Redakcija saņēmusi vairākus iedzīvotāju jautājumus, kas saistīti ar Talsu pilsētas apsaimniekošanu. Pēc atbildēm devāmies pie pilsētas pārvaldes vadītāja Laura Tīģera.
— Vai pie Talsu Kultūras centra, kur nozāģēja bērzus, stādīs kaut ko vietā?
— Pērn, kad bērzus nozāģēja, jautājām kultūras centra vadītājai, lai viņa kopā ar ainavu arhitektu izdomā, ko paši šajā vietā vēlas redzēt, jo tā tomēr ir viņu darba vide. Mēs, protams, palīdzēsim iestādīt, apsaimniekot, bet gaidām, kad no kultūras centra puses būs kāda vīzija, kam tur jābūt. Es pieļauju, ka šobrīd tā nav prioritāte, jo tuvojas pilsētas svētki, kuriem visi cītīgi gatavojas, bet pēc tam, domāju, tur parādīsies kaut kas skaists.
— Iedzīvotāji novērojuši, ka dīķītis pie veikala «Maxima» ir netīrs un piemēslots, pat pīles, kuras ik gadu tajā apmetušās, šogad tur vairs nemana. Vai dīķīti plānots sakārtot?
— Pirms intervijas piebraucu šo dīķīti vēlreiz aplūkot. Vismaz divus gadus tas nav mainījies, noteikti ne aizaudzis. Es pat intereses pēc pameklēju informāciju un uzzināju, ka ar dīķu tīrīšanu, lai piesaistītu pīles, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo, ja iztīrīsim visas zāles, tad pīles tur noteikti negribēs uzturēties. Tām nebūs, kur paslēpties un ligzdot. Domāju, tur jāpiesaista speciālisti, kuri zina, kā labāk darīt.
— Vai ir plānots sakārtot Ķēniņkalna Talsu brunča krāsas trepes?
— Krāsa uz betona turas labi, bet dažādos laikapstākļos pakāpieni tiek nošļakstīti. Šogad radās ideja taisīt metāla plāksnes ar Talsu svītrkodu, ko pieskrūvēsim pie trepēm. To būs vieglāk notīrīt, kā arī tas būs ilglaicīgāks variants. Jau runājām ar uzņēmumu, kas varētu palīdzēt. Ļoti cerējām, ka visi darbi būs paveikti līdz pilsētas svētkiem, bet nevēlos solīt.
— Vai pārdotās vecās poliklīnikas jeb «Talsu veselības centra» ēkas iegūtos līdzekļus izmantosiet pilsētas sakārtošanā?
— Atvēlēto naudu izmantosim Baznīckalna un Kultūras centra trepju margu atjaunošanā un dažādos darbos, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Lielākā investīcija būs trīs ielu apgaismojums: 4. maija, Kļavu un Pļavu ielai. Skatīsimies, kāda būs iepirkuma cena, un tad domāsim, vai varam izvietot jaunu apgaismojumu divās, trīs vai četrās ielās.
— Kāpēc Talsi šogad izvēlēti seriāla filmēšanai?
— Šogad Talsos filmēs pat divus seriālus. Mēnesi šeit dzīvos «Nelūgto viesu» komanda. Tas gan būs cits seriāls. Es domāju, ka Talsus izvēlas tāpēc, ka šeit sanāk ainaviski baudāmi kadri. Mēs, talsinieki, pie tā esam pieraduši un vairs neievērojam. Esmu ticies ar abām komandām, un tās teic, ka Talsos ir pilsētas pārvaldes un uzņēmēju atsaucība ir pārsteidzoša. Ieguvums Talsiem būs publicitāte un finansējums, ko komandas atstās šeit mēneša garumā: naktsmītnes, ēdināšana, dažādu pakalpojumu sniegšana no vietējiem uzņēmējiem. Arī finansējums ir diezgan liels.
— Vai Talsos atkal mēģinās veidot dabīgās pļavas?
