Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijā atgriezusies īsta ziema – ar sniegu, salu un noturīgiem mīnusiem jau vairāk nekā mēneša garumā. Šādos laikapstākļos daudziem iedzīvotājiem rodas vēlme palīdzēt savvaļas dzīvniekiem un putniem, tomēr speciālisti uzsver – laba griba ne vienmēr nozīmē labāko risinājumu.
Putnu barošana ziemā, līdzīgi kā putnu būrīšu gatavošana pavasarī, daudzviet kļuvusi par ierastu tradīciju. Taču ornitologi atgādina – dabā putniem bieži vien netrūkst ne nakšņošanas vietu, ne barības, un cilvēka iejaukšanās ne vienmēr ir nepieciešama.
Ornitologs un biologs Ritvars Rekmanis skaidro, ka bargāka sala iestāšanās jau ap Jauno gadu lielākajai daļai migrējošo putnu licis pamest Latviju.
“Tie, kas izdzīvo, izdzīvo, un kam lemts aiziet bojā, tie aiziet bojā. Kad sākās sals, pārsvarā visi aizlidoja prom – arī ūdensputni. Telpa, kur pārnakšņot, vai atklātais ūdens ir tik, cik tas ir,” norāda speciālists.
Arī Talsu novada pašvaldības Vides pārvaldības nodaļas vadītājs Jānis Pauliņš atzīmē, ka putnu klātbūtne pilsētvidē ziemās mēdz būt mainīga.
“Ja ziemas nav tik bargas, tad Talsos putni uzturas gan Talsu ezerā, gan Vilkmuižas ezerā, arī dīķītī starp “Maximu” un katlumāju uz Rīgas ielas. Šoziem putni ir pārvietojušies uz citām vietām, taču tas nenozīmē, ka cilvēki nemēģina viņus barot citur,” viņš skaidro.
Ja putnu barošana tomēr tiek uzsākta, speciālisti uzsver – to nedrīkst darīt epizodiski. Barošana jāturpina līdz pavasarim, kad sniegs nokūst un putniem atkal ir vieglāk pašiem atrast barību. Papildus barošana bargā ziemā galvenokārt attiecināma uz mazajiem putniem – zīlītēm, sarkankrūtīšiem un zvirbuļiem. Vienlaikus jāatceras – putnus nedrīkst barot ar maizi.
“Barot nedrīkst kā pagadās – jāievēro normas gan barības veida, gan apjoma ziņā,” uzsver Jānis Pauliņš.
Savukārt Ritvars Rekmanis norāda, ka lielāka jēga būtu pievērsties tā dēvētajiem nometniekiem – putniem, kas Latvijā uzturas visu gadu. “Lietderīgāk būtu barot lauku irbes, rubeņus, kas nemigrē. Viņiem var bērt graudus, sēklas, jaukt zirņus vai putraimus kopā ar pelniem,” skaidro biologs.
Speciālisti arī atgādina – barotavām jābūt drošām. Ja to tuvumā brīvi pārvietojas mājdzīvnieki, īpaši kaķi, putniem tiek radīts lieks stress.
“Pat ja kaķi izlaiž tikai uz piecām minūtēm, putniem tas rada stresu. Dienasgaismas periods ziemā ir īss, un stresa apstākļos putni patērē vairāk enerģijas un tauku rezerves,” norāda Rekmanis.
Tuvojoties pavasarim, putnu barošana jāpārtrauc pakāpeniski, nevis strauji. “Ja ziemā putni pieraduši pie regulāras barošanas vietas un tā pēkšņi pazūd, enerģijas rezerves var būt tik niecīgas, ka, meklējot jaunu barības avotu, putns var arī nepārdzīvot nakti,” skaidro Jānis Pauliņš.
Arī barotavu savākšana ir būtiska. “Es esmu redzējis, ka maijā un jūnijā barotavās vēl paliek pārtikas atliekas, uz kurām lido pat dzeņi. Siltajā periodā viss ir jāsavāc un jāsatīra, lai nepievilinātu grauzējus,” uzsver ornitologs.
Ornitologi kopumā iesaka atturēties no ūdensputnu barošanas. Tomēr, ja aukstajā sezonā tiek pieņemts lēmums tos barot, maizes vietā labāk izvēlēties salātus, auzas, zirņus, rīvētus burkānus, tvaicētus brokoļus vai kukurūzu.
/Foto: canva.com/
Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
#SIF_MAF2025
