Latvijā un lielākajā daļā Eiropas valstu pirms katras asins nodošanas obligāti pārbauda hemoglobīna līmeni — ja tas atbilst normai, ceļš uz donora krēslu ir pieejams. Tikai dažās valstīs pēc noteikta donāciju skaita pārbauda arī feritīna rezerves. Tomēr arvien biežāk publiskajā telpā izskan viedoklis, ka ar ātro testu var būt par maz, lai pilnvērtīgi novērtētu donora veselības stāvokli.
«Jāpiekrīt, ka hemoglobīna tests atklāj anēmiju, bet ne vienmēr laicīgi atklāj dzelzs rezervju izsīkumu. Pilnīgākai ainai būtu nepieciešami abi rādītāji,» teic Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Asins kabineta vadītāja, laboratorijas ārste, transfuzioloģe dr. Māra Bumbiere.
Hemoglobīns un feritīns abi ir olbaltumvielas, bet atšķiras pēc savas funkcijas — «uzdevuma» organismā. Hemoglobīns ir dzelzi saturoša transporta olbaltumviela. Tā atrodas eritrocītos — sarkanajās asins šūnās, un tās uzdevums ir saistīt skābekli un no plaušām to nogādāt audos. Hemoglobīns satur dzelzi, kas spēj piesaistīt skābekli un arī piešķir asinīm sarkano krāsu. Savukārt feritīns ir dzelzs uzglabāšanas olbaltumviela — krātuve. «Tā galvenokārt atrodas aknās, liesā un kaulu smadzenēs. Organismā tās uzdevums ir saistīt lieko dzelzi un uzglabāt to drošā formā, lai organisms to varētu izmantot vēlāk, kad šī dzelzs būs nepieciešama, piemēram, jaunu asins šūnu veidošanai,» teic ārste.
«Pat ja hemoglobīns ir normas robežās, dzelzs rezervju trūkums var ietekmēt organisma funkcionēšanu. Dzelzs deficīta sekas visbiežāk ir vājums, nespēks, slodzes nepanesība, matu izkrišana, nemierīgo kāju sindroms, kāre pēc neēdamām lietām (zobu pasta, krīts un tamlīdzīgi),» uzskaita M. Bumbiere.
Dzelzs deficīts ir globāla problēma
Ārste vērš uzmanību uz pirms dažiem gadiem publicētiem datiem par donoriem Latvijā. Tie atklāj, ka donoriem vispārējā populācijā ir nedaudz mazāka dzelzs rezerve nekā tiem, kas ar asins ziedošanu nenodarbojas, tomēr dzelzs deficīta anēmiju tas izraisa ļoti reti.
«Jāpiebilst, ka dzelzs deficīts ir globāla problēma un skar visas iedzīvotāju grupas. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka dzelzs deficīts ir gandrīz 15 % cilvēku no pasaules populācijas. Dzelzs deficīts var rasties dažādu iemeslu dēļ. Biežāk tam pakļautas ir sievietes reproduktīvā vecumā,» pastāsta ārste.
Parasti hemoglobīns pēc asins nodošanas pilnībā atjaunojas apmēram deviņu nedēļu laikā vīriešiem un 13 nedēļu laikā sievietēm. Tieši šie laika posmi ir noteikti kā minimālie intervāli starp pilnasiņu nodošanām Latvijā.
Kādi radītāji ir labi?
Valsts Asinsdonoru centra (VADC) vadlīnijās noteikts, ka vīrieši var nodot asinis ik pēc deviņām nedēļām, maksimāli sešas reizes gadā. Pēc šāda intensīva asins nodošanas «grafika» gan nepieciešama vismaz trīs mēnešu pauze. Savukārt sievietes var būt asins donori reizi 13 nedēļās un maksimāli četras reizes gadā.
Ārste skaidro, ka Latvijā nav noteikts konkrēts laiks feritīna pilnīgai atjaunošanai, taču medicīnas literatūrā atzīst, ka, ievērojot tikai minimālos donāciju intervālus bez dzelzs krājumu mērķtiecīgas papildināšanas, tie neatjaunojas pilnībā līdz nākamajai pilnasiņu nodošanas reizei.
«Vienkāršoti var aprēķināt: donors Latvijā vienā asins nodošanas reizē ziedo 450 ml (+ 30 ml testiem) asiņu, kas no organisma paņem 200—250 mg dzelzs. Dienā no «standarta» uztura uzsūcas apmēram 1—1,5 mg dzelzs, tāpēc dabiska dzelzs krājumu atjaunošanās var ilgt līdz sešiem mēnešiem. Tas pārsniedz minimālo donāciju intervālu. Tādēļ biežiem donoriem ieteicams rūpēties par uzturu — tam jābūt bagātam ar dzelzi, kas labi uzsūcas, un jāseko līdzi savam feritīna līmenim, sadarbojoties ar ģimenes ārstu,» skaidro M. Bumbiere.
