Ziemas peldes kļuvušas par kustību, kas apvieno dažāda vecuma un dzīvesveida cilvēkus. Dažiem tā ir iespēja atgūt enerģiju un skaidru prātu, citiem — veids, kā mazināt stresu, uzlabot miegu vai vienkārši izkāpt no komforta zonas. Aukstais ūdens sniedz stimulu, kas aktivizē asinsriti, uzlabo vielmaiņu un palīdz organismam pielāgoties temperatūras svārstībām.
Taču ziemas peldes nav tikai par adrenalīnu. Tajās cilvēki rod spēju ieklausīties savā ķermenī. Par rituālu, kas daudziem kļuvis par neatņemamu ikdienas daļu, pieredzē dalās Talsu pingvīni, kā grupas biedri sevi nodēvējuši sociālajā vietnē Facebook.
Roņi ir siltummīļi
Solvita Ērkšķe stāsta, ka pirmo reizi aukstuma peldē devās aiz sava dulluma un spīta: «Viens paziņa brauca no Rīgas, kad bijām pie jūras, bija jāiet peldēt — vienalga, kāds laiks. Viņš noteica: «Paskatīšos, kā tu oktobrī peldēsi»,» Solvita iecirtās un nodomāja: «Parādīšu!». Septembra vakarā, kad dvašu jau gaisā varēja saskatīt, viņa saņēmās un gāja ūdenī: «Elpa aizrāvās, bet man iepatikās». Šobrīd viņa aizvada jau ceturto ziemas sezonu. Solvita atzīst, ka aukstās peldes viņu pamazām «ievilkušas», kaut patiesībā ir izteikta siltummīle. Peldēm gatavojoties, viņa daudz pirms tam nedomā, pieņem lēmumu un iet ūdenī. Kad pirmais aukstuma šoks garām, paliek ļoti labi. «Ir auksts, bet tieši tur ir tas kaifs, es to izdarīju! Laimes hormons izstrādājas, kortizols izlādējas, un es to daru, jo man patīk.» Viņa secinājusi, ka rūdīšanās palīdz arī uzturēt veselību: «Tas neizslēdz iespēju saslimt, bet imunitāte ir daudz labāka un vieglāk pārciest slimošanu.»
Pozitīva atkarība, kas vieno
Draudzenes Lelde Alksne un Ingūna Mazberga šogad uzsākušas jau piekto ziemas peldēšanas sezonu un atklāj, ka sākotnēji nav bijis plāna kļūt tieši par ziemas peldētājām, turklāt kādreiz viņas domājušas — «tie ir traki cilvēki, kas to dara». «Sākām 2021. gada jūlijā ar agrām ikrīta peldēm un turpinājām to darīt arī rudenī, rudeni nomainīja ziema, un mēs joprojām peldējām,» stāsta I. Mazberga. Pirmajā gadā viņas apņēmās un peldēt devās katru dienu, tomēr tagad draudzenes peld pēc sajūtām. «Motivē pēcsajūta, ir apzināta vēlme būt ūdenī, nomierināt sevi, būt dabā,» atklāj L. Alksne. Ziemā viņas bruņojas ar grābekli un cirvi, ko parasti sagādā Ingūna, bet Lelde dokumentē katru kopīgo peldi, ierakstot to video.
Abas min, ka zelta likums ir atrast kādu tikpat dullu draugu, ar ko kopā doties peldēs: «Kopā ir drošāk, vieglāk un pavisam noteikti jautrāk. Arī āliņģa ciršanas darbi divatā paveicami vieglāk un ātrāk.» Viņas pastāsta, ka peldes palīdzējušas iepazīt savu ķermeni, iemācīties kontrolēt elpu un prātu, turklāt šie ieguvumi palīdz jebkurā dzīves situācijā. «Roņi ir forši cilvēki, kas motivē, domā par sevi un savu veselību,» teic Lelde, tieši tāpēc viņai svarīgi šajā kopienā atrasties. «Tas nav par rekordiem, jāseko līdzi savam veselības stāvoklim, rūdīšanās palīdz un imunitāte nostiprinās, es slimoju daudz mazāk.»
Aukstums kā skolotājs
«Ledus skolas» dibinātāja Brigita Mironova, kurai ir 15 gadus ilga pieredze ziemas peldēšanā, uzsver, ka aukstuma peldes ir ļoti spēcīga fizioloģiska un psiholoģiska pieredze, kurai jāpieiet ar cieņu pret savu ķermeni. Lai gan veselam, fiziski aktīvam cilvēkam peldes parasti ir drošas, viņa praksē redzējusi dažādas reakcijas: «Cilvēkiem var strauji pacelties asinsspiediens — sākas asas galvas sāpes. Tad momentā jāapstājas. Daudzi pat nezina, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens.» Viņa iesaka apzināt savu veselības stāvokli un konsultēties ar ārstu, pirms uzsākt nodarboties ar aukstuma peldēm. «Nav gluži tā, ka pilnīgi visi to var darīt. Ir kontrindikācijas — sirds un asinsvadu saslimšanas, epilepsija, novārdzis organisms. Ja ir autoimūnas saslimšanas vai gaida bērniņu, noteikti jākonsultējas ar ārstu.»
Aukstums ir īslaicīga, bet ļoti augsta stresa situācija. Aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, un tad ar apzinātu elpošanu mēs ieslēdzam parasimpātisko — «mierināšanas» sistēmu. «Man šķiet, tas ir viens no jaudīgākajiem ieguvumiem — iemācīties vadīt stresa reakciju. Cilvēks pēc tam jūtas daudz mierīgāks.» Ziemas peldes var palīdzēt arī tiem, kuri piedzīvo trauksmi vai panikas lēkmes, taču Brigita uzsver, tas nav universāls risinājums: «Ja kāds ir ļoti trauslā stāvoklī, tas var arī nepalīdzēt.»
Drošība pēc peldes
Ledainā ūdenī asinsvadi sašaurinās, lai pasargātu dzīvībai svarīgos orgānus, asinsrite pārslēdzas uz ķermeņa centru, bet ekstremitātes atdziest visātrāk. Tieši tāpēc pēc izkāpšanas no ūdens rodas mānīga sajūta, ka ir silti. «Bet, kad vēsās asinis atgriežas no ekstremitātēm, pēc 5—15 minūtēm iestājas īstā aukstuma sajūta,» viņa skaidro. «Te ir tas viltīgums — cilvēkiem liekas: «O, tik labi!», un sākas bildēšanās. Bet tas nav labi. Ir jāsaģērbjas.» Pēc peldes svarīgi nekavēties vējā, uzreiz uzvilkt siltas, sausas drēbes, pamazām atkal sasilt.
Ziemas peldes aktivizē imūnsistēmu — palielinās imūnšūnu daudzums asinīs, un ķermenis kļūst noturīgāks pret vīrusiem. «Ja esi praktiski vesels, aktīvs cilvēks, kas dzīvo plus mīnus sakārtotu dzīvesveidu, tad imunitāte tiešām aktivizējas. Peldes laikā palielinās imūnšūnu daudzums asinīs un kļūstam noturīgāki pret dažādiem vīrusiem.»
B. Mironova piebilst, ka rūdīšanās nav brīnumlīdzeklis, bet gan papildinājums veselīgam dzīvesveidam: «Es varētu sludināt ziemas peldi kā risinājumu visām dzīves problēmām, bet tā nav taisnība. Ja nav pamatu — miega, ēšanas, kustības — tad ar peldi vien nepietiks».
#SIF_MAF2025
