Daudzās ģimenēs rīti ir stresa pilni — vecākiem jāsteidz uz darbu, bet mājās vēl «jācīnās» ar grūti pamodināmu un pūcīgu bērnu. Savukārt vakaros jau nākamās cīņas — par gulēt iešanu. Šādā situācijā, kad bērns dodas gulēt pārāk vēlu, bet no rīta ir laicīgi jāceļas, naktsmiers nav pietiekams un cieš gan bērna, gan vecāku labsajūta, radot stresu un izdegšanu visai ģimenei. Dr. Māra Meldere uzsākusi iniciatīvu «Par alternatīvu atpūtas veidu pirmsskolas izglītības iestādēs pēc pusdienām», jo uzskata, tieši tas izjauc daudzu bērnu miega ritmu.
Ģimenes ārste M. Meldere ikdienā savā praksē Talsos ar šo problēmu saskaras arvien biežāk: «Praksē nāk bērni pacienti, un vecāki stāsta, ka bērniem ir miega traucējumi — viņus nevar vakarā laicīgi nolikt gulēt, bērni aizmieg 23.00—00.00 naktī, līdz ar to paši vecāki ir neizgulējušies un izdeguši. Savukārt no rīta bērniņi nav pamodināmi, ir niķīgi, bet tad aiziet uz dārziņu un tur guļ diendusu divas stundas.» Ārste uzsver, ka galvenā problēma slēpjas faktā, ka pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) joprojām dominē obligāta, fiksēta diendusa visiem bērniem, neskatoties uz viņu individuālajām miega vajadzībām. «Protams, tas ir ļoti individuāli, kuram bērniņam tas ir vajadzīgs, kuram nav, bet Rietumeiropā nekur nav tādas obligātās diendusas kā pie mums, kas ir saglabājušās no padomju laikiem. Tas noteikti bērnu emocionālo stāvokli neuzlabo, tikai pasliktina — rodas riebums iet uz dārziņu, ir traucēts naktsmiers, izjaukts bioritms,» skaidro M. Meldere.
Tiesības un prakse atšķiras
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 890, pirmsskolas izglītības iestādei ir jānodrošina bērniem atpūta pēc pusdienām un iespēja tās laikā gulēt, taču noteikumi nenosaka gulēšanu kā obligātu prasību, kā arī nenosaka atpūtas ilgumu. Bērni atpūtas pēc pusdienām laikā var veikt arī citas mierīgas un klusas aktivitātes, ja vien tas nepasliktina viņu labsajūtu un netraucē citiem bērniem aizmigt.
Tomēr pašvaldību PII alternatīvs atpūtas veids pēc pusdienām lielākoties netiek piedāvāts, atliek divi varianti: gulēt diendusu vai doties prom no bērnudārza, pirms citi dodas gulēt. Tomēr cik gan daudziem vecākiem ir iespēja katru dienu savu bērnu izņemt no dārziņa jau dienas vidū? M. Meldere norāda, praksē bieži nākas uzklausīt noraizējušos vecākus: «Cik nav dzirdēts «manam bērnam liek gulēt dārziņā divas stundas gultā, viņš nedrīkst kāpt ārā» vai «bērnam jāpagriežas uz sāniem, jo acīm jābūt ciet, viņš nedrīkst kustēties un jāguļ ir visas divas stundas uz kreisajiem sāniem». Tās metodes, kas joprojām dārziņos ir un par kurām mēs patiesībā nerunājam tā skaļi, bieži vien ir emocionālais pāri darījums bērnam.»
Šī gada sākumā Latvijas Republikas Tiesībsargs paziņoja — bērnudārzā diendusa nedrīkst būt obligāta, ja nav nepieciešama. Pie šāda secinājuma nonākts, jo, saņemot vecāku iesniegumus ar neapmierinātību par bērnudārzu praksi diendusu jautājumā, Tiesībsargs sācis to izskatīt, viņa oficiālā atzinumā secināts, ka jāņem vērā bērnu attīstības līmenis, turklāt vajadzību pēc diendusas jāvērtē kopsakarā ar bērna uzturēšanās ilgumu pirmsskolas izglītības iestādē un atpūtas pēc pusdienām organizēšana prioritāri ir jāpakārto bērna labāko interešu principam. Ja bērnam diendusas miegs nav nepieciešams, pirmsskolas izglītības iestādei ir jārod risinājums, kā nodrošināt alternatīvu atpūtu, turklāt iestāde nedrīkst lūgt vecākiem bērnu izņemt no iestādes pirms citu diendusas vai lūgt mainīt izglītības iestādi. Jāņem vērā, ka vairumā gadījumu piecus līdz sešus gadus veciem bērniem diendusas var nebūt nepieciešamas, tādēļ jāparedz atšķirīga atpūtas organizēšana bērniem obligātajā izglītības vecumā.
