Pagājušā gada 9. janvārī Egils Bariss pārtrauca pildīt SIA «Talsu namsaimnieks» valdes locekļa amata pienākumus. Teju gadu viņš strādāja Tukumā, SIA «Komunālserviss TILDe», taču šogad atgriezies «Talsu namsaimniekā», tāpēc devāmies noskaidrot, vai gada laikā E. Barisa skatījums uz apsaimniekošanu Talsu novadā ir mainījies.
— Kāda ir sajūta, atgriežoties SIA «Talsu namsaimnieks»?
— Ar laiku, protams, kaut kas ir mainījies, bet tā jau viss šeit zināms. Grūtāk ir, ja jāieiet jaunā vietā, jo tad ir jauni kolēģi. Atgriezties profesionālā komandā nav grūti.
— Vai «Talsu namsaimnieks» Lielās talkas laikā uzstādīja konteinerus, kur cilvēkiem novietot lielgabarīta atkritumus?
— Divas reizes nedēļā apbraukājam mūsu apsaimniekošanā esošās mājas Talsu pilsētā un savācam visus lielgabarīta atkritumus, kuri ir nolikti blakus atkritumu tvertnēm. Mēs to turpināsim darīt, bet ar 1. janvāri mēs šīs izmaksas pievienosim rēķiniem. Šobrīd šī nauda tiek noņemta no māju bilances, kas īsti nav pareizi, jo naudu krāj, lai uzlabotu māju, nevis vāktu atkritumus. Pārvaldnieki sapulcēs uzrunā iedzīvotājus, lai viņi iztīra savus pagrabus, no kā, protams, var rasties šādi atkritumi. Es domāju, ka brīdī, kad mājas iemītnieki vienojas par vienu datumu, kad šo konteineru nomāt, kopējās izmaksas būtu izdevīgākas, nekā ņemot katram atsevišķi.
— Vai esat apsekojuši māju pagrabus?
— Pagrabus apsekojam regulāri, vismaz reizi gadā. Jāteic, ka īpašnieki kļuvuši apzinīgāki. Ir mājas, kur māju vecākie uzrauga, lai koplietošanas telpās būtu kārtība. Ja tomēr pagrabi ir aizkrāmēti, mēs rakstām īpašniekiem paziņojumus ar termiņu, līdz kuram koplietošanas telpas ir jāsakārto. Ja tas netiek izdarīts, to veicam mēs un izmaksas iekļaujam īpašnieku komunālo maksājumu rēķinos. Durvis nevienam vaļā nelaužam, bet visu, kas ir samests koplietošanas telpās, gan izvācam, jo tas neatbilst ugunsdrošības noteikumiem. Labāk, protams, ir, ja paši visu sakopj, jo mēs varam izmest kādam īpašniekam ļoti dārgu, mīļu flīzes gabalu.
— Šobrīd mājām, kas sāk domāt par renovāciju, piedāvā ventilējamās fasādes. Kas tās ir?
— Šobrīd akcentu liekam uz šīm fasādēm, jo tās ir atzītas par labākām. Taču vēl būtiskāk ir tas, ka ir liels atbalsts ALTUM programmā. Ja parastajai fasādei bija 40 %, tad šīm jau ir 45 % atbalsts. Tāpat arī laikapstākļiem nav nozīmes, kad tās var būvēt, — ir apmetumi, kuri laikapstākļu ietekmē plaisā, bet ventilējamā fasāde ar apšūtām dekoratīvajām plāksnēm izskatās glīti, skaisti un tur nekas nelobās nost. Protams, pie nosacījuma, ja viss ir pareizi izdarīts, jo sabojāt jau var visu.
— Ja trīs mājas no viena kvartāla renovē, tad tas ir izdevīgāk. Vai ir jau trīs mājas, kas ir izlēmušas pieteikties šim projektam?
