Izglītība arī 2026. gada budžetā saglabājas kā viena no valsts prioritātēm. Jaunā pedagogu atalgojuma finansēšanas modeļa ieviešanai paredzēti papildu 45 miljoni eiro, kas tiks novirzīti vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas nodrošināšanai 2026./2027. mācību gadā. Vienlaikus turpinās darbs pie uzsāktajām politikas iniciatīvām — jauno pedagogu sagatavošanas, atbalsta stiprināšanas skolotājiem un skolēniem, kā arī izglītības kvalitātes un zinātnes konkurētspējas uzlabošanas. Par aktualitātēm stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji.
— Kā tiek risināts jautājums par tā dēvētajām pieejamības skolām un atbalsta personālu (psihologiem, logopēdiem un sociālajiem pedagogiem)?
Rūdolfs Kalvāns, IZM Izglītības departamenta vadītājs: — Ministrija ir ņēmusi vērā pašvaldību viedokļus, iedziļinājusies katras pašvaldības apstākļos, skolu tīklu izaicinājumos un citos apsvērumos. Tai skaitā ņēmusi vērā minūšu un kilometru metodiku (attālumu un laiku līdz skolai — aut.). Pašlaik ir identificētas 32 izglītības iestādes, balstoties uz pašvaldību sniegto informāciju, bet informācija līdz decembrim vēl var tikt precizēta.
Par atbalsta personāla pieejamību — tas nozarei ir izaicinājums. Oktobra beigās sapratīsim aktuālo vakanču situāciju. Būsim godīgi — šis ir modeļa un arī politisks kompromiss. Taisnīgākais kompromiss, kāds ir iespējams ar ierobežotu finanšu apjomu. Atbalsta personālam ir novirzīts daudz, arī līdzekļi no struktūrfondiem. Kā tas darbā «pārvērtīsies» reālos cilvēkos, jaunos kolēģos Rīgā un attālākās reģionu skolās, to uzzināsim šo divu nedēļu laikā.
— Vai šo 32 skolu saraksts ir kaut kur publiski izlasāms, jo katram interesē savs novads?
Karīna Caunīte-Orupe, IZM Valsts sekretāra vietniece administratīvajos jautājumos: — Attiecībām uz šīm minētajām 32 skolām ir precizējama nianse — tās nav 32 pieejamības skolas. Tās ir skolas, kam tiks piemēroti kvantitatīvie kritēriji atbilstoši augstam izglītības pieejamības riskam. Līdz ar to šajā sarakstā ir gan skolas, kas pēc OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas — aut.) definīcijas ir ar augstu pieejamības risku, gan arī skolas, kas ir izņēmumu gadījumi.
Pašlaik šis skolu saraksts nav pieejams. Bet līdz 1. novembrim ministrija sagatavos informāciju. Tad katrā pašvaldībā būs pieejami aprēķini par jauno finansēšanas modeli attiecībā pret katru izglītības iestādi. Tai skaitā būs iekļauta uz šo brīdi ministrijā pieejamā informācija par dažādiem izņēmuma gadījumiem, kad tiktu piemērots pilns finansējums, arī ja mācību iestāde neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem. No mūsu puses, balsoties uz iepriekšējām sarunām un vienošanos, būs atzīmētas tās skolas, kur redzam, kur būtu jāpiemēro augstas pieejamības riska kritēriji. Attiecīgi līdz 1. decembrim gaidīsim atgriezenisko saiti no pašvaldībām, kas ietvers arī prognozēto skolēnu skaitu nākamajiem trīs gadiem, lai varētu izstrādāt normatīvo regulējumu, Ministru kabineta (MK) noteikumus ar visiem aprēķiniem uz fiskālo ietekmi. Ņemsim vērā pašvaldību skatījumu — ja tās redz savādāk mūsu definētos izņēmumus, piemēram, par telpu kapacitāti un citiem aspektiem.