«Kā var būt, ka sešgadniekam diendusa ir obligāti divas stundas un tad, aizejot uz skolu, pēkšņi vairs nav vajadzīga?»
Ceļš uz pārmaiņām
Diendusas nepieciešamība ir ļoti individuāla un katram bērnam atšķirīgi mainās līdz ar vecumu. Māra Meldere dalās personīgajā pieredzē: «Mana vidējā meita gāja Vācijas bērnudārzā un no pusotra gada vecuma diendusiņas neguļ. Savukārt viņa gāja laicīgi gulēt 19.00 vakarā un no rīta 6.00 cēlās. Tā ir mana privāta, ļoti laba pieredze. Bet ir bērni kuriem vajag šīs diendusiņas, tas ir ļoti individuāli vērtējams.» Ja bērniem līdz četru gadu vecumam diendusa lielākajā daļā gadījumu vēl ir nepieciešama, to secinājis arī Tiesībsargs, tad bērniem obligātajā izglītības vecumā (pieci seši gadi) diendusas miegs var nebūt nepieciešams. «Par sešgadniekiem tas ir vesels stāsts. Kā var būt, ka sešgadniekam diendusa ir obligāti divas stundas un tad, aizejot uz skolu, pēkšņi vairs nav vajadzīga? Tas ir tāds jautājums — vai tiešām?» absurdo situāciju ieskicē ģimenes ārste.
«Saprotu, ka daudzi vecāki nemaz nezina, ka ir šāda iespēja bērniem — negulēt. Sabiedrība nav informēta, ka ir citas opcijas. Taču paaudžu paaudzēs tā ir bijis, viņiem ne prātā neienāk,» secina M. Meldere, tāpēc uzsver, ka pirmais ir informēt sabiedrību, ka var arī citādāk un var uzlabot bērnu miega kvalitāti. Dr. Meldere Talsu novadā ir uzsākusi iniciatīvu «Par alternatīvu atpūtas veidu pirmsskolas izglītības iestādēs pēc pusdienām». Viņa sociālajā vietnē Facebook savas ārstes prakses lapā, kurai ir 1,4 tūkstoši sekotāju, publicējusi informāciju par iniciatīvu un aicinājusi vecākus, vecvecākus, radus un draugus parakstīties. Iniciatīvu pirmās nedēļas laikā atbalstījuši jau ap 30 iedzīvotāju.
«Es gribu panākt, lai Talsu novadā būtu vismaz divas trīs grupiņas, kas būtu jauktās un kurās bērniņam būtu iespēja nevis obligāti gulēt, bet tiktu piedāvāts šis alternatīvais veids — atlaisties pufā, mierīgi paskatīties grāmatiņu vai vēl kaut ko,» Dr. Meldere aicina Talsu novada iedzīvotājus būt aktīviem un parakstīties par šo iniciatīvu līdz 31. jūlijam. Parakstu lapas ir pieejamas ģimenes ārstes praksē Talsos, Krišjāņa Valdemāra ielā 56, un parakstīties iespējams prakses darba laikā darba dienās no 9.00 līdz 16.00, izņemot ceturtdienās — līdz 19.00, bet piektdienās līdz 13.00. 1. augustā parakstus plānots iesniegt Talsu novada Izglītības pārvaldē. Kā M. Meldere atzīmē: «Viens jau nav cīnītājs. Ja mēs būsim 100, kuriem šis būs nepieciešams, mums būs iespēja doties pie Izglītības pārvaldes un aicināt viņus veidot šādas grupiņas.»
Šī iniciatīva sola vairākus ieguvumus ģimenēm: bērniem izveidosies veselīgs miega ritms, nodrošinot nepārtrauktu naktsmieru; nebūs jālieto nevajadzīgus medikamentus vai homeopātiju; nebūs jāpavada laiks rindās pie dažādiem speciālistiem; pie naktsmiera bērni dosies laicīgi un arī laicīgi modīsies, nevis būs neizgulējušies un sliktā garastāvoklī; tas samazinās bērna un visas ģimenes stresu. «Pilnvērtīgs naktsmiers ir mazāks stress visai ģimenei,» atgādina Dr. Māra Meldere.
