13. janvārī Saeimā otrajā lasījumā tika skatīts jaunais Kapsētu likums. Šis darbs norit, jo Latvijā šobrīd nav vienota tiesiskā regulējuma, kas noteiktu pašvaldību pienākumus un tiesības apbedīšanas jautājumos. Tikmēr pašvaldību pārstāvji jau uztraucas un domā, kā reālajā dzīvē varēs ieviest visu, ko likums pieprasīs.
Šobrīd tādi jautājumi kā kapsētu ierīkošana, uzturēšana, paplašināšana, kapavietu piešķiršana un citi ar kapsētu pārvaldību saistīti jautājumi tiek regulēti katras pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos. Lai situāciju mainītu un visi vadītos pēc vienādiem noteikumiem, pērn, 18. septembrī, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu «Kapsētu likums». 13. janvārī tas skatīs otrajā lasījumā.
«Vienots likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīvesvietas, tāpat arī skaidru un saprotamu kārtību kapavietu piešķiršanā, uzturēšanā un apbedīšanā, kā arī lai sakārtotu kapsētu infrastruktūru un uzskaiti valstī,» skaidro Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Šobrīd plānotās izmaiņas paredz, ka šis likums attieksies tikai uz pašvaldību kapsētām, izņemot prasības par ziņu aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā, kas būs saistošas arī citu kapsētu īpašniekiem un kremācijas pakalpojuma sniedzējiem.
Ja kapavietu ilgstoši nesakops, to atņems
«Pašvaldībām būs pienākums izveidot un uzturēt elektroniskus kapsētu apbedījumu reģistrus, kuros tiks reģistrēts mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas datums, apbedīšanas vieta un datums. Tāpat likumprojektā noteikts pienākums aktualizēt ziņas Fizisko personu reģistrā par visiem Latvijā veiktajiem apbedījumiem un kremācijām attiecībā uz tām personām, kas ir reģistrētas minētajā reģistrā. Izmaiņas nostiprinās vienotu kārtību kapavietu piešķiršanai, tostarp paredzot iespēju rezervēt blakus esošas kapavietas dzimtas apbedījumiem, kā arī definēs kapavietu uzturēšanas prasības un noteiks procedūru, kādā pašvaldība var atzīt kapavietu par nekoptu un atņemt tās izmantošanas tiesības,» informē VARAM.
Proti, likumprojekta 10. pantā norādīts, ka kapsētas apsaimniekotājam ne retāk kā vienu reizi gadā, no 1. aprīļa līdz 1. novembrim, būs jāapseko kapi un jāinformē pašvaldība par ilgstoši nekoptām kapavietām. Pašvaldība par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu varēs lemt, ja kapavieta netiks sakopta trīs gadu laikā, kā arī varēs šīs tiesības atjaunot pēc atdusas vietas sakopšanas.
Turklāt likums paredz kapavietas turētājam trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, tai skaitā novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus; regulāri kopt kapavietu, tai skaitā apkopt stādījumus, uzturēt labiekārtojuma elementus, novākt vītušos ziedus, kritušās lapas un zarus, kā arī sveču izdedžus un nogādāt tos sadzīves atkritumu savākšanas punktā. Ar kapavietu tiek saprasta arī urnas novietošana kolumbārijā.
Vispirms nepieciešams kapus digitalizēt
SIA «Apbedīšanas birojs Atvadas» pārstāvis Toms Vilsons, kura uzņēmums administrē kapavietas visās Talsu kapsētās (izņemot Vācu kapos), stāsta — lai tiktu līdz ilgstoši nesakopto kapavietu apsekošanai, pirms tam jāpaveic liels «mājasdarbs». Proti, vispirms nepieciešams izveidot digitālas kapu kartes, un, lai to izdarītu, ir jāveic kapu inventarizācija, ko uzņēmums jau ir sācis darīt.