Skolu saraksts pašvaldībām būs pieejams, kad būs apstiprināti MK noteikumi.
— Kāda šobrīd ir situācija profesionālajā izglītībā?
Jānis Paiders, IZM valsts sekretārs: — Profesionālā izglītība šobrīd aptver ap 42 % jauniešu vidusskolas vecumā. Finansējums tai nav samazināts, bet arī nav palielināts. Galvenais mērķis ir veidot saturiski spēcīgas un darba tirgum pielāgotas programmas, īpaši inženierzinātņu un dabaszinātņu jomās.
Šobrīd izjūtam akūtu darbaspēka trūkumu daudzās jomās, kas liek citādi paskatīties uz profesionālo izglītību un meklēt risinājumus modelī, piedāvājot jaunas izglītības formas. Šis jautājums ir dienaskārtībā.
Profesionālās izglītības ie-stādes ir lielas, jaudīgas, bet redzam, ka arī tās tuvākajos gados piedzīvos bērnu skaita samazinājumu. Redzam, cik pašlaik 9. klasē mācās jauniešu. Skolām ir rūpīgi jāseko līdzi situācijai, lai programmas būtu spējīgas nokomplektēties atbilstošā apjomā.
— Vai ir ko plānots mainīt, uzlabot saistībā ar mācību nodrošinājumu «Skola2030»?
Kaspars Špūle, Valsts izglītības attīstības aģentūras Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs: — Papildus piešķirti gandrīz pieci miljoni eiro mācību līdzekļu iegādei. Tas ir Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts, un pašvaldības šobrīd aktīvi iepērk grāmatas un materiālus.
Tomēr jāsaprot, ka mācību grāmata vairs nav vienīgais līdzeklis mācību procesā. Daudz tiek izmantoti digitālie resursi, piemēram, mācīšanās platforma Skolo.lv, kur skolotāji dalās ar materiāliem. Arvien vairāk skolās tiek izmantoti elektroniski un interaktīvi rīki — video, tiešsaistes testi. Mūsdienu mācību process ir daudz plašāks par burtnīcu un grāmatu.
— Pastāstiet par eksāmenu grafikiem šim mācību gadam.
K. Špūle: — Pirmie valsts pārbaudes darbi sāksies 11. maijā ar sociālajām zinātnēm. Augstākā līmeņa eksāmena kārtotāju skaits ir nedaudz virs tūkstoša. Bet 9. klašu eksāmeni sāksies no 19. maija. Šogad 9. klasei ir divi centralizētie eksāmeni — latviešu valodā un matemātikā. Monitoringa darbs svešvalodā notiks jau 28. aprīlī. No 2026. gada 1. septembra spēkā stāsies likuma norma, kas paredz arī jaunu valsts pārbaudes darbu — dabaszinātņu jomā, kas kalpos kā diagnosticējošais darbs.
Sertifikātus par pamatizglītību skolēni varēs saņemt 26. jūnijā, bet par vispārējo izglītību — 3. jūlijā.
— Vai ir noteikti minimālie rezultātu sliekšņi?
K. Špūle: — Jā, 9. klasē jāiegūst vismaz 15 %, bet vidusskolā — 20 %. Šie procenti attiecas uz visiem valsts pārbaudes darbiem.
— Kādas atsauksmes par jauno sekmju vērtēšanas sistēmu?
K. Špūle: — Ļoti pozitīvas. Sākotnēji bija šaubas, bet tās ir veselīgas, jo liecina par kritisko domāšanu un analizēšanu. Jaunā kārtība apvieno formatīvo un sumatīvo vērtēšanu, līdzsvarojot gan mācību procesu, gan gala rezultātu.
Esmu arī skolu akreditācijas eksperts un, tiekoties ar Latvijas vidusskolu jauniešiem, dzirdu, ka skolēni novērtē šo sistēmu, kas palīdz labāk izprast savu izaugsmi.
/Foto: ilustratīva nozīme, canva.com/
#SIF_MAF2025
