Raivis Spalvēns ir ziņu portāla «Delfi» žurnālists, un ikdienā viņa atbildības sfēra ir valdība un Saeima. Bet daļu savu brīvo brīžu viņš pavada Talsos un ir viens no prāta spēļu «Šito es zin» organizatoriem. Iespējams, kāds vēlēšanās mocīsies pareizās atbildes meklēšanā gluži tāpat kā prātnieki Raivja sagatavotos mūzikas jautājumos, taču viņa paša Talsu novada vēlētāju vidū nebūs — viņš savu pilsoņa pienākumu pildīs galvaspilsētā. Bet Raivis iepazinies ar šīs puses politisko spēku programmām, un, viņaprāt, nākotne novadā rādās drūmās krāsās.
— Šobrīd sabilnieki izvērš akciju un aicina savējos, kas dzīvo citviet, pieteikties balsošanai Talsu novadā. Tu gan neesi sabilnieks, bet tā idejiski, vai tev nav vēlmes tomēr balsot šeit?
— Ņemot vērā zemo vēlētāju aktivitāti, jebkāda kampaņa mudināt cilvēkus doties pie vēlēšanu urnām ir nenormāli forša. Skaidrs, ka šādas aktivitātes neaudzēs dalību vēlēšanās līdz 100 %, bet ieguvums būs arī tad, ja ieklausīsies daļa, kas līdz šim bijusi kūtra un sev zināmu iemeslu dēļ nav piedalījusies vēlēšanās. Jo vēlētāji jau ir. Piemēram, ja paskatās 2017. gada pašvaldību vēlēšanas, tad novadā nobalsoja 44,1 % balsstiesīgo, bet 2021. gadā dalība būtiski saruka — nobalsoja 29,32 %. Aktivitātes kritumu iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, iespējams, var skaidrot ar novadu apvienošanas efektu, jo ne visus apmierināja pievienošana Talsiem, bet, manuprāt, šādam sarūgtinājumam nevajadzētu kalpot par pamatu neiet balsot — tā ierieb pats sev, nevis tiem, kas tiek ievēlēti.
Esmu rīdzinieks, kas regulāri uzturas dzimtajos Talsos, bet es nevarētu te balsot, jo neesmu aktīvs iedzīvotājs, manu dzīvi neietekmē domes lēmumi. Mana dzīve ir Rīgā un tur arī balsošu. Turklāt es arī padziļināti nepārzinu Talsu politiku, tik vien, cik izlasu jaunumus pašvaldības mājaslapā un «Talsu Vēstīs».
— Vai pieteiktajos sarakstos, solījumos, dažos jaunajos līderos redzi pārmaiņas, ko iedzīvotāji gaida?
— Notikumiem novadā sekoju selektīvi un neregulāri, lai gan kā Delfi žurnālists nedaudz aktīvāk pievērsos Talsiem tieši krīzes laikā. Manuprāt, tas bija lūzuma punkts vietējā politikā, jo lielā mērā pie šīs situācijas bija vainojamas pilnīgi visas partijas, kuras kaut kad bijušas koalīcijā un lēmušas par izdevumu celšanu. Tas parādīja, ka deputāti visu laiku dzīvojuši vai nu vēlmju domāšanā, ka «mēs taču to varam atļauties», vai arī tā bija totāla nekompetence, domniekiem nesaprotot, kādu ietekmi deputātu lēmumi atstāj uz novada maciņu un iedzīvotājiem. Man šķiet, ka tas arī pamatīgi iedragāja iedzīvotāju uzticēšanos vietvarai. Bet par to, cik lielā mērā šī uzticība ir sagrauta, varēsim pārliecināties pēc vēlēšanām.
Teikšu godīgi, man Talsu nākotne zīmējas drūmās krāsās, jo, lasot politisko spēku programmas, piedāvājumu, neredzu konkrētību, vīziju, kas būs Talsi un novads pēc dažiem gadiem. Paskatījos, kā sociālajos tīklos komunicē dažu politisko spēku pārstāvji. Nu, tas ir nenormāli garlaicīgi. Viņi ražo desmitiem ierakstu ar deputāta amata kandidātu CV un izceļ, cik katram ir svarīgi Talsi vai novads, bet tas ir pašsaprotami un nav pat pieminēšanas vērts, ja reiz esi izvēlējies kandidēt. Tā vietā kandidāti nerunā par patiešām svarīgo — ko es, tieši es un mans politiskais spēks grib izdarīt turpmākajos gados, nosaucot dažas konkrētas, praktiskas lietas, pasakot, kas Talsos mainīsies vai nemainīsies.
