Uguņciema baptistu draudzes baznīca — lūgšanu nams celta 1892. gadā, vien dažus gadus pēc draudzes dibināšanas 1886. gadā. Tā ir sena un nozīmīga garīgās dzīves vieta, kas cauri gadiem pieredzējusi gan uzplaukumu, gan grūtākus laikus, tomēr allaž kalpojusi par pulcēšanās vietu un atbalsta punktu daudziem iedzīvotājiem paaudžu paaudzēs. Vēl šobrīd Uguņciema baptistu draudze turpina aktīvi darboties un cer atjaunot svētdienas skolas telpas, lai spētu nodrošināt piemērotu un drošu vidi bērniem un jauniešiem.
Uguņciema lūgšanu namā sastopam draudzes locekli Ivaru Kļaviņu, viņš pieticīgi stāsta, ka draudze ir ļoti maza. Saprotams, tā piedzīvojusi laikus, kad ļaudis kājām nāca šurp pat no Pļavām, draudzei bijis savs koris, pat orķestris kurā spēlētas mandolīnas, ģitāras un klarnete. Tas viss gan teju 100 gadus atpakaļ, tomēr, uzzinājusi, ka vidēji dievkalpojumos tiekas līdz 20 draudzes locekļu, top skaidrs, tā ir neliela, bet noteikti nav mazākā lauku baznīcu draudze.
Telpas skāris laika zobs
Lūgšanu nama sapulču telpa remontu pieredzējusi visnesenāk — 2006. gadā uzsākta logu nomaiņa, vēlāk arī mainīts jumts un remontēta lielā zāle, tomēr tas viss teju 20 gadus atpakaļ. Izejot tai cauri, nonākam piebūvē, gluži kā vecā lauku mājā — ir virtuve ar krāsni, padomju laikā ievilkts ūdens krāns, pāris lielākas un mazākas telpas, kurās kādreiz bijusi svētdienas skola, mācītāja kabinets, bijušas arī draudzes tikšanās šaurākā lokā. Tomēr laika zobs telpās ir darījis savu, un I. Kļaviņš atklāj, ka veicamo darbu saraksts ir garš. Lai atjaunotu telpas un draudzes svētdienas skolu, nepieciešams iztīrīt aku, ievilkt ūdeni, jo iepriekšējā sistēma vairs nedarbojas, ēkā jāierīko tādas elementāras telpas kā tualete, nelielajā svētdienas skolas zālē jāveic kosmētiskais remonts no grīdas līdz pat griestiem. Šajā ēkas daļā jāsakārto arī apkure, vecās padomju laiku krāsnis nojauktas, to vietā pagaidām ierīkota neliela čuguna krāsniņa. «Pirmais — sāksim ar ūdeni no akas, un obligātais, ko šogad gribam izdarīt, ir ierīkot tualeti, ierakt septiķi un filtrācijas lauku. Jo šobrīd no senseniem laikiem mums tualete ir šķūņa galā. Kaut kāda nauda mums ir iekrāta, bet visam jau nepietiks,» teic draudzes loceklis.
Kādreiz svētdienas skolu apmeklējuši gan draudzes bērni, gan aicināti vietējās skolas jaunieši, taču šobrīd telpas praktiski netiek izmantotas to bēdīgā stāvokļa dēļ. Arī virtuve tikpat kā vairs netiek izmantota, vien retos izņēmumos. «Kādreiz jau kafiju uzvārām, kad ciemiņi atbrauc. No mājām atvedam ūdeni, jo par šo neesam pārliecināti,» stāsta I. Kļaviņš.
Cerība nezūd
Ivars šajā baznīcā kristīts 2002. gadā un atklāj, ka draudzē palicis viens no senākajiem, daudzi jau devušies aizsaulē, vien retumis, kad veselība atļauj, viņš atved uz dievkalpojumiem arī cienījamos gadus sasniegušo Aivaru Kalnu‑Kalnbergu, bet draudzei pievienojas arī jaunas ģimenes ar bērniem, tāpēc atdzimusi ideja par svētdienas skolas nepieciešamību.
Iepriekšējā nedēļas nogalē Vandzenes tautas namā notika labdarības koncerts, kurā ar dziesmām sanākušos priecēja dziedātājs Edvards Strazdiņš. Koncerta laikā Uguņciema svētdienas skolas telpu remontam ziedojumos savākti 450 eiro un 79 centi.
Dievkalpojumi Uguņciema baptistu baznīcā — lūgšanu namā notiek katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā 11.00, tos jau pāris gadus vada sludinātājs Viktors Reinholds. Šajā svētdienā, 15. jūnijā, 11.00 ikviens tiek laipni lūgts apmeklēt ne tikai dievkalpojumu, bet arī koncertu, ko no Rīgas šurp atvedīs ansamblis «Ceļotāji». Draudze no visas sirds cer, ka kopā ar līdzcilvēku atbalstu izdosies īstenot ieceres un atjaunot svētdienas skolas telpas.
#sif_maf2025
