Vien mirklis, un dārzā jau salidojis milzu strazdu bars — skaļi un izsalkuši tie steidz mieloties ar cilvēka lolotajām ogām. Šādu sāpi redakcijā atklāja kāds laikraksta lasītājs, stāstot, ka šogad strazdu bari uzbrukuši viņa krūmmelleņu stādiem. Saimnieks, cerot ražu pasargāt, krūmus apsedzis ar tīklu, tomēr putniem tas nav traucējis — ogas, viena pēc otras, tika noēstas pa tīro.
Cīņa ar strazdiem, kas alkst notiesāt sulīgās ogas cilvēku iekoptajos dārzos, ir sena problēma, ar kuru katru vasaru saskaras gan mazdārziņu, gan lielu saimniecību īpašnieki. Metodes, kā pasargāt savu ražu, ir dažādas — sākot no tautas gudrībām, līdz pat modernām tehnoloģijām.
Kā norāda ornitologs Ritvars Rekmanis, migrējošie strazdi, kas šobrīd masveidā mielojas ar ogām, var būt ieradušies no Somijas, Krievijas vai citām ziemeļu teritorijām, kur ligzdošanas sezona jau noslēgusies. Putni pulcējas baros, lai uzkrātu spēkus tālākai migrācijai, un dārzos meklē viegli pieejamu barību. Ogas ir ideāls mērķis. Tomēr ne tikai strazdi kāro pēc dārza labumiem — arī žagatas, vārnas, svilpji, žubītes un citi putni klusi ielido dārzos. Strazdiem vienkārši ir raksturīgi lidot barā un trokšņot, tāpēc tie ir pamanāmāki.
Vizuālie un fiziskie atbaidītāji
Viens no lētākajiem un vienkāršākajiem paņēmieniem ir vizuālie atbaidītāji. Putnus biedē spīdīgi, kustīgi priekšmeti, tāpēc kokos iesaka karināt vecus CD diskus, spīdīgas folijas strēmeles vai pat hologrāfiskās lentes, kas, saulē un vējā kustoties, atstaro gaismu, radot putniem mulsinošu un biedējošu efektu. Joprojām tiek izmantoti arī klasiskie putnu biedēkļi, galvenokārt plēsīgo putnu izskatā, tomēr svarīgi tos regulāri pārvietot un mainīt to izskatu, lai putni pie tiem nepierastu.
Visdrošākais risinājums ir tīkli, kas fiziski neļauj putniem piekļūt ogām. Tīkli ir pieejami dažādos izmēros un to cena ir atkarīga no sedzamās platības. Tomēr lielākiem krūmiem vai kokiem tos nav nemaz tik viegli uzlikt, turklāt ir būtiski tos pareizi nostiprināt, lai putni netiktu cauri un nespētu pakļūt zem tiem. Diemžēl tīkli var būt putniem bīstami, tajos ieķeroties putns var savainoties vai iet bojā. Lai panāktu vislabāko rezultātu, dārzniekiem bieži nākas kombinēt dažādas metodes, piemēram, tīklus kopā ar vizuāliem atbaidītājiem.
Akustiskie risinājumi
«Pētījis to noteikti neviens nav, bet saudzīgākā metode droši vien ir skaņa,» pieļauj ornitologs, «Jautājums — cik tas ilglaicīgi strādā. Ar strazdiem tas strādā tāpēc, ka tās grupas ir visu laiku migrējošas, tās mainās. Nav tā, ka kaut kāda strazdu grupa sēž uz vietas un pierod.» Citādāk, ja cilvēki no jumtiem izvēlas atbaidīt kaijas. Sudrabkaiju ligzdošanas periods ir ilgāks, vairāki mēneši, tie ir lielāki putni, dzīvo un vienā teritorijā uzturas ilgāk. «Sākumā kaut kāds stress kaijai ir, bet tad putns saprot, ka nekādas kaitniecības nav, vienkārši pielāgojas, un tas nav vairāk efektīvi,» pastāsta R. Rekmanis.
Meklējot informāciju, atrodu pat ieteikumus putnus no dārza atbaidīt ar sīpolu smaržu vai tieši zilas krāsas karodziņiem. Ornitologs atzīst, arī putniem oža ir maņas orgāns, tomēr strazdiem tā nav primārā; tie galvenokārt orientējas pēc redzes, tāpēc šādi risinājumi, visticamāk, nebūs efektīvi. Arī zilās krāsas karodziņu efektivitāte ir apšaubāma — kurš ir pārbaudījis vai tikpat labi nestrādātu sarkani un dzelteni karodziņi?
Saimniecību pieredze
Daudzi dārznieki un saimniecību īpašnieki ir pārliecinājušies, ka vienkārši atbaidītāji nav pietiekami efektīvi, tāpēc izmanto modernākus risinājumus. Pie dārgākajām metodēm pieskaitāmi ne tikai gāzes lielgabali, bet arī īpašas lāzera ierīces, kas ar gaismu biedē putnus, tos nesavainojot.
Rojas pagasta Rudes «Paegļos» saimniecībā «Krūmmellenes Rude» ogu lauki plešas 2,5 hektāru platībā un saimniekam Floriānam Kražovskim arī nākas cīnīties ar strazdu uzlidojumiem. Sākumā saimniecībā iegādājušies gāzes lielgabalu, kas konkrētā laika intervālā, gāzes sprādziena rezultātā radījis skaļu troksni, tā imitējot šāvienu vai sprādzienu, putnus biedējot. «Ar to tomēr bija par maz mūsu laukiem, un tad atradām ļoti vienkāršu risinājumu — putnus atbaidošu dziesmu. Uzlikām vienu tumbiņu pie mājas, un tā mums tagad dzied visu cauru dienu, no gaismas, līdz tumsai. Pa nakti slēdzam ārā,» atklāj F. Kražovskis. Risinājums atrasts tiešsaistes video platformā «YouTube», un saimnieks uzskata, darbojas labāk nekā lielgabals, jo to vairs nav nācies izmantot. Tiesa, nerimstošās audio skaņas sākumā pamatīgi traucējušas arī pašiem, tomēr pie tā pierasts.
Savukārt Ģibuļu pagastā esošās piemājas saimniecības «Druvas» īpašniece Anete Biseniece priecājas, ka viņiem problēmas ar putnu uzlidojumiem nav: «Iespējams, tas ir tāpēc, ka apkārt dzīvo vanagi, bet mums nav šādas problēmas.»
Galu galā katram dārzniekam jāizvērtē savas iespējas un jāatrod sev vai dabai draudzīgākais veids, kā pasargāt ražu — vai tas būtu tehnoloģisks risinājums, vizuāls atbaidītājs vai fiziska barjera. Jāatceras, ka strazdu migrēšanas laiks ir salīdzinoši īss — šie trokšņainie viesi dārzos uzkavējas vien mirkli, pirms dodas tālāk savā ceļā. Varbūt dažkārt vērts dalīties ar dabu, bet citreiz — pasteigties un būt pirmajam pie ogu bļodas, jo dārzs ir ne tikai ražas vieta, bet arī dzīvības krustpunkts.
