Valsts svētku nedēļā turpinās dažādi tiem veltīti pasākumi un aicinājumi, tostarp jau 11. reizi orientēšanas kluba «Ziemeļkurzeme» un skriešanas seriāla «Talsu jūdze» organizatori aicina ikvienu izskriet Latviju Talsos — starts 18. novembrī 12.00 no Talsu tirgus autostāvlaukuma.
Noteikti ikviens būs dzirdējis par Latvijas kontūras skriešanas akciju vairākās Latvijas pilsētās un pagastos. Arī pie mums, Talsos, šāda kopīga skriešanas akcija notiek. Ideja šo pasākumu «atvest» jeb realizēt Talsos pieder Andrim Lejam, kurš ir arī ikgadējā un tradicionālā skrējiena maršruta plānotājs. Viņš atzīst, ka pirmssākumos, kas meklējami pirms 11 gadiem, tas bijis vienkārši interesanti — pielietojot tobrīd jaunas tehnoloģijas, uzzīmēt svētku laikā Latvijas kontūru Talsos. Tomēr ar laiku tas jau pāraudzis diezgan masveidīgā pasākumā. «Ir jauki sapulcināt talsiniekus un pilsētiņas viesus kopējā distancē, lai sveiktu savu Latviju. Mums tā ir tikai viena, tā ir jāsargā un jāgodina,» teic Andris Leja.
Pat savs «Rīgas jūras līcis»
Ja sanācis jau kādreiz aplūkot Latvijas kontūru Talsu pilsētas kartē un to, kāda tā ir «īstajā» kartē, var veikt divus secinājumus — pirmkārt, Talsi ir ļoti pateicīgi šādam pasākumam un salīdzinoši mazā distancē, kas ir aptuveni astoņi ar pusi kilometri, iespējams «apskriet» visu Latviju. Otrkārt, Andris Leja kontūru Talsu pilsētas kartē ir tik ļoti «noslīpējis», ka Vilkmuižas ezers tajā pārtapis pat par «Rīgas jūras līci». «Maršruts sākumā tika plānots kartē un pēc tam testēts dabā, lai saprastu plusus un mīnusus. Tas ir bijis praktiski vienāds visus 11 gadus, tomēr pašos pirmssākumos, šķiet, otrajā skrējiena gadā, netīšām nedaudz pieķērām arī «Krievijas teritoriju», bet visos citos gados mums kontūra patiešām ir diezgan precīza,» pastāsta Andris Leja.
Tradicionālajā skrējienā paredzētas divas obligātās apstāšanās vietas, kur visi skrējēji vienojas arī kopīgiem foto mirkļiem. Tās noteiktas gan pie «Koklētāja», gan ar apzīmējumu «Vulkāna virsotnē». Kas slēpjas zem «Vulkāna» — jūs jautāsiet? Tas ir trases augstākais punkts. «Tas tā tradicionāli ir izveidojies, ka pirmā pietura pie pieminekļa «Koklētājs», protams, ir cieņas izrādīšanai brīvības cīnītājiem, bet «Vulkāna» pietura vairāk veltīta Talsu sportistiem, jo domāju, ka daudzi šo virsotni ir iekarojuši grūtajā treniņu darbā. Tā kā tas ir lielākais kāpums trasē, tad, protams, pēc tā nedaudz atvelkam elpu, pagaidām tos, kas skrien lēnākā tempā, un fotografējamies,» tā Andris Leja.
Kārotā robežšķirtne — 100 kopskrējēji
Vaicājot Andrim Lejam, kā vērtē atsaucību šim pasākumam, saņemu atbildi, ka joprojām nav sasniegta kārotā robežšķirtne — 100 dalībnieku kopskrējienā. «Divus gadus esam bijuši ļoti tuvu šim ciparam. Arī pagājušajā gadā. Protams, ņemot vērā, ka trasi iespējams veikt arī individuāli vai savā kompānijā, tad pieļauju, ka kopējais dalībnieku skaits tomēr to jau ir pārsniedzis,» uzskata organizators.
Skatoties pagājušā gada fotogrāfijas, šķiet, ka skrējiens ir ne tikai latviski patriotisks, bet arī viegls. Ne tādā ziņā, ka astoņi kilometri nebūtu jau «nepieklājīgi» gara distance pilnīgiem neskrējējiem, bet gan tāpēc, ka kopības un vienotības gars to padara vieglāk pieveicamu. Tradicionāls ir ne tikai pats skrējiens, bet arī rituāli jau pirms tā. «Parasti iesākam skrējienu ar nelielu uzrunu un karoga pasniegšanu pirmajam karoga nesējam. Tradicionāli pirmais karoga nesējs ir Talsu sporta leģenda Jānis Neimanis, kurš, domāju, ir iedvesmojis un joprojām iedvesmo daudzus. Ne velti tautas valodā šis skrējiens tiek saukts par «Karoga skrējienu» — karogs, mainoties tā nesējiem, tiek nests līdzi viscaur distancē,» pastāsta Andris Leja, piebilstot, ka tieši skrējiena karogs savā ziņā ir ļoti īpašs, jo tas nav mainījies un tiek nests ar godu līdzi visos skrējienos un tiek glabāts speciāli tikai šim notikumam. Izņēmumi bijuši tikai paši pirmie skrējiena gadi.
