Talsos, tirdzniecības centrā «Jāņa centrs», Valsts policijas darbinieki informatīvās kampaņas laikā uzrunāja iedzīvotājus, skaidrojot izplatītākās krāpniecības metodes un to, kā no tām sevi pasargāt.
«Šobrīd biežākie krāpniecības veidi ir zvani uz mobilo tālruni, izliekoties par radiniekiem,» stāsta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa prevencijas grupas galvenā inspektore Vita Maslobojeva. «Pārsvarā krāpnieki runā krieviski un stāsta, ka radinieks ir nokļuvis slimnīcā pēc ceļu satiksmes negadījuma, tāpēc, lai visu veiksmīgi izdarītu, ir jāpārskaita nauda vai kurjers tai piebrauks pakaļ. Ļoti daudz cilvēku šādā veidā uzķeras un ir pat gatavi nosaukt savu adresi, kur ieradīsies svešs cilvēks pēc naudas. Krāpnieki arī mudina nevienam neko nestāstīt, nezvanīt policijai, ka viņi radinieku izglābs, veiks operāciju, lai tikai cilvēks iedod naudu.»
Tirdzniecības centrā uzrunātie apmeklētāji atzina, ka krāpnieki lielākoties informāciju cenšas iegūt telefona sarunā vai e-pastā.
«Man e-pastā vairākas reizes ir sūtītas ziņas, ka esmu laimējis pusmiljonu,» dalās Juris Liepa. «Viņi mani apsveica, bet, lai es to summu varētu saņemt, bija jānoformē dokumenti, kas izmaksā 200 eiro. Šo naudu man sākumā viņiem būtu jāpārskaita. Pirmajā reizē mēs ar sievu gandrīz uzķērāmies. No omītes aizņēmāmies naudu, jo pašiem tajā brīdī nebija, un braucām uz pastu. Labi, ka gadījās laba pastniece, kura lika mums apstāties un padomāt, jo mēs bijām «uzlēkuši uz karstas pannas». Domājām, ka aizsūtīsim naudu, saņemsim laimestu un dzīvosim rožainu dzīvi. Bet tā vis nebūtu. Mēs padomājām un nolēmām tomēr naudu nesūtīt.»
Krāpnieki runā krievu valodā
Savukārt telefona sarunās bieži dzirdama krievu valoda. «Es ļoti labi pārvaldu krievu valodu, bet es tomēr runāju latviski,» teic Juris. «Sākumā krāpnieki bija ļoti pieklājīgi, bet viņi tāpat uzstāj uz krievu valodu. Tad es jautāju: «Kādā sakarā man Latvijā jārunā ar tevi krieviski? Runāsim abi latviski!». Viņi sāk uzvilkties un no pieklājīgiem kļūst par agresīviem, un tad es aicinu netērēt ne savu, ne viņu dārgo laiku.»
«Man parasti zvana pa telefonu, bet es krāpniekus pasūtu trīs mājas tālāk un beidzu sarunu,» tā tirdzniecības centra apmeklētāja Daina. «Es ar krāpniekiem neielaižos. Nesen man it kā zvanīja radiniece no Rīgas, kura runā krieviski, un tiešām arī izklausījās pēc viņas balss. Viņa raudāja un teica, ka nokļuvusi slimnīcā, bet patiesībā viņa jau pirms diviem mēnešiem nomira. Es viņai atbildēju, lai runā latviski un pastāsta, kas viņa ir. Krāpniece uzreiz nolika klausuli.»
«Mēs iesakām šādā situācijā tomēr pārtraukt telefona zvanu, mierīgi visu apdomāt un pašam piezvanīt radiniekam vēlreiz, lai pārliecinātos, vai tiešām viņš ir iekļuvis nelaimē,» saka V. Maslobojeva. «Arī, ja cilvēks saņem zvanu no bankas vai no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), tomēr labāk atzvanīt vai konsultēties ar Valsts policiju, jo mēs sniedzam skaidrojošo informāciju.»
