Ādas slimības nav nekas patīkams, īpaši, ja tās nevar izārstēt, bet vienkārši jāsadzīvo. Elvīrai Evelīnai Enģelei-Raginskai šobrīd ir 25 gadi, un viņa jau no dzimšanas cīnās ar atopisko dermatītu, kas parādās ziemas un vasaras periodos, radot diskomfortu.
„Man tas viss sākās pēc Vota punktu masāžas,” stāsta Elvīra. „Parādījās sarkani izsitumi. Bet ļoti izteikti šo diagnozi sāku just no četru gadu vecuma, un līdz šim atopiskais dermatīts mani nav pametis. Gadiem ejot, daudz kas ir mainījies. Bet, cik es atceros, viss sākās ar roku un kāju locītavām, kur izsitās niezoši, sarkani, sausi pleķi. Dzīšanas laiks bija ilgs, jo tie nenormāli niezēja, līdz ar to tie pārvērtās par jēli sakasītiem, asiņainiem pleķiem. Atminos, ka bērnībā mamma man pirms gulētiešanas rokās vilka zeķes, lai es mazāk kasītos.”
„Nekas tāds nebija pilnīgi nevienam, tikai man,” teic Elvīra Evelīna Enģele-Raginska.
Speciālisti nespēj atklāt cēloni
Elvīras mamma teic, ka jau no paša sākuma meiteni vedusi pie dažādiem speciālistiem, lai pēc iespējas ātrāk uzveiktu šo slimību, taču neviens tā arī nespēj atklāt cēloni: „Apmeklējām vairākus alergologus, dermatologus. Kad Elvīra bija zīdaiņa vecumā alergologi teica, ka tā ir alerģija no piena, bet pēc atteikšanās no piena produktiem nekas nemainījās. Pa šiem gadiem apmeklējām vairākus speciālistus, bet tā arī nevienās pārbaudēs, analīzēs neatklājās, kas ir šī dermatīta cēlonis.”
„Spilgti atceros vienu reizi, kad devāmies pie dermatologa. Man bija parādījušās mazas, ūdeņainas pumpiņas starp roku pirktiem, kas ik pa laikam pārplīsa, izveidojoties par jēliem pleķiem, bet šis speciālists noteica diagnozi — kašķis,” atminas Elvīra. „Tas šķita pilnīgi neizprotami, jo, kā zināms, kašķis ir lipīga ādas slimība un, ja man būtu bijis kašķis, tas būtu bijis gan manai ģimenei, gan klasesbiedriem un draugiem, ar ko ikdienā biju kontaktā, bet nekas tāds nebija pilnīgi nevienam, tikai man.”
Skolas gadi — vislielākais izaicinājums
Visgrūtākais periods bija skolas laikā, kad ikvienam pusaudzim ir svarīgi, ko par viņu domā citi. „Pamatskolā mācoties, ļoti pārdzīvoju, jo bija diskomforts,” dalās Elvīra. „Pirmkārt, jo āda izskatījās neglīti. Pleķi bija uz locītavām, kājām, rokām. Otrkārt, bija diskomforts, jo ļoti niezēja, un izteikti, ja apģērbs kņudināja kairinātas zonas. Sākās ar roku un kāju locītavām, bet ar gadiem — pa visu manu ķermeni. Gan uz rokām un kājām, gan uz sejas, gan vēdera un muguras, gan galvas ādā. Speciālisti man solīja, ka līdz 18 gadiem ķermenis un hormoni mainās, un man pazudīs viss, bet nekas nav pazudis vēl līdz šim. Gribētu teikt, ka nu jau esmu sadzīvojusi ar šo diagnozi. Reizēm vasarā rodas diskomforts, jo nepatīk āda uz rokām. Sarkanie pleķi saulē ir iesauļojušies, un, kad tie sadzīst, tad paliek balti. Ziemas laikā āda reizēm paspēj aprauties ar aukstumu un tad saplaisā tik dziļi — līdz jēlumiem un asinīm —, ka dzīšanas laiks ir ilgāks.”
Cerība nekad nepazūd
Līdz pat šai dienai Elvīra meklē brīnumu līdzekli, kas atopisko dermatītu apturētu vai vismaz mazinātu simptomus ziemas un vasaras periodos: „Pa šiem gadiem ir izmēģināti daudzi līdzekļi — gan medikamenti, gan smēres, gan speciālie šampūni, gan dažādi pārtikas produkti —, bet tas viss ir palīdzējis tikai uz neilgu laiku. Nu jau es zinu, ka saasinājumi ir vasaras sezonā, kad ir saule un karstums, svīšana pastiprina pleķu izsišanos un sūrstēšanu, kā arī ziemas sezonā, kad ir aukstums. Tāpēc šajās sezonās man ir katrā kabatā, somā un mašīnā mitrinošie krēmi, lai mitrinātu un pabarotu ādas izsitumus. Šobrīd nekādus medikamentus nelietoju, mēģinu iztikt ar smērēm, kuras pamainu, lai āda nepierod pie vienas. Mani šī brīža divi favorīti un SOS glābiņi ir Eucerin aquaphor ziede, kas līdzinās vazelīnam. Jā, ilgāk iesūcas, bet labi nomierina un pabaro ādu. Un otrs, tā saucamais bēbīšu dupšu krēms — sudocrem. Ikdienā — Bioderm atoderm krēms. Katru dienu nepazūd cerība, ka reiz tas varētu beigties.”
Foto: Publicitātes foto
Projektu “Veselība tuvplānā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
