Pēdējo nedēļu laikā laikraksta «Talsu Vēstis» redakcijā esam saņēmuši divas sūdzības par apkalpošanu telesakaru uzņēmuma «Bite Latvija» salonā Talsos un vienu par sarunu ar minētā uzņēmuma klientu konsultantu pa telefonu. Visos gadījumos iedzīvotāji uzsver, ka svarīgi ir pārskatīt savu vecāku un vecvecāku noslēgtos līgumus par pakalpojumiem, jo saskārušies ar situācijām, kurās seniori piekrituši nevajadzīgiem pakalpojumiem, to pa īstam saprotot tikai mājās, savā ierastajā vidē, pārlasot līgumus.
Abi gadījumi «Bite Latvija» salonā saistīti ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nav izstāstīti vai arī viņi nav spējuši uztvert jaunos līgumu nosacījumus. Vienā gadījumā klientei piedāvāts viedpulkstenis par vienu eiro, bet tikai mājās, pārlasot līgumu, secināts, ka būs jāmaksā pieslēguma maksa ap divdesmit eiro katru mēnesi divus gadus. To secinot, kundze tajā pašā dienā devusies atpakaļ uz salonu, lai atteiktos no pulksteņa, bet to nav varēts izdarīt.
Jaunai SIM kartei līdzi «līgumu kalns»
Otrā gadījumā klientam bija jāierodas «Bite Latvija» salonā, lai atjaunotu SIM karti, stāsta seniora dēls: «Salonā viņš ieradās 15. oktobrī, vēlāk man piezvanīja un jautāja, vai nevaru atbraukt, lai iestatītu jauno planšeti, ko «Bites» salonā esot iegādājies akcijā par vienu eiro. Nodomāju — nu labi, planšeti droši vien izmantos mājās satura skatīšanai internetā.
Pļāpājot un iestatot planšeti, ievēroju diezgan lielu dokumentu daudzumu, kas viņam bija līdzi.
Sāku tos pētīt un sapratu, ka viņam nav tikai nomainīta SIM karte un noslēgts līgums par jaunu iekārtu, bet ir noslēgti vēl vairāki pakalpojumu līgumi, par kuriem tētis pats neko nevarēja pateikt — kas tie ir un kāpēc pieslēgti.
Pirmais, kas iekrita acīs — līgums par mājas internetu un «Go3» televīziju ar HBO satura paku. Jautāju, kāpēc pārgājis no «Tet» uz šo pakalpojumu? Tētis atbildēja, ka nekur nav pārgājis. Rādu viņam līgumu — viņš bija ļoti izbrīnīts, jo atcerējās, ka salonā par to ir jautāts, bet viņš ir atbildējis, ka viņam jau ir internets un televīzija no «Tet» un neko papildus nevajag.
Pētot dokumentus tālāk, sapratu, ka viņam tagad ir trīs pieslēguma numuri, ir nomainīts esošais tarifu plāns un vēl pieslēgts papildu plāns planšetei. Kopumā parakstīti 7—8 dokumenti. Prasu tētim, kas tas viss ir, bet viņš bija pilnīgā neizpratnē, jo nebija apzinājies, kā tas vispār noticis. Atminējās tikai to, ka pārdevēja daudz un ātri stāstījusi dažādu informāciju, vairākkārt uzsverot, ka ikmēneša maksa mainīšoties tikai par pieciem eiro.
Tētim līdzi nebija briļļu, lai vispār varētu izlasīt līgumu, bet diez vai tas būtu palīdzējis, jo viņš tehnoloģijās, terminos un pakalpojumos neorientējas.» Turklāt senioram ir telefons ar divām kartēm — ar «Bites» SIM karti un «Tele2», ko izmanto darba vajadzībām. Dēls atklāj, ka pārdevēja, mainot veco «Bites» SIM karti, izņēmusi arī «Tele2» karti un tā vietā ielikusi vēl vienu «Bites» karti, kas, kā vēlāk noskaidrojies, paredzēta mājas internetam. Pārdevēja mēģinājusi pārdot telefonu, kurā iespējams ievietot trīs kartes, bet tas nav izdevies, tādēļ darba SIM karte ielikta maisiņā.
«Tētim pateicu, ka šo tā atstāt nevar, un jau nākamajā rītā devāmies uz «Bites» salonu. Konkrētā pārdevēja nebija darbā, mūs apkalpoja cita darbiniece. Noklausoties stāstu, viņa pajautāja — kāpēc tad kungs vispār parakstījis dokumentus? Tomēr pēc nelielas vārdu apmaiņas piekrita visus papildu pakalpojumus atslēgt, kā to arī paredz līguma noteikumi — 14 dienu laikā var atteikties.
Tas, ko vairs nevarēja labot, bija tarifu plāna maiņa. Iepriekš tētim telefonā bija neierobežots internets, tagad pieslēgts 5 GB plāns. Planšeti arī atgriezt nevarēja, bet tas bija mazākais. Tai pieslēgts neierobežots internets, kas ir absurdi, jo planšete tiek lietota tikai mājās, kur pieejams Wi-Fi,» skaidro dēls.