— Pirms diviem gadiem, Lielās talkas laikā, Dzirnavkalnā sākām veidot dabīgo pļavu, bet uznāca sausums, tāpēc neizdevās. Šobrīd mēģinām iekopt tādu pie mazā dīķa blakus Saules ielai. Arī pilskalns ir kā dabīgā pļava. Šogad gan pusi appļāvām pasākumam, kas būs 21. jūnijā, bet pusi atstājām kā dabīgo pļavu. Šobrīd nav domāts neko piesēt klāt, bet uz nākamo vasaru atstāsim tiešām dabīgās pļavas. Mums ir ļoti forša ainavu arhitekte, kurai ļoti daudz ideju. Mēs ieklausāmies un mēģinām realizēt.
— Kā šogad cīnīsieties ar Spānijas kailgliemežiem?
— Drīz noslēgsies kopējais novada iepirkums. Pirms tam to darīja katra pašvaldība atsevišķi, līdz ar to visi darbi kavējas. Bet mēs pilsētā intensīvi pļaujam. Iepirkumā uzvarēja Rīgas uzņēmums, kas iepriekš nebija iepazinies ar mūsu pauguraini, tāpēc atbraucot atteicās pļaut. Tā arī viss ieilga par 14—15 dienām, kamēr nākošais cilvēks uzņēmās nopļaut. Līdz ar to Spānijas kailgliemežu problēma palielinājās. Es trīs nedēļas biju atvaļinājumā un vienu dienu veltīju kailgliemežu studijām. Cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par to, ka tie dzīvo garajā zālē. Tas ir tikai viens no aspektiem, kur viņi paslēpjas no saules. Vislielākais kailgliemežu «magnēts» ir komposta kaudzes. Ja nebūs komposta, kur baroties, tie šajā teritorijā nevēlēsies uzturēties. Tāpat, ja būs nopļauta zāle, kailgliemežus būs vieglāk apkarot. Problēma ir tāda, ka pašvaldība kopā ar vienu kaimiņu var nopļaut īsu zāli, bet otram kaimiņam būs gara zāle ar komposta kaudzi. Tas viss ir jārisina kompleksi. Mēs atkal iepirksim granulas un ierobežosim kailgliemežus. Risinājums ir nākt kopā iedzīvotājiem pa kvartāliem, pļaut vienā dienā, zemu pļaut, novākt komposta kaudzes — tā mēs varētu cīnīties, jo šobrīd katrs dara pa savam, kas rada vien īslaicīgu apkarošanu.
— Iedzīvotājus, kuri neapsaimnieko savu īpašumu, nesoda?
— Saistošie noteikumi šobrīd neparedz zāles garumu. Mēs ar būvvaldi un pašvaldības policiju pie tā strādājam, veicam projektu ar saistošajiem noteikumiem, kur esam ielikuši, ka Talsos var būt 15 centimetru gara zāle. Kādreiz tā bija — ja pārsniedz zāles garumu, tad pašvaldības policija varēja sodīt. Šobrīd nav saistošo noteikumu, kuri ir spēkā esoši, līdz ar to nav pamata sodam. Ja mēs zvanām cilvēkam, kurš nav nopļāvis zāli un viņš atbild, ka iestājas par zaļo kustību un viņam patīk dabīgās pļavas. Mēs īsti neko nevaram izdarīt, līdz ar to ir jādomā risinājums un jāpieņem saistošie noteikumi. Es uzskatu, ka mums, pašvaldībai, ir jārāda priekšzīme. Arī runājot par graustiem. Ja pašvaldībai ir grausti, bet es kaimiņam saku: «Novāc savu graustu, ja nē, mēs tevi sodīsim!», tas nebūs pareizi. Sākumā pašvaldībai ir jāsakārto savas ēkas.
— Vai tas, ka iedzīvotāji par problēmām jums var ziņot WhatsApp, atvieglo darbu?
