Vasara ir brīvības un prieka laiks, tomēr tā nes arī riskus bērnu drošībai. Kā runāt ar bērniem par dažādiem apdraudējumiem un kā pašam pieaugušajam būt atbalstošam, nevis nosodošam, diskutē Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ārstniecības administratīvā vadītāja Renāte Snipe. Viņu kopīgais vēstījums ir skaidrs — lai siltie mēneši nestu tikai pozitīvas emocijas, tiem nepieciešama īpaša vecāku uzmanība un modrība.
Ivars Nakurts norāda, ka vasaras statistika diemžēl ir nepielūdzama: jo labāks laiks, jo vairāk traumu. Bērni lec uz batutiem, brauc ar velosipēdiem un skrejriteņiem — aktivitātes pašas par sevi ir apsveicamas, tomēr tām līdzi nāk riski. Ar bērniem ir jāpārrunā dažādi drošības noteikumi, jālieto aizsargķiveres, jāatgādina par Ceļu satiksmes noteikumiem un to ievērošanu. Īpaši uzraugāma ir atpūta pie ūdens. «Diemžēl arī tā statistika ir bēdīga,» piebilst I. Nakurts.
Renāte Snipe atgādina, ka teiciens «noslīkt var pat ūdens glāzē» nav tālu no patiesības. Nelaime var notikt arī nelielās ūdenstilpēs, mazos rotaļu baseiniņos. «Īpaši ar ļoti maziem bērniņiem, atliek vien novērsties uz mazu brītiņu un…» viņa saka, aicinot vecākus ne mirkli neatstāt mazos bez uzraudzības.
Jaunā realitāte: gaisa telpas apdraudējums
Kā rīkoties? Kur meklēt informāciju? Neko nevar atrast! I. Nakurts ir saskāries ar situācijām, kad cilvēki sūdzas par informācijas trūkumu vai nespēju to sameklēt. «Ja teic, ka nezina, es lieku datoru priekšā un saku — parādi, kur meklējāt!» Glābšanas dienesta pārstāvis mierina — visa nepieciešamā informācija ir pieejama 112.lv, un pirmais solis ir «112 Latvija» lietotnes lejupielāde savā viedierīcē.
Runājot par gaisa apdraudējumu, I. Nakurts atgādina divu sienu principu — apdraudējuma gadījumā uzturēties telpā, kuru no ārpuses šķir vismaz divas sienas. Viņš uzsver, ka paziņojumi telefonos jāizlasa līdz galam, jo uztraukumā cilvēki mēdz nospiest «labi» un tikai tad saprot, ka nav izlasījuši būtisko (šo informāciju var atrast arī iepriekš minētajā lietotnē).
Ja apdraudējums izskan brīdī, kad bērns atrodas nometnē vai bērnudārzā, speciālisti atgādina — vecākiem nav jāsteidzas pakaļ bērniem, pie izglītības iestādes sēžot automašīnā, bet jāmeklē drošs patvērums un jāuzticas pedagogiem. Ļoti svarīgi, lai bērns ir drošā vidē un negūst emocionālu traumu.
Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska norāda, ka bērna drošības pamats ir stabils pieaugušais, kurš spēj izskaidrot dažādus apdraudējumus vienkāršā valodā un neeskalējot situāciju.
Viņa pievērš uzmanību arī pusaudžu vientulībai vasarā. «Vasara, lai arī brīvlaiks, nereti ir ļoti vientuļš laiks. Dienas režīms izjaukts, nav ierastās vides, un sāk veidoties draudzības internetā — iespējams, ar nevēlamiem cilvēkiem,» viņa brīdina par riskiem.
Inga Akmentiņa-Smildziņa aicina vecākus rūpēties arī par savu emocionālo stāvokli. «Es neko nespēju bērnam normāli pateikt, ja es esmu uz izdegšanas robežas,» viņa atzīst, uzsverot, ka pieaugušajam ir jāparūpējas par sevi, lai spētu parūpēties par bērnu.
Pirmā palīdzība
Renāte Snipe sniedz vairākus praktiskus padomus ikdienai. Ja dzer saldas limonādes, pudele vienmēr jāaizver, jo tajā var ielidot kukainis. Ja tas iedzeļ mutē, jāuzņem auksts dzēriens vai ledus un nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Apdeguma gadījumā vieta jādzesē ar aukstu ūdeni — «jo ātrāk sāks un ilgāk darīs, jo seklāks būs apdegums». Dodoties ārā, īpaši saulainās dienās, bērniem jālieto SPF aizsargkrēms, jo ādas bojājumi var būt neatgriezeniski.
Vecāku superspēja: uzticība un sarunas
Noslēgumā eksperti uzsver, ka vislielākā drošība ir ciešas attiecības. «Tās ir pamats bērnu drošībai. Pamats tam, lai tad, kad bērns ir bijis prom no mājām, atgriežoties, viņš nenoklusētu lietas, ko ir piedzīvojis,» saka Inga Akmentiņa-Smildziņa. Renāte Snipe aicina nebaidīties no neērtām sarunām arī ar pusaudžiem: «Es ļoti novēlu visiem vecākiem superspēju normāli runāt par narkotiskām vielām, par seksuālām attiecībām. Cieņpilni un jaunietim pieejamā veidā.» Viņa uzsver, ka iebiedēšana nav labākais veids kā panākt drošības normu ievērošanu. «Kad augu, mūs diezgan biedēja. Piemēram, tur čūska tevi sakodīs, ja mežā iesi. Tur ērces tev uzbruks. Tur šausmīgi apdedzināsies, tur noslīksi… Ir atšķirība, vai mēģina iebiedēt, vai runāt, rādot savu piemēru. Piemēram, jā, no ērcēm ir jāuzmanās, bet tas nozīmē, ka izrunājam, ka pēc meža drēbes liksim mazgāties, pārbaudīsimies.»
Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka vecākiem ir būtiski atjaunot zināšanas par pirmo palīdzību un rīcību ārkārtas situācijās. Ja šķiet, ka tam neatliek laika, eksperti iesaka saskaitīt, cik minūšu ik dienu tiek pavadīts bezmērķīgi ritinot sociālos tīklus telefonā.
Vasaras brīvība un prieks nav jāatceļ – tam vienkārši vajag drošu pamatu. Atradīsim laiku, lai atsvaidzinātu zināšanas, runātu ar bērniem bez biedēšanas un paši uzlādētu savas baterijas.
/Izmantots ekrānšāviņš no diskusijas/
#SIF_MAF2026
