Talsu novadam, tāpat kā citiem, jau vairākus gadus ir izaicinājums — Spānijas kailgliemezis, kas nule valstī atzīts par invazīvu sugu. Ar 10. marta Ministru kabineta (MK) noteikumiem ieviests juridisks pamats, kas nosaka gan pašvaldību pienākumus, gan iespējas rīkoties daudz mērķtiecīgāk to apkarošanā. Biedrība «Pret Spānijas kailgliemezi» norāda, ka nepieciešama stratēģija, sadarbība un konsekventa rīcība.
Spānijas kailgliemeža izplatība Latvijā ir strauja un postoša. Talsu novadā tas sastopams arvien plašāk, un iedzīvotāji nereti jūtas bezspēcīgi. Tieši tāpēc jaunie noteikumi pašvaldībām piešķir būtisku lomu — no teritoriju uzraudzības līdz koordinētai apkarošanai.
Biedrība «Pret Spānijas kailgliemezi» uzsver, ka pašvaldībām ir jābūt centrālajam koordinācijas punktam. «Mēs necenšamies mācīt pašvaldībām, kā rīkoties. Tomēr mēs vienmēr esam atvērti diskusijām un gatavi dalīties ar savu viedokli par dažādām situācijām un nepieciešamajiem pasākumiem,» saka biedrības dibinātāja, talsiniece Aina Jēkabsone. Viņa atgādina, ka jau 2022. gadā Talsu pašvaldībai iesniegts pirmais ieteikumu kopums.
Vienotas vadlīnijas — joprojām tikai ideja
Dzirdīgas ausis sasniegtas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas bijusi atvērta diskusijām, pat ja ne visas idejas saskaņošanas procesā guvušas atbalstu.
Jaunie MK noteikumi nosaka vispārējos principus, kuru saskaņošanas fāzē bijis redzams, cik dažādi ir pušu viedokļi. Pašvaldībām trūkst vienotas metodikas, kas palīdzētu nodrošināt vienkāršāku noteikumu izpildi. Biedrība 2025. gada nogalē vērsās pie Latvijas Pašvaldību savienības ar priekšlikumu izstrādāt kopīgas vadlīnijas, taču atsaucība nav sekojusi.
Biedrības ieskatā tieši vienotas vadlīnijas būtu milzīgs atbalsts, lai katrai pašvaldībai nebūtu jāizgudro ritenis no jauna. «Šobrīd var pārstāvēt tikai savu viedokli, vadlīnijām ir jātop visiem ieinteresētajiem sanākot kopā, lai sasniegtu efektīvu darbu,» norāda biedrība.
Vērts ielūkoties biedrības jaunajā tīmekļvietnē spanijaskailgliemezis.lv, kur atrodama gan sadaļa pašvaldībām, gan, piemēram, 2. klases AAL konsultantu saraksts, kas varētu palīdzēt iedzīvotājiem, ja tie izlemj izmantot 2. klases augu aizsardzības līdzekļus.
Kartēšana — pamats jebkurai rīcībai
Lai cīņa būtu efektīva, pašvaldībai vispirms jāzina, kur un cik plaši gliemezis izplatījies. Tas nozīmē ne tikai atsevišķu atradņu fiksēšanu, bet arī invadēto teritoriju identificēšanu.
Biedrība uzsver, ka lielisks solis būtu automātiska ziņojuma nosūtīšana teritorijas īpašniekam par invāziju.
«Daudzi īpašnieki savos īpašumos uzturas reti un ne vienmēr pārbauda teritoriju dienas tumšajā laikā ar lukturīti. Tāpēc pastāv risks, ka viņi pat nezina par problēmu. Uzzinot par invāziju, īpašnieks var novērtēt situāciju, izvēlēties piemērotas apkarošanas metodes un rīkoties savlaicīgi,» teic A. Jēkabsone, piebilstot, ka vēl efektīvāk būtu brīdināt īpašniekus jau tad, kad gliemeži konstatēti blakus teritorijās, jo cīņa ar invāziju ir visefektīvākā tieši sākumposmā.
Biedrība norāda, ka pašvaldībai jāspēj noteikt zonas, kurās invāzija nedrīkst iesakņoties. Talsu novadā tādas varētu būt, piemēram, Tiguļkalns, Sauleskalna estrāde, kempingi un citas publiskas vietas. Šādās teritorijās nepieciešama intensīvāka uzraudzība un ātra reakcija. Tāpat būtu jānosaka «no Spānijas kailgliemeža brīvas zonas» un jāaizsargā tās, neļaujot gliemežiem sasniegt objektus vai arī veikt visu iespējamo, lai tajās gliemežu klātbūtni samazinātu līdz minimumam, kur cīņa vēlāk būs neiespējama (piemēram, upes, ezeri vai aizsargājamās teritorijas).
Šāda zonēšana ļauj resursus izmantot mērķtiecīgi — nevis izkaisīt spēkus pa visu novadu, bet koncentrēties uz vietām, kur invāzija var radīt vislielāko kaitējumu.
Viens cīnās, otrs — ne
Daudzi Talsu novada iedzīvotāji jau šobrīd cīnās ar gliemežiem savos īpašumos. Taču, ja blakus esošais īpašums ir pamests vai īpašnieks nav sasniedzams, cīņa kļūst bezcerīga. Tāpēc biedrība uzsver nepieciešamību pēc skaidras kārtības, kā rīkoties, ja īpašnieks nav sasniedzams, kā palīdzēt senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā ļaut aktīvajiem iedzīvotājiem sakopt blakus teritorijas ar pašvaldības atbalstu.
Biedrība uzsver, ka ir gatava dalīties ar saviem ieteikumiem un sadarboties: «Tagad pašvaldībām priekšā stāv ievērojams darbs, lai mainītu situāciju ar Spānijas kailgliemežu izplatību. Rīkojoties pārdomāti un stratēģiski, labus rezultātus var sasniegt pat ar ierobežotiem resursiem.»
Pašvaldība — «spānis» nav ar pliku roku ņemams
Talsu novada pašvaldības Vides pārvaldības nodaļas vadītājs Jānis Pauliņš ir vienisprātis ar biedrību — nozīmīgs solis būtu, lai visas pašvaldības darbotos pēc vienotiem principiem to kontrolēšanā un samazināšanā. «Invazīvo augu sugu Sosnovska latvāni no administratīvā viedokļa ir vieglāk kontrolēt, jo tas ir augs un nerāpo uz priekšu, tāpēc šai invazīvajai sugai jau novadā ir izstrādāti kontroles mehānismi,» teic J. Pauliņš, norādot, ka ar «spāņiem» ir citādāk.
Speciālists skaidro, ka šogad, tāpat kā pēdējos trīs gadus, pašvaldība organizēs iepirkumu par pakalpojuma sniegšanu visā novada teritorijā, apstrādājot teritorijas ar limacīdiem. Šogad lielāka uzmanība tiks pievērsta pakalpojuma sniedzēja darbam, lai veiktu novērojumus par šo līdzekļu iedarbību un rezultātu.
«Papildus tam centīsimies kopā ar biedrību rīkot talkas un izglītojošus pasākumus ne tikai Talsu pilsētā, lai maksimāli daudz sabiedrību informētu par šīs sugas kaitīgumu,» norāda J. Pauliņš, piebilstot, ka daudz ir atkarīgs no sabiedrības iesaistes, vēlmes izzināt un rīkoties.
/Terēzes Matisones foto/
#SIF_MAF2025
