Transporta vides pārmaiņas ietekmē gan tehnoloģiskais progress, gan izmaiņas likumdošanā un sabiedrības paradumos. VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) pārstāvji stāsta par aktualitātēm: topošo autovadītāju apmācību izaicinājumiem, jaunajiem noteikumiem elektrovelosipēdu un pašgājēju velosipēdu klasifikācijā un reģistrācijā un citiem jautājumiem.
Statistikas dati liecina par nepārprotamu tendenci — Talsu novada iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas videi draudzīgākus transportlīdzekļus. Jāņem gan vērā, ka realitātē skaitļi ir vēl lielāki, jo nereti cilvēki savus spēkratus reģistrē citos novados. Ja 2024. gada sākumā novadā bija reģistrēti 46 elektroauto, tad gadu vēlāk tie bija jau 92. Vēl straujāks pieaugums vērojams uzlādējamo hibrīdu segmentā, kur reģistrēto spēkratu skaits pieaudzis no 24 līdz 72.
CSDD Talsu reģiona vadītājs Jānis Romaško šo izvēli skaidro ar ekonomiskiem apsvērumiem: «Tas ir zelta vidusceļš cilvēkiem, kas grib būt zaļāki un efektīvāki, jo elektrības cena nepieauga un pat samazinājās — tie, kas brauca ar šiem uzlādējamajiem hibrīdiem, mierīgi uzlādē automašīnu un brauc, kamēr citi uztraucas.»
Topošie autovadītāji
Talsi ir nozīmīgs galamērķis topošajiem autovadītājiem ne tikai no kaimiņu novadiem, bet arī no Rīgas. Galvenie iemesli šādai izvēlei ir, iespējams, mazāka satiksmes intensitāte un īsākas rindas uz eksāmeniem, kas ir vidēji divas nedēļas. Sākoties motosezonai, eksaminācijas darbs kļūst vēl intensīvāks, un tajā iesaistās visi seši inspektori un reģiona vadītāja vietnieks. Talsu inspektori katru otrdienu un ceturtdienu eksāmenus pieņem arī Ventspilī.
Sekmības rādītāji Talsos ir augstāki nekā vidēji valstī. Ja Latvijā braukšanas eksāmenu ar pirmo reizi nokārto aptuveni 38 % pretendentu, tad Talsu nodaļā šis rādītājs sasniedz 49 %. Vaicāts par to, cik labi topošos autovadītājus sagatavo autoskolas, J. Romaško teic, ka tas ir ļoti dažādi. CSDD mājaslapā, sadaļā «Statistika», iespējams redzēt datus par instruktoriem, proti, cik viņu audzēkņu ir kārtojuši eksāmenu un cik daudzi to nokārtojuši. Tā var būt palīdzoša informācija, izvēloties, pie kā apgūt braukšanu.
J. Romaško stāsta par mūsdienu jaunatnes paradumu maiņu. Piemēram, instruktori norādot uz grūtībām noturēt jauniešu uzmanību mācību procesā. Problēma slēpjas nevis spējās, bet gan interesē un fokusā. «Kādreiz, kad brauca pilna mašīna ar jauniešiem, visi klausījās un skatījās, ko dara instruktors un braucējs, bet tagad klausās tikai tas, kurš ir pie stūres. Pārējie, kuri atrodas mašīnā, sēž telefonos — ne viņi redz, ne dzird.» Šāda neieinteresētība ietekmē arī eksāmenu rezultātus. Vadītājs uzsver, ka vislabākie panākumi ir tiem jauniešiem, kuriem jau ģimenē ielikts braukšanas pamats un kuri izmanto braukšanas mācību atļaujas jau no 16 gadu vecuma.
Tehniskā apskate: diagnostika un biežākie defekti
CSDD Talsu nodaļā tehniskās apskates līnija ir noslogota, jo šeit bieži iegriežas arī tie, kuru pilsētās tehniskā apskate sestdienās nav pieejama. Vidēji 53 % transportlīdzekļu apskati iziet ar pirmo reizi, kas atbilst valsts vidējam līmenim.
Daudzi autovadītāji tehnisko apskati izmanto kā diagnostikas veidu, lai uzzinātu par nepieciešamajiem remontdarbiem. J. Romaško šādu pieeju vērtē atzinīgi: «Savlaicīgi atklājot nelielu bojājumu, kas izmaksās dažus eiro, var izvairīties no remonta, kas vēlāk maksās jau vairākus simtus eiro.»