— Jā! Atbalsts šim kvartālam ir 50 % apmērā no attiecināmo izmaksu summas. Šobrīd droši var teikt, ka Dundagas iela 6, Darba iela 9 un Darba iela 11 virzās uz šo projektu. Varbūt paspēsim pieslēgt šim kvartālam Darba ielu 13A, bet to mēs vēl nezinām, jo viņi mazliet vēlāk uzsāka pieteikšanos. Arī Pastendē ir tāds kvartāls: Ozolu iela 1, Ozolu iela 5 un Ozolu iela 7. Tātad šobrīd ir divi kvartālu projekti. Kopumā 16 mājas virzās uz projektiem, un 15 no tām ir izvēlējušās ventilējamo fasādi.
— Kāda šobrīd ir situācija ar Rojas apsaimniekošanu?
— Sākumā, kā jau pie katrām izmaiņām, gāja visādi. Cilvēki mūs vērtēja, bet šobrīd cenšamies iepazīt mājas un aktuālos jautājumus. Arī Rojā viena māja virzās uz energoefektivitāti. Gribētos teikt, ka mums sadarbība ar Roju ir ļoti laba.
— Vairāki dzīvokļu īpašnieki vēlas izpirkt zemi ap savām ēkām, bet pagaidām nesekmīgi. Kāpēc ir svarīgi izpirkt zemi?
— Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, paredz gan dzīvokļu īpašnieku tiesības izpirkt mājai funkcionāli nepieciešamo zemi, gan veicamo darbību kopumu un secību, kā arī vairāku institūciju iesaisti šajā procesā. Pirmos iesniegumus mēs no dzīvokļu īpašniekiem saņēmām 2023. gadā. Šobrīd no mājām ir saņemti 35 iesniegumi, un pašvaldība ir sākusi sniegt lēmumus, ka mājas varēs sākt procesu. Obligāti zeme nav jāizpērk, bet, skatoties no māju īpašnieku puses, tā ir burvīga iespēja iegādāties zemi par kadastrālo vērtību. Zemes īpašniekam tas varbūt nav patīkami, bet tāds lēmums ir pieņemts. Arī iegādājoties zemi, īpašnieki var startēt projektos, būvēt stāvvietas, bērnu laukumus. Šobrīd, ja dzīvokļu īpašniekam nepieder zeme pie un zem mājas, tad tas viss ir jāsaskaņo ar īpašnieku, kurš var arī nedot saskaņojumu pat tad, ja tā ir infrastruktūras attīstība. Ja dzīvokļu īpašnieki izpērk zemi, tad tas ir kopīpašums, kur visi kopā arī lemj, ko darīt uz šīs zemes.
— Vai siltā ziema deva ietaupījumus apkures izmaksās?
— Mums tarifu plāno pēc pārdotā daudzuma. Pārdoto apjomu parasti skatās pēc iepriekšējiem trīs gadiem. Ja skatāmies no tāda skatupunkta, tad rādītāji ir negatīvi, jo mēs nepārdevām to apjomu, kas ir plānots, līdz ar to ir mazāki ieņēmumi. Protams, šķeldas patēriņš ir mazāks, tāpēc arī izdevumi mazāki, bet, tanī pašā laikā siltā ziema stabilās izmaksas (darbinieku algas, elektrība utt.) nesamazināja. Iedzīvotājiem siltā ziema, protams, deva ieguvumu. Viņiem mazāk bija jāmaksā par siltumu, bet tāpat to ietekmē vējš un lietus. Laikapstākļi ir ļoti mainīgi, tāpēc ir grūti saprast, kad noslēgt apkures sezonu. Sākotnēji domājām, ka pirmajās maija dienās apkuri varēsim noslēgt, bet redzējām, ka prognoze neko siltu nesola, tāpēc nolēmām turpināt nodrošināt mājas ar siltumu. Atgādinu, ka iedzīvotājiem jebkurā laikā ir iespēja siltuma padevi atslēgt, sazinoties ar mums.
— Vai ir uzlabojusies situācija ar ūdensskaitītāja rādījumu nodošanu?