Līdzīgi kā stalti tiek nests karogs, arī paši skrējēji tērpjas patriotiskās krāsās. Tomēr, organizatoraprāt, skrējiena īpašā iezīme nav tikai tas. «Es nevaru to izskaidrot, bet tā kopības sajūta un gaisotne, kas valda skrējienā, arī, manuprāt, ir unikāla. Mēs darām to, kas mums patīk un kas mums sniedz prieku — kustība ir dzīvība!»
«Šīs NAV sacensības,
tā ir kopābūšana,» skrējējiem atgādina Andris Leja. Iezīmēto trasi ikviens var veikt, gan pievienojoties kopīgajam skrējienam, gan izstaigājot, nonūjojot vai izbraucot to ar velo. Kopīgais skrējiens norisināsies 18. novembrī 12.00 no Talsu tirgus laukuma, taču trase būs iezīmēta arī, lai to pieveiktu individuāli. «Bultiņas trasē parādās iepriekšējā vakarā un rāda ceļu līdz pat svētku nedēļas nobeigumam, kad tās tiek novāktas. Tādēļ aicināti visi — kopējā skrējienā, individuāli vai ģimenes lokā iezīmēt Latvijas karti Talsos. Distanci iespējams veikt kājām vai ar MTB velosipēdu. Trasē, protams, ir iespējami dubļi, peļķes un taciņas bez seguma, tādēļ, vēlams, trasi veikt piemērotā apģērbā un apavos,» norāda organizators. Viņš iesmej, ka baltas botiņas labāk atstāt mājās, jo dubļi un peļķes skrējienā būs garantētas. Dalība, protams, ir bez maksas jeb, kā organizators saka, «endorfīni par brīvu».
Uzrunājot pāris dalībniekus, kas skrējienu pārvērtuši arī kā savu svētku tradīciju, viņi iedvesmo skriet arī šogad! «Latvijas kontūru skrienu katru gadu kā dāvanu Latvijai dzimšanas dienā, šķiet, ka šī būs jau mana devītā noskrietā Latvijas kontūra šajā pasākumā. Sajūta skrienot ir patriotiski pacilājoša — vīri nes karogu, mēs visi esam vienā solī un elpā. Pēc skrējiena Latvija ir ne tikai manā «Strava» aplikācijā, bet arī manā sirdī. Kustība sagādā prieku, un kurš gan nevēlas būt priecīgs! Lai to uzzinātu ir «jāpieceļas», un kopā vienmēr vieglāk,» pastāsta Talsu Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja Sandra Zvirgzdiņa. «Ikdienā piekopju aktīvu dzīvesveidu, tāpēc izmantoju šo pasākumu arī svētku laikā. Sajūtas ir patriotiskas un piederīgas Talsiem, īpaši, ja izdodas nest karogu. Lielāka daļa skrējēju jau vienmēr ir pazīstami, bet ne tik bieži satikti, tāpēc skrējiena laikā var pārrunāt arī sadzīviskas lietas un priecāties par atkal satikšanos. Vispār jau visu, ko rīko orientēšanās klubs «Ziemeļkurzeme», ir vērts apmeklēt,» uzskata Talsu Kristīgās vidusskolas sporta skolotājs, treneris Ingvars Lerhs. ««Apskrien savu Latviju Talsos» — tas pasākums vienmēr ir svētki. Tā noteikti ir kopā būšana. Tur satiekas tie cilvēki, kam patīk kustēties, un svētku reizē tā ir ļoti, ļoti jauka tradīcija. Talsos notiek vairāki skrējieni un orientēšanās, bet šeit, šķiet, cenšas ierasties visi un ar lielu, lielu prieku,» teic skrējēja Līga Irbe. Kādam citam pasākumā tīk arī tēja un cepumi, kas ikvienu dalībnieku sagaida pēc pieveiktajiem kilometriem.
Organizators Andris Leja novēl visiem gūt no skrējiena prieku un pozitīvas emocijas, «priecāties par skaisto rudeni un mūsu perfekto mazpilsētu, kā arī sveikt savu Latviju, darot lietu, kas, iespējams, vislabāk patīk»!