Līdz šim tētis par pakalpojumiem bija maksājis 25 eiro mēnesī, un pēc konsultantes teiktā, tagad rēķinam būtu jābūt ap 30 eiro, bet realitātē: «Katrs pakalpojums atsevišķi maksā, un katram vēl klāt salikti «papildpakalpojumi» — piemēram, Antivīruss Plus mājai, 5G pakalpojuma adrese, dažādi CL bloki (lai ko tas arī nozīmētu) un tā tālāk». Dēls aprēķinājis, ka pēc trim mēnešiem rēķins pieaugtu par vēl aptuveni 11 eiro mēnesī.
«Par laimi, mums izdevās visu sakārtot, visus nevajadzīgos pakalpojumus atslēgt un aiziet prom bez lieka trača. Tomēr man radās sajūta, ka mans tētis nav vienīgais seniors, kurš šādi apmānīts. Apzināti nesaku vārdu «apkrāpts», jo juridiski tā varbūt nav krāpšana, bet apvārdoti — noteikti. Cilvēkiem netiek skaidri izstāstīts, ko viņi paraksta un kas viņiem tiek pieslēgts, vienalga, vai tas pakalpojums ir vai nav vajadzīgs, un vēlāk viņi vienkārši maksā rēķinus, neiedziļinoties, par ko.
Aicinu bērnus, mazbērnus un tuviniekus — pasekojiet līdzi, par ko un kādiem pakalpojumiem jūsu seniori maksā. Un izskaidrojiet, ka, ja salonā tiešām ir jānomaina tikai SIM karte, tad nebūtu jāparaksta astoņi dokumenti!»
Vai tad 2,50 ir nauda?
Trešais gadījums saistīts ar «Bites» bezvada interneta atslēgšanu un pāriešanu pie cita pakalpojumu sniedzēja. Neilgi pēc tam saņemts zvans no «Bites», lai pierunātu tomēr atgriezties. Jauniete sašutusi: «Apjautāja teju par visiem ģimenes locekļiem, vai kādam nevajag «Bites» pieslēgumu, bet, kad atbildēju, ka nevajag, man piedāvāja SIM karti par 2,50 eiro mēnesī. Apstulbu, jo kāpēc man vajadzētu SIM karti? Uz ko saņēmu atbildi: «Es nezinu, nu turiet kaut vai makā, jūs esat jauns cilvēks, tie ir tikai 2,50 mēnesī.» Sarunu turpinot, konsultante lūgusi salīdzinājumam aizdomāties, cik maksā burgers «Hesburgerā», uz ko jauniete atbildējusi, ka Talsos tāda nav. «Es iedomājos, cik grūti ir veciem cilvēkiem, kuriem ir grūti atteikt un kurus ir vieglāk pārliecināt, ka 2,50 mēnesī nekas nav. Vai tā ir normāla komercprakse?»
Ko saka «Bite Latvija»?
«Mūsu konsultante vēlreiz izskaidroja situāciju un uzsvēra, ka klients netika piespiests pieņemt piedāvājumu.»
Ar «Bite Latvija» mēģināju sazināties kopš 3. decembra, rakstot uz vairākiem internetā atrodamiem uzņēmuma e-pastiem. Vienā reizē saņēmu automātisku paziņojumu, ka atbildi varēšu sagaidīt 15 dienu laikā. Tikai caur paziņām izdevās iegūt konkrētākus kontaktus un sazināties ar «Bite Latvija» kopienas un darba devēja tēla vadītāju Unu Ahunu-Ozolu.
Uzņēmumam uzdevu vairākus jautājumus, to skaitā: kādi ir viņu iekšējie standarti, skaidrojot līguma nosacījumus klientiem, īpaši senioriem; vai konsultantiem noteikumi jāizskaidro arī mutiski pirms parakstīšanas; kā uzņēmums nodrošina, ka vecāki vai mazāk pieredzējuši klienti netiek pierunāti piekrist nevajadzīgiem pakalpojumiem.
Una Ahuna-Ozola atbild, ka uzņēmums vienmēr rūpīgi izvērtējot pretenzijas un cenšoties rast labāko risinājumu. «Pirmajā gadījumā klients, mainot SIM karti, piekrita papildu piedāvājumam ar planšetdatoru. Viss tika izskaidrots, parādīts, līgums un kopsavilkums pārrunāts, un klients dokumentus parakstīja, apstiprinot, ka piekrīt. Nākamajā dienā klients kopā ar radinieku atgriezās salonā ar pretenziju par nevajadzīgiem pakalpojumiem. Mūsu konsultante vēlreiz izskaidroja situāciju un uzsvēra, ka klients netika piespiests pieņemt piedāvājumu. Tomēr, rūpējoties par klienta pieredzi, pakalpojumi tika atslēgti, klients paturēja savu numuru un planšetdatoru nomaksā. Saruna noslēdzās pozitīvi. Diemžēl otru minēto gadījumu neizdevās identificēt.» Uzņēmums norāda, ka viņu prioritāte ir klienta apmierinātība un uzticība, tāpēc «Esam atvērti atkārtotai sarunai, situācijas pārskatīšanai un skaidrošanai.»
/Foto ilustratīva nozīme, canva.com/
#SIF_MAF2025
