Šodien Talsu novada mērs Ansis Bērziņš nācis klajā ar paziņojumu, ka eksperimentālais foreļu sprosts Rīgas jūras līcī pretī Mērsragam un Rojai netiks ielaists jūrā, kamēr nebūs gūta pilnīga pārliecība par tā nekaitīgumu videi un pabeigts pilnvērtīgs ietekmes uz vidi novērtējums.
Mērs norāda, ka pēdējās dienās sabiedrībā izskanēja pretrunīga informācija par uzņēmuma «Riga Bay Aquaculture» iecerēm jau 2026. gadā uzsākt pilotprojektu pirms lielās foreļu audzētavas izveides, tāpēc pašvaldības vadītājs sazinājies ar Valsts vides dienesta vadību, lai precizētu reālo situāciju un kliedētu bažas.
«Uzņēmuma vēlme bija ietekmes uz vidi novērtējumu īstenot, izvietojot vienu eksperimentālo sprostu uz vienu gadu — 2026. gadā — no aprīļa līdz decembrim,» skaidro mērs. Tomēr Valsts vides dienesta izdotā programma šādu scenāriju izslēdz. Ansis Bērziņš atklāj, ka eksperimentālā sprosta izvietošana jūrā pašlaik nav atļauta un to varēs darīt tikai pēc tam, kad būs veikts detalizēts novērtējums arī šāda viena sprosta ietekmei uz vidi. Turklāt dienests ir aicinājis uzņēmēju rūpīgi izvērtēt alternatīvas, piemēram, foreļu audzēšanu slēgtos vai daļēji slēgtos sprostos, salīdzinot dažādu tehnoloģiju ietekmi uz vidi.
Par ko satraukums?
Bažām par projekta ietekmi ir pamatots iemesls, ko iepriekš pētījis arī žurnāls «IR». Zinātnieku un uzņēmēju aprēķini par nepieciešamo barības daudzumu un radīto piesārņojumu krasi atšķiras. Kamēr uzņēmums plāno izmantot salīdzinoši nelielu barības daudzumu, Latvijas Hidroekoloģijas institūts brīdina par iespējamu ekoloģisku pārslodzi. Pēc institūta aplēsēm, reālais barības patēriņš un no tā izrietošais slāpekļa un fosfora piesārņojums varētu vairākkārt pārsniegt uzņēmuma prognozes. Ņemot vērā, ka Rīgas līcī pieļaujamās piesārņojuma normas jau tagad tiek pārsniegtas un starptautiskie līgumi pieprasa barības vielu ieplūdes samazināšanu, jebkurš jauns piesārņojuma avots rada nopietnus riskus. Plašāk par to lasāms Ievas Jakones rakstā «Kas stāv aiz foreļu lobija Rīgas līcī».
Arī vietējie iedzīvotāji Rojā un Mērsragā pret ieceri izturas ar lielu skepsi un pat aktīvu pretestību. Cilvēki atminas negatīvo pieredzi ar zivju audzētavām pagātnē un bažījas par ūdens kvalitātes pasliktināšanos, ietekmi uz zvejniecību un piekrastes ainavas sabojāšanu, kas ir vietējā tūrisma pamatā. Iedzīvotāju ieskatā, šāds projekts varētu ne tikai kaitēt ekosistēmai, bet pat izraisīt iedzīvotāju skaita samazināšanos piekrastē, ja dzīves vide kļūs mazāk pievilcīga.
Iedzīvotāji jau ir vērsušies ar protesta vēstuli Valsts vides dienestā. Viņi lūdz neatkarīgu starptautisku ekspertu izpēti par paredzamās darbības ietekmi uz jūras ekosistēmu, sabiedrības pilnvērtīgu iesaisti turpmākajās apspriešanās un alternatīvu projekta vietu izvērtēšanu, piemēram, atklātā jūrā.
Talsu novada pašvaldība skaidro, ka ekonomikas izaugsme un jaunas darba vietas būtu apsveicamas, tomēr ne uz dabas rēķina. «Mēs, Talsu novada pašvaldība, un, domāju, arī kopienas Rojā un Mērsragā, priecātos par ekonomikas izaugsmi un jaunām darba vietām, ko varētu dot foreļu audzēšana jūrā — to apkalpošana ostās un zivju apstrāde krastā. Tomēr Baltijas jūras un piekrastes ilgtspēja ir mūsu tūrisma kapitāls un vietējo iedzīvotāju labklājības pamats, tāpēc vides faktori ir rūpīgi jāvērtē,» teic A. Bērziņš, turpinot: «Uzņēmējam vēlam izturību tālākajos procesos un aicinām apsvērt foreļu audzēšanu videi draudzīgākā formā. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem Rojā, Mērsragā un arī kaimiņiem no Tukuma sakām lielu paldies par aktīvu līdzdalību kopienai nozīmīgos jautājumos.»
/Foto ilustratīva nozīme, canva.com/
#SIF_MAF2025
Mērsradznieki: «Esam jūsu iedzīvotāji — jums mūs jāaizstāv!»