Talsu novadā daudzi kapi jau ir digitalizēti, bet ne visi. No Talsu pilsētā esošajiem kapiem digitalizēti ir Eglaines un Liepu kapi, pārējā novadā vēl vesela virkne. Līdz šim Talsu novada pašvaldība kapu digitalizāciju pasūtīja uzņēmumam SIA «Cemety», bet pašlaik pilotprojekta variantā tiks mēģināts to darīt ar pašas pašvaldības spēkiem. Kā pirmajiem inventarizācija tiek veikta Meža un Jauviņu kapiem. Ja viss izdosies sekmīgi, tālāk digitālās kartes tiks veidotas arī pārējiem kapiem Talsos un, iespējams, arī citiem novada teritorijā esošajiem kapiem, kuri līdz šim vēl nav digitalizēti.
«Šīs kartes nepieciešams izveidot, lai būtu precīza informācija un lai būtu pēctecība. Līdz šim katrs kapu pārzinis to veicis, piemēram, savā kladē. Šo jautājumu nepieciešams būtiski sakārtot,» teic T. Vilsons.
Kad būs izveidotas digitālās kartes, varēs uzsākt nekopto kapavietu aktēšanu. Iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka, visdrīzāk jau pavasarī, kapsētās daudzviet būs redzamas informatīvas zīmes, koka stabiņi, lai fiksētu nekoptās kapavietas. Tiks uzņemtas arī fotogrāfijas un sastādīti akti. Šāda apsekošana notiks ik gadu.
T. Vilsons un D. Baņģe norāda uz vēl vienu būtisku jautājumu, par ko būs jādomā, — kur un kā tiks utilizēta nekopto kapavietu atribūtika, piemēram, kapu apmalītes, krusti u.tml.
Kapsētai jābūt labiekārtotai
Likumprojektā arī noteikts, ka pašvaldības kapsētā vai pie tās robežas jāiekārto vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts un, izvērtējot kapsētas apmeklētību, arī ūdens ņemšanas vieta un tualete.
Talsu pilsētas pārvaldes nekustamo īpašumu un saimniecības pārzine Dina Baņģe teic, ka Talsu kapsētās ar šo jautājumu problēmu nav, jo viss ir nodrošināts. Bet diskutabls jautājums varētu būt par tām kapsētām, kas atrodas nomalēs un nav lielas. Proti, pēc vienlīdzības viedokļa raugoties, — kāpēc lielās kapsētās viss tiek nodrošināts, bet mazajās nē? Šis būs jautājums, ko pašvaldībai nāksies izvērtēt.
Likumā paredzēts, ka kapavieta prioritāri tiek piešķirta, vadoties pēc mirušā vai iesniedzēja dzīvesvietas, tāpēc gadījumos, ja jaunu kapavietu izveidošana ir ierobežota, pašvaldība drīkst atteikt kapavietas piešķiršanu. Tādā gadījumā pašvaldībai jāpiedāvā kapavieta citās šīs pašvaldības kapsētās, kur tas iespējams. Iesniegumā par kapavietas piešķiršanu ir tiesības lūgt piešķirt (rezervēt) viņam blakus esošu kapavietu, pēc būtības veidojot tā sauktos dzimtas apbedījumus.
Turklāt noteikts, ka virsapbedījumu iespējams veikt 20 gadus pēc apbedīšanas, bet, ņemot vērā atšķirīgās augsnes īpašības kapsētās un gruntsūdens līmeni, pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt arī īsāku periodu virsapbedījumu veikšanai. Likumprojekts neregulē jautājumu par urnu virsapbedījumiem.
Kopumā uzrunātie D. Baņģe un T. Vilsons jauno likumprojektu vērtē pozitīvi, jo tas ir apsveicami, ka valstī beidzot būs vienoti noteikumi, pēc kuriem vadīties un uz ko atsaukties. Tomēr bažas rada tas, cik ilgi un izaicinoši būs praktiski paveikt visu to, ko jaunais likumprojekts paredz, bet to būs iespējams saprast tikai laika gaitā.
#SIF_MAF2025