Iedzīvotāji kļuvuši piesardzīgāki
Vita Maslobojeva teic, ka šobrīd, spriežot pēc tā, kādi iesniegumi nonāk Valsts policijā, cilvēki ir kļuvuši piesardzīgāki, taču tāpat ir daļa, kas uzķeras, jo krāpnieki ik dienas izdomā kādu jaunu metodi: «Pēdējā laikā ir arī gadījumi, ka e-pastā vai īsziņās cilvēki saņem ziņu no it kā CSDD, ka ir pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi un jāmaksā naudas sods. Šajā pašā ziņā ir pievienota saite, kurā jāielogojas. Protams, mūsdienās vairums cilvēku pārvietojas ar transportlīdzekļiem, tāpēc pirmajā brīdī var rasties nepārliecinātība, ka varbūt tiešām kādā brīdī, pašam nemanot, noteikumi ir pārkāpti. Un tad arī interesē, kāds un cik liels ir naudas sods. Cilvēks ievada savus datus, paroles, un krāpnieks iegūst informāciju. Ne CSDD, ne Valsts policija, ne Valsts ieņēmumu dienests šādā veidā nesūta cilvēkiem brīdinājumus vai informāciju par naudas sodiem. Bet cilvēki tomēr uzticas.»
Gadās, ka izkrāpto naudu var atgūt, taču ne vienmēr šādiem stāstiem ir veiksmīgs noslēgums. «Ir gadījumi, kad arī banka uzreiz var nobloķēt darījumu,» tā V. Maslobojeva. «Dažkārt ir jāveic sarežģīta izmeklēšana. Krāpnieki neguļ un ik dienas izdomā jaunas metodes, kā nopelnīt uz citu cilvēku rēķina. Jo vairāk mēs ar krāpniekiem pa telefonu komunicēsim, jo vairāk viņi ieraksta cilvēku balsis un tās pēc tam ar mākslīgā intelekta palīdzību var ļaunprātīgi izmantot. Tāpēc mēs iesakām labāk ar viņiem neielaisties sarunās un nolikt klausuli.»
Jaunieši — atbalsta personas
Šāda veida preventīvais pasākums, uzrunājot cilvēkus, Talsos noritēja pirmo reizi, taču policijas darbinieki teic, ka, redzot cilvēku interesi, šī noteikti nebūs pēdējā reize. Tirdzniecības centrā tika uzrunātas visas vecuma grupas, jo arī jaunieši bieži vien daudz ko nezina, un ir svarīgi, lai viņi būtu atbalsts senioriem, kuriem mūsdienu tehnoloģijas ir jaunums. «Mans dēls ir IT speciālists, viņš man lika uzmanīties no dažādām saitēm, lai datorā neielaistu vīrusus,» stāsta Juris. «Krāpnieki atsūta e-pastu ar saiti. Ja es to atveru, tad datorā ielaižu vīrusu, kuru, lai dabūtu atkal laukā, man jāzvana krāpniekiem, un viņi to noņems. Par to, protams, jāmaksā nauda. Internetā ir ļoti daudz zemūdens akmeņu, no kuriem jāuzmanās. Nedrīkst vērt vaļā aizdomīgas saites.»
«Policistiem noteikti vajag stāstīt un atgādināt par krāpniecību, jo cilvēki tiešām notic, uzticas un zaudē lielu naudu. Es tik muļķa neesmu. Zinu, ka viņi apvārdo, tāpēc neielaižos sarunā. Bet re, ka tomēr ir cilvēki, kas notic,» tā Daina.
«Ir ļoti pozitīvi, ka policija nāk un runā ar cilvēkiem, jo tā ir policijas un iedzīvotāju satuvināšanās,» bilst Juris. «Es uzskatu, ka mums ir jāseko Norvēģijas piemēram, kur policisti ir nevis, lai sodītu, bet lai palīdzētu cilvēkam grūtībās. Ja cilvēkam ir kādas likstas, tad policists ir tas, pie kā vērsties, lai saņemtu atbalstu. Šeit es saskatu līdzību policijas darbā, kas ir tikai apsveicami, tāpēc vēlu tikai turpināt šādu sadarbību ar sabiedrību!»
#sif_maf2025
