Mēs dzīvojam laikmetā, kurā klusums kļuvis par greznību. Pilsētas duna, satiksmes troksnis un nemitīga ražošanas procesu klātbūtne kļuvusi par mūsu ikdienas fonu. Tāpēc speciālisti brīdina — pārāk skaļš troksnis var būtiski kaitēt mūsu veselībai, radot ne tikai aizkaitinājumu, bet arī nopietnas saslimšanas.
Troksnis ir nevēlama vai kaitinoša skaņa, kas var traucēt cilvēka ikdienas aktivitātēm, saziņai, miegam un atpūtai. Tas negatīvi ietekmē ne tikai labsajūtu, bet arī veselību. Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis skaidro, ka troksnis, kas jau bojā dzirdi, sākas no 80 līdz 85 decibeliem, bet pat krietni klusāks vides troksnis var būt kaitīgs. «Ja cilvēks ir jutīgs, ilgstošs troksnis palielina stresa līmeni, un tieši tas ir «palaidējmehānisms», kas var izraisīt sirds un asinsvadu saslimšanas vai pat diabēta attīstību dzīves gaitā,» stāsta N. Kadiķis.
Īpaši kaitīgs troksnis ir naktīs, jo miegs nav tikai atpūta — tā ir bioloģiska nepieciešamība, un miega traucējumi tieši ietekmē veselību. Pasaules Veselības organizācijas sagatavotās «Nakts trokšņa vadlīnijas» skaidro, ka «troksnis traucē miegu gan tieši, gan netieši. To iespējams novērtēt, jo pat pie ļoti zema līmeņa trokšņiem miega laikā paātrinās sirds ritms, pieaug ķermeņa kustības un fizioloģiskās aktivitātes reakcijas. Pamošanās reakcijas novēro biežāk pie augstākiem trokšņa līmeņiem.» Vadlīnijas atgādina, ka miegs ir būtiska cilvēka fizioloģisko funkciju daļa un ir atzīts Eiropas cilvēktiesību Konvencijā kā cilvēka pamattiesības.
Ausu aizbāžņi — īstermiņa palīgs
Normatīvi nosaka, ka iekštelpās nakts laikā troksnis nedrīkst pārsniegt 30 decibelus, bet dienas un vakara laikā — 35 decibelus. Intervija ar Normundu Kadiķi notiek zoom platformā, un tobrīd viņš kā piemēru izmanto tieši mūsu sarunu, skaidrojot, ka tā jau, visticamāk, sasniedz 60 līdz 70 decibelus. Ja naktī ārtelpā troksnis pārsniedz 55 decibelus, tas tiek uzskatīts par bīstamu sabiedrības veselībai. Taču pamatā, kad Veselības inspekcija saņem sūdzības par troksni, tā skatās līmeni tieši iekštelpā. «Tur cilvēks pavada savu lielāko dzīves daļu, tāpēc ļoti svarīgi novērst trokšņu līmeni,» saka N. Kadiķis. Viņš min, ka reizēm iedzīvotāji sūdzas, ka nopirkuši īpašumu laukos un cerējuši uz klusumu, taču netālu izveidojas kokzāģētava. «Mums, protams, nepieciešams, lai attīstās ražošana un notiek ekonomiskā darbība, tomēr jāsaskaņo, kā tas ietekmē apkārtējos iedzīvotājus.»
Ko varam darīt lietas labā, ja trokšņi tiešām bojā dzīvi un veselību?
Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs skaidro, ka ir vairāki vienkārši uzlabojumi, ko varam veikt, lai savu mājokli pasargātu no nevēlamām skaņām. Piemēram, nomainot logus pret kvalitatīvākiem. Arī ausu aizbāžņus var izmantot kā īslaicīgu līdzekli, ja nepieciešams izgulēties pirms svarīgas dienas, taču ilgstošai lietošanai nav ieteicami — tie var radīt problēmas, ja lieto katru dienu vai daudzas stundas pēc kārtas (piemēram, tie bīda sēru dziļāk auss kanālā, var palielināt auss iekaisuma risku, radīt atkarību, jo smadzenes pieradīs pie klusuma un pat parasts fona troksnis šķitīs nepanesams…).
Uz jautājumu, kā paši varam izmērīt skaļuma līmeni, N. Kadiķis norāda, ka viedtālruņos ir vairākas lietotnes, kas bez maksas lejuplādējamas un izmantojamas. «Protams, akustiķiem ne īpaši patīk šāda ideja, jo, lai iegūtu zinātniski pierādītus datus, tas jādara ar speciālu aparatūru, bet indikatīvi var mērīt ar saviem telefoniem.»
Vizuālais troksnis
Arī mūsdienu darba vide rada izaicinājumus. Atvērta tipa biroji, kuros nemitīgi zvana telefoni, var ievērojami samazināt darba produktivitāti. Var runāt arī par «vizuālo troksni» jeb gaismas piesārņojumu — spilgtām reklāmām un izkārtnēm, kas naktīs var traucēt iedzīvotāju miegu. «Ne pārāk bieži, bet arī par šādiem faktoriem cilvēki ir sūdzējušies inspekcijā. Konkrēti normatīvi nav pieņemti, bet zinu, ka Rīgas dome plāno vadlīnijas attiecībā uz gaismas piesārņojumu, nosakot, ka naktī nav vajadzīgs spilgtais reklāmu apgaismojums. Nezinu, vai šis darbs jau pabeigts,» norāda N. Kadiķis un bilst, ka šāda pieredze jau ir ārvalstīs.
Ja troksnis pārsniedz konkrētas robežas, tas var radīt negatīvu ietekmi, taču vienlaikus arī pilnīgā klusumā mēs nevēlētos dzīvot, pat ja tas būtu iespējams. To var izjust speciālās skaņu studijās, kur maksimāli novērsts jebkurš āra fona troksnis. Un tie, kas ilgstoši dzīvojuši lielās pilsētās, aizbraucot uz laukiem, var just diskomfortu klusumā. Mums vajag zelta vidusceļu — ne par skaļu, ne par klusu.
/Izmantots publicitātes foto no Canva.com/
#SIF_MAF2025
