Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa simtgadi svinējām pirms četriem gadiem, taču šogad aprit tieši simts gadi, kopš apstiprināti vairāki pašvaldību ģerboņi, tostarp Talsu, Sabiles un Valdemārpils. Tiem Talsu novada muzejā šobrīd arī veltīta izstāde, kas tālāk ceļos uz Sabili un pavasarī noslēgsies Valdemārpilī.
Latvijas pilsētu ģerboņi ir kā to esence — katrs simbols, katra krāsa pastāsta par pašu vietu, tās saknēm, tradīcijām, pat cilvēkiem. Talsu, Sabiles un Valdemārpils ģerboņi apstiprināti laikā, kad tikko dibinātā Latvijas valsts veidoja pati savu identitāti. Arī pēc simts gadiem tie saglabājuši vērtības, kas tajos attēlotas, tomēr jebkura ģerboņa nozīme ir interpretējama un katram sava. Tam piekrīt arī Talsu novada muzeja Pētniecības nodaļas speciāliste vēstures jautājumos Marta Vereskuna, norādot, ka arī pašai tuvākā pilsēta ir Talsi. «Es nesen runāju ar kādu vecāku kundzi, un viņa kaut kā iesmēja, ka Talsiem ir visbriesmīgākais ģerbonis, «jo — kas tur ir attēlots — kaut kāda roka, kāds tur iekritis kādā kalnā», bet, iespējams, ja man būtu šāda atstatuma pieredze, es domātu līdzīgi. Taču man šķiet, ka Talsiem ir, iespējams, viskolorītākais ģerbonis, un es to nēsāju arī kā savu identitātes zīmi,» teic Marta Vereskuna. Pēc heraldikas principiem Talsu ģerbonī kalns simbolizē Talsu deviņus pakalnus, savukārt roka un vainags — spēku, varu un viesmīlību.
Sabiles ģerbonī vīnogu ķekars simbolizē pirmo vietu Latvijā, kur audzētas vīnogas, un vistālāk ziemeļos iekopto vīna dārzu. Un Valdemārpils ģerbonī priedes čiekuri simbolizē Valdemārpils apkārtnes dižos mežus, bet laiva — pilsētu kā vēsturisku zvejas vietu un pilsētas ciešo saikni ar latviešu jūrniecības pamatlicēju Krišjāni Valdemāru. «Man tas katrā gadījumā simbolizē Krišjāni Valdemāru un kuģošanu, tas arī ir tas pamats. Un arī mūsu ezers pierāda to, ka šie ūdeņi un kuģošana ir Valdemārpilij svarīga. Mēs arī, iebraucot Valdemārpilī, varam lepoties ar mūsu ģerboni. Tā ir buru laiva, kas stāv pašā aplī, un tā jau ir mūsu vērtība,» pastāsta Valdemārpils un Lubes kultūras nama vadītāja Sigita Līdaka.
Līdzīgi kā Valdemārpilī, arī Sabiles ģerbonis rotā pilsētvidi. Pirms vairākiem gadiem arī Talsu pilsētu rotāja ģerboņa vides objekts — roka, taču dažādu apstākļu dēļ nu jau vairākus gadus projekts par ģerboņa atkārtotu izvietošanu pilsētā iestrēdzis. Šis jautājums izskanēja arī izstādes atklāšanā, ka tas Talsu pilsētvidei piestāvētu. «Man liekas, ka tur ir daudz šī stāsta. Tas stāsts ir saprotams, pamatots, ir ļoti cilvēcisks un vēsturisks. Un tas iekļauj sevī gan šo filozofisko, apcerošo pamatojumu, gan arī vēsturisko tradīciju, kāda Talsos ir bijusi šo simts gadu laikā,» viedokli pauž Talsu novada muzeja Komunikācijas un izglītības nodaļas vadītāja, izstāžu un ekspozīciju kuratore Ziedīte Začeste.
Talsu novada pašvaldībā skaidro, ka tuvākajā laikā projekta virzība no pašvaldības puses nav plānota, bet šī ir ideja, ko varētu pārņemt, piemēram, iedzīvotāju padome. Ģerboņiem veltītā izstāde Talsu novada muzejā aplūkojama līdz 14. decembrim.
#SIF_MAF2024
