Nedēļas nogalē Dundaga atkal no jauna kļūs par gardā kurzemnieku lepnuma — sklandrauša — godināšanas centru. Šobrīd pils saime ļoti aktīvi gatavojas sagaidīt svētku viesus. Līdzdarboties bija iespējams ikvienam interesentam — ieaust zaļu pavedienu Zaļās jumpravas paklājā.
Akcijā iesaistījās pils komanda, draugi, tūristi, mazie no pirmsskolas izglītības iestādes un brīvā laika pavadīšanas centra. Bija arī iedzīvotāji, kurus nesaistīja aušana, taču viņi uzdāvināja zaļus audumus, ko audējas tālāk sagriezušas un pat krāsojušas, lai zaļie toņi būtu dažādāki. Un tādi tie patiesi ir — no tumša meža līdz jauna asniņa spirgtam zaļumam, no zilganzaļas jūras līdz dūmakaini pelēkam zaļumam. Un pēc tam katram jāuzraksta vēlējums un jāatklāj, kas ieausts Zaļās jumpravas paklājā. Un tie tik aizkustinoši! Kāds ieaudis vecmāmiņas aizkaru — mīlestību pret dzimto Dundagu. Kādam citam vecāki precējušies Dundagas pilī, arī tas paklājā veido mīlestības pavedienu. Cits ieaudis mieru, laimi, Dundagas pamatīgumu, mūžīgās dzīvības un cerības pavedienu, vēstures elpu un leģendas.
«Dundaga ir manas mājas. Pils ir Dundagas sirds. Lai visiem Dundagā labi klājas, lai zaļā krāsa priecē un mirdz!» raksta Evita.
Mērķis bijis noaust 20 metrus, un tas izdarīts ar uzviju. Darba lielumu gan paveikušas vietējās audējas. Vairumam ir zaļie pirkstiņi, kas jāliek lietā dārza darbos, tāpēc audējas ilgi nekavējas — stellēs strādā ātri un tagad. Trešdienas rītā, kad viesojamies Dundagā, palikuši vien daži centimetri, lai gatavi būtu pēdējie divi deķi. Jā, tiek austs nevis viens liels, bet vairāki nelieli, aptuveni divus metrus gari lupatu deķi. Tas praktisku iemeslu dēļ, jo pirms un pēc svētkiem tos droši vien vajadzēs izmazgāt un izpurināt. Bet svētkos pils vārtos tie būs salikti kopā un izskatīsies kā viens liels, skaists kopdarbs, kas veltīts Zaļajai jumpravai un sklandrausim.
Sarkanā vietā — zaļš
Dundagas TIC vadītāja Iveta Bekmane atklāj, ka ideja nedaudz aizņemta no tradicionālā kino sarkanā paklāja, jo Zaļās jumpravas paklājs ievedīs svētkos. Bet reizē tā ir arī tradīcija no senatnes. «Tad pucēja māju, gatavojās viesiem, uzklāja skaistākās segas, goda galdautus… Mēs klāsim skaistākos paklājus.» Tie ir tik skaisti, ka daži pils viesi jau taujājuši pēc iespējas tos iegādāties. Bet vēl nē — viss tiek taupīts svētkiem. Un, visticamāk, arī pēc svētkiem varētu vēl turpināties iespēja ieaust zaļu pavedienu Dundagas leģendai veltītajā paklājā, kā arī tos izmantos citos pasākumos.
Iveta pati Dundagā sāka dzīvot jau pieaugušā vecumā, bet viņas mamma ir dundadzniece, tāpēc mājas virtuvē gatavoti sklandrauši. Toreiz meitenei tie negaršoja, ēda vien mamma un tētis. «Man šķiet, ka tikai pēc 40 gadu vecuma sapratu šī ēdiena garšu,» viņa atzīst. Un Iveta Bekmane ikvienu, kam garšo sklandrauši, aicina sestdien uz festivālu. Tur ko darīt būs arī tiem, kam šis ēdiens ne visai iet pie sirds. Festivāls sāksies 12.00 un noritēs gan baznīcā, gan pilī, tās pagalmā, Kalnadārza saliņā un parka estrādē. Būs sklandraušu cepšanas meistarklases, dažādi koncerti, stāstnieki, rotaļas, tirdziņi, dejas līdz rītam un vēl daudz citu aktivitāšu. «Gaidīsim ciemos ikvienu — pie galda, pie goda, pie labiem ļaudīm!»
#sif_maf2025
