koalīcijas līgumā četras partijas vienojušās par septiņām galvenajām prioritātēm — tas neesot konkrēts darāmo darbu saraksts, kas četru gadu laikā jāizpilda, bet vadmotīvi. «Mums visiem prioritāte numur viens ir uzņēmējdarbības veicināšana un investīciju piesaiste,» turpina Talsu novada domes priekšsēdētājs. «Iespējams, būs jādomā jauni risinājumi ārpus līdz šim ierastajiem rāmjiem. Tā nav tēma, kas risināma tikai ar vienu vai otru nolikumu, iesniegumu vai vēstuli. Visiem jātur acis un ausis vaļā, jādomā, kā uzņēmējdarbības virzienu stiprināt.»
Prioritātes
Kā prioritāte norādīta arī gudra pārvaldība, birokrātijas mazināšana, digitalizācijas jautājumi un procesi, ko var efektivizēt. «Trešā prioritāte ir izglītības iestāžu tīkls. Esam vienojušies, ka neskriesim pa priekšu valsts uzstādījumiem, jo, mūsuprāt, izglītībai jābūt pēc iespējas pieejamākai visā novadā. Līdzīgi sarakstā ir kultūras un sporta iestāžu tīkls un to pārvaldība — jāsaprot, kā organizējam darbu. Tam visam fonā jāsaprot, ka mums būs jānodrošina sabalansēta budžeta pieņemšana nākamajam gadam. Vēl pagājušajā nedēļā bija saruna Finanšu ministrijā, un signāli ir nepārtraukti, ka jābūt piesardzīgiem: «Atcerieties, nekā vairāk, kā bija, nebūs!». Jostas būs jāsavelk joprojām, un neizbēgami sarežģīti lēmumi ir priekšā arī 2026. gadā.»
Kā prioritārs punkts koalīcijas līgumā ir arī iedzīvotāju padomes. Šobrīd tās ir tikai trešajā daļā Talsu novada teritoriju. Aktivitāte jāpanāk arī pārējos pagastos un pilsētās. «Nolikumā ir paredzēti grozījumi, līdz augustam tie jāapstiprina. Tad varēsim virzīties tālāk uz vēlēšanām.» Partijas nav vienojušās par konkrētiem periodiem, būtu jāizvērtē sadarbības līgumā paredzētais. «Es domāju, ka jebkura gada budžeta plānošana ļoti piespiedīs domāt un paskatīties uz svarīgāko,» noslēgumā norāda Ansis Bērziņš.
/Foto: canva.com/
#SIF_MAF2025