— Es personīgi neesmu jutis, ka kāds tīši nenodod skaitītāja rādījumus. Pārsvarā cilvēki aizmirst. Citiem skaitītājs ir neērtā vietā, viņš pat to neskatās, ievada rādījumus pēc sajūtām un tad pamana, ka notecinātie kubi neatbilst nodotajam rādījumam (patērēts vairāk, nekā šķita), un tad ir liela vilšanās. Mēs arī cenšamies atgādināt, ka nodošanas termiņš iet uz beigām, jo lielākā daļa iedzīvotāju tomēr ir savos darbos un piemirst nodot rādījumus. Ja vienu reizi aizmirst, tad nekas slikts nenotiks, jo mēs ņemam vērā pēdējo trīs mēnešu vidējo patēriņu. Ja ikdienas dzīve ir daudzmaz vienāda, tad starpību nemaz nejutīs. Galvenais ir neaizmirst nodot rādījumus trīs mēnešus, tad gan būs jāmaksā par mājas kopējā ūdens patēriņa starpību.
Jāpiebilst, ka kovida laikā bija pieņemts normatīvs, ka pēc skaitītāja termiņa beigām to var lietot vēl trīs mēnešus pēc tam. Tas vairs nav spēkā, bet ir cilvēki, kas to nezina.
— Šobrīd notiek tiešsaistes maksāšanas sistēmas testēšana. Vai ir jau redzami kādi ieguvumi vai trūkumi?
— Jau pirms šīs sistēmas mums bija tiešsaistes maksāšanas sistēma, ko sauca «Kevin», bet pēkšņi kaut kas notika un tā beidza pastāvēt. Tad nu iepriekšējam valdes loceklim vajadzēja ātri rast risinājumu, un tagad šo pakalpojumu nodrošina SEB banka. Klientiem noteikti ir ērtāk un ātrāk samaksāt, jo viss notiek automātiski. Arī mums tā ir labāk, jo ienāk korekti dati. Šī sistēma jau darbojas, un viss ir kārtībā.
Tāpat esam ieviesuši sistēmu, kura, kad kavējas pirmais rēķins, uz e-pastiem izsūta atgādinājumu. Konstatējām, ka citreiz tas ļoti noder, jo cilvēkam šķiet, ka viņš ir samaksājis, bet e-pasts mudina pārbaudīt, un izrādās, ka ir notikusi kļūda, maksājums nav tomēr izpildīts.
Paralēli testējam darba laika uzskaites sistēmu, kur digitāli tiek uzdots darba uzdevums, darbinieki to pieņem un fiksē darba laika sākumu un beigas. Tam nākotnē vajadzētu atvieglot ne tikai grāmatvedības, bet arī citu nodaļu darbu. Šobrīd tas viss ir testa režīmā — redzēsim, kā mums iet. Vēlme ir maksimāli izmantot mūsdienu iespējas.
— Vai tas, ka šogad zāle aug ātrāk, nesīs lielākus izdevumus teritoriju apsaimniekošanā?
— Domāju, ka nē. Iedzīvotāji paši lemj, cik bieži viņi vēlas, lai zāli pļauj. Intensitāte ir atrunāta. Hektāra cena gan ir palikusi mazliet augstāka, bet ne būtiski.
— Kā iedzīvotājiem sokas ar uzkrājumiem? Vai ar tiem var nosegt mājas labiekārtošanas darbus?
— Uzkrājumi varētu būt kā sākuma kapitāls renovācijai, bet nosegt visas renovācijas izmaksas nav reāli. Māju iedzīvotāji paliek arvien apzinīgāki, uzkrājumu naudas ir palielinājušās diezgan būtiski, jo apzinās, ka rūpes par īpašumu nebeidzas aiz sava dzīvokļa durvīm, bet ir jāuzlabo un jāveic remonta darbi arī kopīpašumā.
Gada pārskatā redzams, ka apjoms ir ievērojami pieaudzis. Cilvēki krāj jumtiem, fasādēm, logiem. Ir mājas, kas skaidri zina savu mērķi, kas ir nepieciešams, un tam viņi arī cītīgi krāj.
Diemžēl visur nav tik labi, ir arī mājas, kas nav lēmušas par uzkrājuma veidošanu, veic minimālas iemaksas, finansējums ir nepietiekams, lai veiktu būtiskākus remonta darbus. Īpaši slikta situācija ir novada vecajās mājās, kuru tehniskais stāvoklis ir kritisks, bet iedzīvotājiem ir zema maksātspēja.
/Edgara Lāča foto/
