Svētkus, īpaši Ziemassvētkus, kad galdā pēc tradīcijām jāceļ vismaz deviņi ēdieni, ikviens gaida jau ar pārliecību, ka nāksies pārēsties. Kā gan nepārēsties, ja acu priekšā stāv tik daudz gardu ēdienu! Izrādās, arī veselīgu ēdienu ir iespējams apēst vairāk, nekā vajadzētu, taču vienmēr ir jāieklausās savā ķermenī un jāsaprot, kad tomēr apstāties.
«Man šķiet, ka ēdiens ļoti ietekmē mūsu pašsajūtu,» teic influencere un trīs meitu māmiņa Dīna Šepte. «Tāpēc man ir svarīgi, ka es un mani bērni jūtas ļoti labi. Šobrīd, līdz ar mūsu jaunajām GAPS diētas (medicīniski pamatota ārstnieciska uztura programma – aut.) izmaiņām, mums ļoti palīdz Chatgpt, jo informācijas par šo diētu ir ļoti maz. Mūsdienās jau ir vieglāk, jo pilni sociālie tīkli ar dažādām veselīgām receptēm.»
Lai jaunus ieradumus bērniem padarītu par ikdienas rutīnu, ļoti svarīgi tos mācīt jau no bērnības. «Man šķiet nozīmīgi veidot bērniem veselīgas ēdienkartes pamatus,» tā Dīna. «Mūsdienās gan veselīgais, gan kaitīgais ir visur pieejams, un tāpēc cilvēkiem šķiet, ka bērns tāpat kādreiz izies no mājām, «norausies no ķēdes», tāpat būs traki, tāpēc visiem vienmēr mājās stāv konfektes, saldumi. Vai arī — ka tikai bērniņš priecīgs. Manuprāt, ja bērnībā ir pieejamas visas šīs lietas, tās arī gribēsies visu atlikušo dzīvi, tātad arī tās tiks patērētas visu dzīvi. Man šķiet, ka pats galvenais ir sniegt bērniem sapratni par to, kas vispār ir ēdiens. Nevis — šis ir slikts un to mēs neēdam vai šis ir labs un to mēs ēdam, bet tiešām pastāstīt, kāpēc tas ir slikts. Cilvēki teic, ka nav sliktu ēdienu, kam es īsti nepiekrītu, jo man šķiet, ka pārtikā ar ķīmiskajām krāsvielām un 99 % cukura, kas izraisa hiperaktivitāti, nav nekā laba.»
Ārpus mājas ikvienam patīk našķoties
Bieži vien svētkos cilvēki izvēlas doties pusdienot vai vakariņot ārpus mājas, tur pārsvarā izvēloties ēdienus, kas ir neveselīgāki un mājās tiek gatavoti reti. «Manuprāt, ir svarīgi bērniem parādīt, ka mājās mēs ēdam sabalansēti, pēc iespējas veselīgi, skatāmies, kas mums ir nepieciešams un kādā veidā mēs ēdienkarti varam pamainīt,» stāsta Dīna.
«Ja mēs kaut kur izejam un kaut kas tiešām sakārojas, tad, protams, ļaujamies kārdinājumam un apēdam, piemēram, picu. Saprotam, ka tas nav nekas foršs, bet ēdiens ārpus mājas mums nav bubulis. Un mēs ārpus mājas neēdam bieži.»
Tāpat gatavošanas procesā vienmēr tiek iesaistītas meitas: «Man šķiet, ka bērnus ir svarīgi iesaistīt visā, ko mēs darām mājās, jo, ja visu laiku ir tikai atteikums, pēc laika jau bērni vairs nevēlas iesaistīties. Un tad, kad nāk jau pusaudžu vecums, vecāki ir neizpratnē, kāpēc bērni nepalīdz. Svarīgi ir radīt interesi un jēgu, kāpēc ir jāpalīdz. Tāpēc es meitenes iesaistu, lai ar laiku viņas varētu man palīdzēt un man nebūtu vienai jāgatavo. Tāpat mēs kopā stādām dārzeņus un zaļumus. Un meitenes jau saprot, ka izaudzēt pašam ir izdevīgāk, vērtīgāk un veselīgāk.»
Svētku galdu var veidot veselīgi
Dīna stāsta, ka ēst veselīgāk nebūt nav dārgāk, jo pusfabrikāti nav izdevīgi ne maciņam, ne organismam. Arī šķietami veselīgie ēdieni — zivju pirkstiņi vai krabju nūjiņas — neierindojas veselīgo ēdienu saraksta augšgalā. «Šobrīd mēs ļoti daudz ēdam lēni gatavotu ēdienu,» dalās influencere. «Man ir ļoti iepaticies gatavot ēdienu ar īstu buljonu. Manuprāt, tad garša ir ļoti īsta un dziļa. Arī svētku galdu veidojam veselīgu. Bet te ir jautājums, vai mēs gribam perfekti veselīgu galdu vai arī kādus gardumus, piemēram, mājās pagatavotu kūciņu ar cukuru. Es domāju, ka tas nav nekas slikts, ja ir paša gatavots, jo nav tik ļoti kaitīgs, cik veikalā nopērkamais. Īpaši, ja mēs saldumus neēdam tukšā dūšā. Galvenais ir nepirkt pusfabrikātus. Tāpat šķiņķis visiem ir ļoti mīļš, arī mēs agrāk to ļoti daudz gatavojām, bet tas ir kancerogēns. Tāpēc šķiņķa vairs nav mūsu ģimenes ēdienkartē.»
Dīnas brālis ir pavārs, tāpēc svētkos nepārēsties, ja galdā tiek celti restorāna cienīgi ēdieni, ir gandrīz neiespējami, taču ar laiku ir jāiemācās ieklausīties savā ķermenī: «Ir arī ļoti grūti pēc svētku izēšanās ieiet atpakaļ normālā ritmā, jo pēc tam, kad esi pārēdies, šķiet — kas tad tur ir, var atkal. «Visu vai neko» bezmaz vai. Bet tas «visu vai neko», manuprāt, ir pats trakākais, kas var būt visās dzīves jomās. Vienkārši jāapstājas un jāsaudzē ķermenis!»
No nekā līdz pārpilnībai
Kas vienam šķiet veselīgi, otram — neveselīgi, tāpēc ir ļoti svarīgi ieklausīties sevī. Influencere sociālajos tīklos dalās savā pieredzē, lai cilvēki vairāk aizdomātos par savu veselību un labsajūtu: «Man šķiet, ka cilvēki par veselīgu ēdienu arvien vairāk piedomā, jo agrāk nebija pieejams gandrīz nekas un tagad pēkšņi veikalā var nopirkt visu. Mēs sākam skatīties, kas tad tas viss, kas mums ir pieejams, patiesībā ir. Tāpēc es arī savām meitenēm mācu — ja viņas kaut ko ļoti vēlas, es lieku izlasīt sastāvdaļas, un, ja viņas nezina kādu no tām, tad mēs to neņemsim. Nav obligāti manam viedoklim jāpiekrīt, bet ļoti bieži mēs par kaut ko neaizdomājamies. Tāpēc varbūt es, pastāstot savā platformā, lieku mazliet padomāt.»
/Tērēzes Matisones foto/
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Veselība tuvplānā” saturu atbild SIA “SILK MILK Media”.
#SIF_MAF2025