Jāvērtē pašsajūta
Asins ziedošana ir cēls un dzīvību glābjošs solis, tomēr ārste iesaka pirms asins ziedošanas izvērtēt savu pašsajūtu. «Ja cilvēks jūtas nevesels, asins nodošanu, lai cik labi būtu nodomi, jāatliek uz citu reizi. Ir ļoti svarīgi nekaitēt sev, jo var padziļināties sliktās pašsajūtas simptomi.» Tikpat būtiski ir pasargāt arī asins saņēmēju. Ja donora pašsajūta nav ideāla, lai arī minimāls, bet ir risks, ka līdz ar asinīm pacientam var tikt nodots kāds nelabvēlīgs faktors, kas var apdraudēt jau tā novājinātu organismu.
«Veselam cilvēkam, kurš jūtas labi un atbilst donoru atlases kritērijiem, asins nodošana parasti sagādā gandarījumu un nav apgrūtinoša. Man pašai tad ir pārliecība, ka esmu izdarījusi tiešām labu darbu, jūtos priecīga un pacilāta,» teic ārste.
Kādiem jābūt labiem rādītājiem?
Latvijā pieeja feritīna un hemoglobīna līmeņa vērtēšanai balstās uz tām pašām starptautiskajām vadlīnijām, ko izmanto citviet Eiropā, tostarp PVO rekomendācijām. «2024. gadā PVO publicēja jaunas anēmijas definīcijas un hemoglobīna robežvērtības. Pieaugušajiem tās saglabājās tādas pašas kā iepriekš. Attiecībā uz feritīnu ir ieteikums, ka to uzskata par galveno dzelzs rezervju rādītāju,» teic ārste.
Par normālu uzskatāms feritīna līmenis 50 μg/L. Savukārt saskaņā ar Dānijas asins dienesta datiem donoriem feritīns 60—100 μg/L būtu vēlamais līmenis un labas rezerves, bet tiem, kas nav donori, feritīns >100 μg/L nozīmē pietiekamas vai ļoti labas rezerves.
Latvijā donoriem pats zemākais hemoglobīna līmenis, ar kuru varētu nodot asinis, sievietēm ir Hb 125 g/L un vīriešiem — Hb 135 g/L.
Kas donoram būtu jālieto uzturā pēc asins nodošanas?
«Asins nodošana ir ne tikai vērtīgo šūnu, olbaltumvielu, visdažādāko vesela organisma funkcionēšanai svarīgu faktoru atdošana, bet arī šķidruma zaudēšana — tātad, pirmkārt, svarīga ir pietiekama šķidruma uzņemšana gan asins nodošanas dienā, gan visu laiku,» teic Asins kabineta vadītāja.
Plānojot nodot asinis, savā ēdienkartē vēlams iekļaut ar dzelzi bagātus produktus. «Tādu ir daudz, tomēr jāatceras, ka dzelzs ir mikroelements, kas diezgan slikti uzsūcas no zarnu trakta, jo pārtikā dzelzs ir dažādās formās, kas uzsūcas atšķirīgi. Tas nozīmē, ka, pat ēdot kaut ko ar dzelzi bagātu, tā var nenonākt jūsu rezervēs. Produkti, kuros ir lielāks dzelzs saturs un kuri labāk uzsūcas, nāk no dzīvnieku valsts. Protams, ir daudz augu valsts produktu, kas ir bagāti ar dzelzi, bet dzelzs uzsūkšanos no tiem ļoti ietekmē citas uzturvielas un dzelzs forma.»
Konsultēties ar ģimenes ārstu
Novērtēt, vai pietiek tikai ar uzturu vai vajag papildināt dzelzs rezerves ar dzelzs preparātiem, palīdzēs ģimenes ārsts. Ārsts veiks nepieciešamos hemoglobīna un feritīna izmeklējumus, un, ja būs vajadzīga dziļāka izmeklēšana, noteiks arī transferīnu un transferīna piesātinājumu, veiks citus nepieciešamos izmeklējumus. Tāpat ārsts sniegs ieteikumus attiecībā uz diētu vai izrakstīs dzelzs preparātus.
Ieguvumi, kļūstot par asins donoru
«Kļūt par donoru ir vērtīgi dažādos veidos! Asins nodošana stimulē kaulu smadzenes — tās sāk pastiprināti strādāt un ražot jaunus eritrocītus, leikocītus, trombocītus (sarkanās asins šūnas atjaunojas četru—astoņu nedēļu laikā). Šis process stimulē asinsrades sistēmu, uztur to trenētu un aktīvu. Tā ir mini veselības pārbaude (asinspiediens, Hb, asins grupa pirmajā reizē) un analīzes uz bīstamām infekcijām. Tas ir gandarījums un palīdzība vairākiem cilvēkiem uzreiz, psiholoģiskais pacēlums, kas izraisa laimes hormonu izdalīšanos,» uzskaita ārste Māra Bumbiere.
/Titulattēls: Canva/
#SIF_MAF2026