Es saprotu argumentu, ka «nav, par ko balsot», ko lielā mērā sekmē vilšanās līdzšinējā domes darbībā, neuzticība politiskajiem spēkiem un konkrētiem deputātiem, varbūt pat nogurums no politiskās situācijas, jo šķiet, ka pēdējos gados pilnīgi nekas nav mainījies. Bet arī šādā situācijā ir svarīgi piedalīties vēlēšanās. Pirmkārt, pašvaldība tērē tavu naudu un balsojot vari censties ietekmēt vai vismaz norādīt, kā šī nauda būtu jātērē. Otrkārt, nepiedaloties vēlēšanās, tu atsakies no iespējas ietekmēt lēmumus un politiskos uzstādījumus. Treškārt, zema vēlētāju aktivitāte ir ļoti ērta politiķiem, jo nebalsojot tu atļauj politiķiem strādāt tā, kā viņi grib. Nepiedaloties tu būtībā ļauj citiem vēlētājiem izlemt tavā vietā, kurš būtu iebalsojams domē, savukārt ievēlētā dome nepārstāvēs un neatspoguļos tavas intereses. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka nepiedalīšanās vēlēšanās ir apzināta izvēle, jo iedzīvotāji nevēlas neko mainīt.
Ja manis iepriekš teiktais šķiet pārāk abstrakts un nepārliecina, bet cilvēks vēl šaubās, vai doties balsot, lai gan neviens no politiskajiem spēkiem nepārliecina, labs risinājums, sevišķi pašvaldību vēlēšanās, ir balsot par konkrētu cilvēku vai svītrot konkrētus cilvēkus, jo novads ir mazs, te viens otru pazīst un zina, ko kurš spēj vai nespēj, kurš ko ir vai nav izdarījis.
— Kāpēc ir vērts pirms vēlēšanām lasīt partiju programmas?
— Tās ideālā variantā ir politisko spēku ideju un plānoto darbu apkopojums. Programmas lasot, var gūt priekšstatu par to, ko konkrētais politiskais spēks apņemas darīt un vai šie darbi sakrīt ar vēlētāja vēlmēm, interesēm un vajadzībām. Bet svarīgi pievērst uzmanību, vai programmas neietver populistiskus solījumus, proti, tādus, kas uz papīra izskatās labi, bet reāli to nekādi un nekādos apstākļos nevarēs izpildīt. Talsu novadā šis ir jo īpaši svarīgs aspekts, ņemot vērā, ka tuvākajos gados novadam nebūs tādas finanšu rocības, lai īstenotu megaprojektus.
Bet Talsu novadā vairumam partiju programmas ir virspusējas, bez konkrētības, tajās nevar gūt priekšstatu, kādi būs Talsi pēc dažiem gadiem. Dažbrīd pat šķiet, ka atsevišķu politisko spēku programmas ir vienādas, tādējādi apgrūtinot izvēli, par ko balsot, ja reiz divi—trīs politiskie spēki domā vienādi. Ir partijas ar puslīdz pragmatiskām un konkrētām programmām, bet ir arī tādas, kas rada iespaidu, ka ir nejauši iemaldījušās Talsos, īsti nesaprotot novada vajadzības.
— Kā tu pats izvēlies, par ko balsot?
— Doties pie vēlēšanu urnas un gaidīt rezultātus man šķiet jauks un interesants pasākums, gluži kā Eirovīzija, bet vēlēšanu iznākumam ir liela un tieša ietekme uz manu dzīvi. Pirms balsošanas izlasu visu partiju programmas un atsijāju tās, kuru piedāvājums nešķiet reālistisks. Protams, skatos arī uz konkrētiem kandidātiem, viņu paveikto, tas atvieglo izvēli, liekot plusiņus vai mīnusiņus.
Bez programmām svarīgu skaidrojošo darbu veic mediji, ko, šķiet, vairāk patērē cilvēki gados. Medijos tiek aprakstītas gan politisko spēku programmas, gan arī rīkotas priekšvēlēšanu debates, kurās deputāta amata kandidāti jau detalizētāk skaidro savu plānoto politiku, ļaujot to labāk saprast, vai gluži pretēji, nonākot pretrunās un nespējot izskaidrot, ko bez runāšanas kandidāts īsti plāno darīt, vai viņš vispār saprot, ko nozīmē darbs pašvaldībā. Iesaku uzticēties medijiem, nevis paļauties uz kandidātu pausto sociālajos tīklos, kas vienmēr ir komplimentārs konkrētam politiskajam spēkam.