— Katru dienu mums ziņo ļoti daudz cilvēku. Mēs sākam savu darba dienu ar oficiālu iesniegumu izskatīšanu un dienas gaitā aplūkojam informāciju WhatsApp. Tas ir ļoti labi, jo tādā veidā esam tuvāk iedzīvotājiem. Mums sūta bildes, balss ziņas, lai izskaidrotu situāciju. Bet ir daži iedzīvotāji, kuri uzskata, ka var rakstīt un zvanīt vēlā nakts stundā, un viņiem vajag atbildi tūlīt. Ja es, piemēram, kad man raksta, esmu sapulcē un nevaru uzreiz atbildēt, tad man sāk rakstīt aizvainojošas ziņas. WhatsApp ir, lai nodotu ziņu un lietas risinātos ātrāk, nevis, lai viens otru aizvainotu. Mēs esam kā komanda, tāpēc tā ir fantastiska iedzīvotāju iesaiste. Ja tas viss būtu jādara ar iesniegumiem, mēs pat uz pusi nevarētu uzturēt pilsētu tik kārtīgu, cik tā ir tagad. Tas ļoti paātrina procesus.
— Kāpēc cenšaties iesaistīties visos procesos?
— Darot tikai darbu, kas ir mana amata aprakstā, es nevaru gūt gandarījumu. Man personīgi to dod ideju piesaiste, es ļoti daudz mēģinu strādāt ar uzņēmējiem. Pienāk viens zvans no Redbull, un Talsos notiek sacensības, iebrauc 50 000 cilvēku. Ar uzrakstu «Peace» tas pats. Šogad mans lolojums būs Ghetto Games, kas notiks 5. jūlijā, un, iespējams, būs vēl viena lieta, kur mani uzrunāja tikai tāpēc, ka bijām pretimnākoši uzraksta «Peace» veidošanai. Tie paši mākslinieki ir gatavi veidot par saviem līdzekļiem lielu mākslas darbu uz sienas. Viņi jūlijā brauks pie mums, un mēs, skatoties, kāds būs mākslas darba saturs, iedosim kādu foršu vietu, kur uzzīmēt to uz sienas. Tā katru gadu es mēģinu sevi izaicināt, kas man dos lielāku gandarījumu par nopļautu zāli. Man patīk braukt pie cilvēkiem klātienē. Kad redzu, ka ir brīvāks periods, mēs dodamies apmaiņas programmā, lai dibinātu kontaktus un gūtu pieredzi. Taču tāpat kabinetā darbu ir daudz, un es varu doties gūt pieredzi tikai tāpēc, ka man ir ļoti jaudīga komanda.
— Vai jūtat ieguvumu no iedzīvotāju padomes?
— Tā man jau no paša sākuma šķita ļoti laba ideja. Apzinājos, ka es beidzot lielākam iedzīvotāju skaitam varēšu izskaidrot, kāda ir reālā situācija ar budžetu Talsos. Iedzīvotāju padomes locekļi «Talsu partnerībā» ir iesnieguši divus projektus. Ja mums izdosies tos realizēt, Talsu iedzīvotāji būs lielākie ieguvēji. Pagaidām, kamēr nav nekas apstiprināts, es sīkāk neko nestāstīšu, bet mēs jūtam ļoti lielu atbalstu, mums ir ļoti labs dialogs ar padomi.
— Vai pēc krīzes situācija Talsos ir labāka?
— Būtu neatbildīgi sākt tērēt vairāk līdzekļu, tikko tu pie tiem tiec. Drīzāk es teikšu, ka ir stabilāk. Pateicoties poliklīnikas pārdošanai, mēs tiešām Talsiem vēlamies kaut ko atstāt. Šogad uz trīs ielām liksim dubultās virsmas, lai vairāk nav grants ceļu, būs margas, soliņi. Protams, būs kaut kas vairāk, bet tas viss ir no loģiskas saimniekošanas, pagājušā gada iekrājumiem un pārdotās poliklīnikas, līdz ar to varam vairāk paveikt šogad. Mēs parasti skatāmies ar apbrīnu uz Kuldīgu, bet kuldīdznieki, kad atbrauc te, atzīst, ka mums ir ļoti tīra un sakopta pilsēta. Tātad mums ir, ar ko lepoties.
#sif_maf2025
