Šī sezona Latvijas Jaunatnes čempionātā volejbolā U14 meiteņu komandai, aizvadot stabilu sezonu kopumā, noslēgusies ar godpilno 3. vietu un bronzas medaļām kaklā. Treneris Reinis Pekmans uzsver: meitenes ir guvušas mācību, ka komandā ir spēks un tikai visas kopā var kaut ko panākt, sasniegt.
— Es nedomāju, ka tā bija motivācija, jo motivācija, man šķiet, ir īslaicīgs stāvoklis. Jā, uz vienu spēli mēs varam saņemties, nedēļu kārtīgi notrenēties. Bet jau pēc dienas nometnes augusta sākumā, manuprāt, notika kaut kāds klikšķis, kas raisīja piederības sajūtu komandai un milzīgu gribasspēku visām kopā kaut ko sasniegt. Nedomāju, ka tā bija cīņa par medaļām, motivācija izcīnīt kausu vai kaut kā tamlīdzīgi. Man liekas, ka tas drīzāk bija ar mērķi pierādīt man, pašām sev un vecākiem, pierādīt visiem, ka mēs kā komanda varam.
Visas sezonas garumā meitenēm ir ļoti labs treniņu apmeklējums, laba enerģija, vēlme strādāt, lielas darba spējas. Viņas ir salikušās komandā tā, ka cita citu visu laiku dzen uz priekšu, atbalsta. Kopā darbojoties un trenējoties, progress ir milzīgs. Man ir arī saglabājušies video, kuros redzams, ka jau no pirmajiem treniņiem mēģinājām spēlēt 6:6 volejbolu, un šajā pusfinālā un finālā aizvadītās spēles parādīja to, ka līmeņa starpība ir milzīga. Tā ir tā vērtīgākā mācība, ka darba apjoms treniņos, ko esam ieguldījuši, atspoguļojas un atmaksājas. Tikai smags un kopīgs darbs nes rezultātu un ar to var kaut ko panākt. Protams, es esmu jauns treneris, vienu gadu tikai strādāju, un arī man ir jāapgūst ļoti daudz mācību. Sākot jau no individuālajām pieejām, kā pareizi motivēt, kā uzrunāt un uzmundrināt un pašam saprast, kā komanda labāk strādā. Katrai meitenei ir savs raksturs, katrai savs ego, un bija svarīgi saprast un iemācīt, kā to visu nolikt pie malas, lai mēs kā komanda varam darboties kopā. Tas man bija vislielākais izaicinājums.
— Par pusfināla spēli — kā, tavuprāt, pietrūka?
— Pusfināla spēlē pret Liepājas vienaudzēm mēs pirmo setu zaudējām, otro uzvarējām, bet trešajā diemžēl piedzīvojām zaudējumu ar 14:16. Spēle bija ārkārtīgi līdzīga. Mums pietrūka viena punkta, lai uzvarētu, un tajā brīdī Liepājai vajadzēja vēl trīs vai četrus punktus. Bet viņām izdevās atspēlēties un uzvarēt spēli. Es teiktu, ka nepietrūka nekā. Vienkārši šī bija tāda reize, kad spēles galotnē nedaudz vienkārši nepaveicās. Liepājai ir spēcīga, pieredzējusi komanda, tāpēc noteikti prieks, ka Talsu meitenes spēja stāties pretī, parādīja arī savu raksturu un cīnījās. Protams, ir rūgtums, ka pietrūka tikai viena punkta, bet šajā gadījumā nekā nepietrūka un ļoti lepojos ar katru.
— Tagad ir atpūta vai treniņi aizvien turpinās?
— Tagad mēs pēc finālturnīra dažas dienas veltām laiku atpūtai. Sūtu video, lai meitenes apskata, izanalizē, ierauga kādas kļūdas no lielā volejbola, bet drīzumā atsāksim treniņus un veiksim testus, kas nepieciešami katras sezonas beigās. Volejbolā tie ir kā meistarības un fiziskās sagatavotības testi — ir piespēles, serves, lai pēc gūtajiem testa rezultātiem pārceltu meitenes uz nākamo grupu. Bet darbs turpināsies, gatavosimies jaunajai sezonai, liekot uzsvaru uz fizisko sagatavotību. Vasarā paredzētas arī treniņnometnes. Es domāju, ka meitenēm tā gribēšana un varēšana tagad tikai pieaugs un viņas gribēs būt finālā, lai cīnītos par zeltu.
— Kādi mērķi nākamajai sezonai? Nākamgad jūs būsiet U15 — šajā vecumā konkurence nav lielāka?
— Nākamajai sezonai noteiktu mērķu pagaidām nav. Arī šogad netika uzstādīti. Šogad galvenais mērķis bija, lai meitenēm vispirms patīk tas, ko viņas dara, lai iemācās baudīt volejbolu, sportu, lai ir draudzīgs kolektīvs, lai saliedējas un ir labas emocijas no visa. Un tas ir arī nākamās sezonas mērķis. Konkurence U15 paliks lielāka, visi gribēs cīnīties par labām vietām, un līdztekus tam arī tīkla augstums pacelsies, tāpēc spēle kā tāda pamainīsies.