Biežākie iemesli, kāpēc tehnisko apskati neizdodas iziet ar pirmo reizi, ir problēmas ar gaismas ierīcēm, balstiekārtu, bremžu sistēmu vai pārsniegts atgāzu līmenis.
Kampaņu pamatā — skarba statistika
Ceļu satiksmes drošības aina pastāvīgi mainās. Kā norāda CSDD Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters, katra uzņēmuma aktivitāte tiek balstīta datu analīzē un reaģē uz aktuālajām tendencēm, lai mazinātu traģisko negadījumu skaitu uz ceļiem. Šogad viena no galvenajām reklāmas kampaņu tēmām ir drošības jostu lietošana.
«Analizējot pagājušā gada smagos ceļu satiksmes negadījumus, atklājās, ka 47 gadījumos vai nu autovadītājs, vai nu autovadītājs un pasažieri nebija piesprādzējušies, bija guvuši ļoti smagas traumas vai gājuši bojā,» stāsta M. Mālmeisters.
Viņš norāda, ka daudzos gadījumos transportlīdzekļa bojājumi nav bijuši dzīvībai bīstami, un cilvēki būtu varējuši izdzīvot, ja vien būtu izmantojuši drošības jostas.
Iepriekšējā pieredze rāda, ka mērķtiecīgas kampaņas sniedz rezultātus. Piemēram, kampaņa «Nāvīgi stilīgi», kas bija veltīta gājēju redzamībai tumšajā laikā, būtiski samazināja traģisko notikumu skaitu 2025. gada rudenī, salīdzinot ar 2024. gadu. Kopš 2000. gadu sākuma bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem ir sarucis no vairāk nekā 500 līdz aptuveni 112—118 cilvēkiem gadā.
Jauni noteikumi
Viens no aktuālākajiem CSDD izaicinājumiem ir jaunie noteikumi elektrovelosipēdu un pašgājēju velosipēdu klasifikācijā un reģistrācijā. Tagad divriteņu transportlīdzekļi ir iedalīti četrās grupās. Pirmā: parastie velosipēdi, ko darbina tikai muskuļu spēks. Otrā: velosipēds ar elektromotoru, kura jauda ir līdz 250 W un kurš atslēdzas, ja ātrums pārsniedz 25 km/h, vai situācijā, kad pārstāj mīt pedāļus. Parasto velosipēdu un elektrovelosipēdu reģistrācija ir brīvprātīga, taču ieteicama, jo tā nodrošina īpašumtiesību noteikšanu zādzības gadījumā. Trešā: pašgājējs velosipēds jeb velosipēds ar elektromotoru, kura jauda ir līdz 1000 W un ar maksimālo ātrumu 25 km/h. Elektropiedziņa darbojas arī tad, ja pedāļus nemin. Šiem transportlīdzekļiem no 1. maija ir obligāta reģistrācija CSDD un OCTA apdrošināšana. Personām līdz 17 gadiem obligāta ir aizsargķivere, un ar šiem transportlīdzekļiem aizliegts braukt pa ietvēm, kas paredzētas tikai gājējiem. Ceturtā: mopēdi ar jaudu virs 1 kW vai tādi, kas attīsta ātrumu no 25 līdz 45 km/h. Obligāta reģistrācija CSDD un OCTA apdrošināšana.
Tas darīts, lai ieviestu skaidrību un uzlabotu gājēju drošību, jo tirgū parādījušies daudzi jaudīgi pārvietošanās līdzekļi, kuru statuss iepriekš nebija skaidrs. «Ja gājējam blakus uz ietves garām triecas transportlīdzeklis, kas attīsta gandrīz automašīnas ātrumu, — skaidrs, ka tas nav droši,» teic M. Mālmeisters.
Praksē darbinieki saskaras ar gadījumiem, kad iedzīvotāji mēģina reģistrēt jaudīgus braucamrīkus kā parastus velosipēdus, lai izvairītos no stingrākām prasībām. Tomēr CSDD darbinieki ir apmācīti un atpazīst šādas situācijas, pārbaudot braucamrīka faktisko ātrumu un iestatījumus pat tad, ja klients apgalvo pretējo.
Noslēgumā J. Romaško uzsver, ka droša satiksme ir kopējs darbs — sākot no atbildīgas attieksmes pie stūres un cieņas pret citiem satiksmes dalībniekiem.
