Jau ceturto reizi Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru organizēja Kurzemes reģiona konferenci «Ceļā uz veselu lauksaimniecību», kur lauksaimniekiem bija iespēja gūt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, uzklausīt aktualitātes, kā arī sniegt priekšlikumus par sev nozīmīgām lietām. Līdz šim konferences norisinājušās Jelgavā, Rēzeknē un Kocēnos, taču Talsos bijusi vislielākā lauksaimnieku atsaucība.
«Manuprāt, lauksaimniecība nav pietiekami novērtēta, jo cilvēki ikdienā aizmirst, ka pārtika ir pats primārais,» teic zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). «Ja ārsts nebūs paēdis, viņš nevarēs ārstēt, ja karavīrs nebūs paēdis, viņš nevarēs paņemt rokās ieroci. Viss sākas tieši no lauksaimniecības, no pārtikas ražošanas, un tas ir būtisks, stratēģisks resurss, ko mēs mūsdienās esam aizmirsuši. Kādreiz iegūt visu, ko vēlies, bija grūti, bet tagad jebkurš var aiziet uz lielveikalu un iegūt to, ko sirds kāro. Atceramies kovida laiku, atceramies krīzi, kad veikalos pazuda dažādi produkti, piemēram, griķi, sāls utt.; tā ka pārtikas ražošana un lauksaimniecība ir stratēģiska nozare, kam uzmanība ir jāpievērš tieši tikpat daudz, cik drošībai un veselībai.»
«Ja ir iespēja tikties un uzklausīt dažādus viedokļus un dzirdēt arī no citiem lauksaimniekiem un profesionāļiem kādu ieteikumu, ko darīt, tad tas vienmēr ir ieguvums pašam un arī citiem,» saka LPKS «Lādzeres grauds» īpašnieks Māris Kalniņš.
«Galvenās aktuālās tēmas ir energoresursi, minerālmēslu sadārdzinājums saistībā ar visu ģeopolitisko stāvokli pasaulē. Bet viena lieta gan priecē — ziema bija saudzīga, pašreiz izskatās pozitīvi, bet viss atkarīgs no tā, kas būs tālāk. Tiekoties ar Stendes Agrosersu un ekonomikas institūta agronomiem, viņi teica, ka nu jau mitrums augsnē ir 25 % , kas tā parasti ir vasaras vidū. Līdz ar to šī varētu būt viena no problēmām — nepietiekams mitrums augsnē. Bet vēl nekas nav zināms, ir tikai pavasara sākums. Ja būs silts un mitrs, tas noteikti ir labāk nekā auksts un sauss.»
Pēc grūtiem gadiem cerība par labākiem laikiem
Lauksaimnieku peļņu lielā mērā ietekmē apkārtējie apstākļi. «Ir bijuši trīs grūti gadi: divi no tiem bija sausi, savukārt pagājušais — ļoti mitrs, kas ietekmēja ražību un kvalitāti,» tā A. Krauze. «Šobrīd tiem, kuri nebija laicīgi iegādājušies degvielu, tā jāiegādājas par augstāku cenu, kas turpina kāpt. Un mēs nezinām, kad šis militārais konflikts beigsies un kad cenas kritīsies. Mūsdienās lauksaimniekus Latvijā ietekmē arī tirgus cenas, piemēram, piena un graudu cenas tiek noteiktas biržās. Tas rada grūtības, jo ir liela nenoteiktība. Militārie konflikti vienmēr ir saistīti ar dažādām cenu izmaiņām, un mēs nezinām, kuram produktam cenas celsies, kuram kritīsies. Lauksaimniekiem ir ļoti grūts periods, bet tas, kā es varu iedrošināt, — mēs cīnāmies par Eiropas maksājumiem, skatāmies nākotnē, lai mums būtu tādi paši maksājumi kā citās Eiropas valstīs, tātad vidējie Eiropas maksājumi. Tas dod cerību, ka arī nākotnē atbalsts gan no valsts, gan no Eiropas būs. Šobrīd tas ir tādā pašā apjomā, nav samazināts. Tā ka es aicinātu uz šo skatīties pozitīvi.»
«Lai apsētu 1000 hektāru lauku ar graudaugiem, nepieciešami četri cilvēki — ar šodienas tehniku pilnīgi pietiek,» bilst ZS «Ošenieki» saimnieks Aivars Ošenieks. «Bet, lai uz 1000 hektāriem izaudzētu dārzeņus, zināt, cik daudz vajag cilvēkus? Viņu nav. Ziemeļos visi nodarbojas ar rūpniecību, bet dienvidos — ar lauksaimniecību. Mēs atrodamies dienvidos, un tas, ka mēs cīnāmies lauksaimniecībā, ir mūsu entuziasms. Dienvidi mūs spēj nodrošināt, bet, tā kā pasaulē viss kas ir mainīgs, kādā brīdī mēs varam palikt bez nekā.»
Lauksaimniekiem jāiesaistās lēmumu pieņemšanā
Zemkopības ministrs uzsver, ka Latvijā ir labas saimniecības, kas ražo kvalitatīvus produktus, taču vienmēr ir vieta izaugsmei: «Man pats svarīgākais ir, lai lauksaimnieki iesaistās nākotnes stratēģijas veidošanā, jo es uzskatu, ka ministrija viena nevar izveidot nākotnes plānus, sēžot kabinetos vien, mums ir vajadzīgi reāli zemnieki, kuri iesaistās un kuri arī paši lemj par nākotni. Ļoti svarīgi, lai ir arī priekšlikumi. Kā šodien viens kungs teica, ka viņš vēlētos, lai Latvijā 50 % produktu ir Latvijas produkcijas. Es vēlos ne tikai 50 %, bet, lai Latvijas veikalos ir 80 % mūsu produktu, bet jautājums, kā to var atrisināt — pieņemt likumu, aizliegt ievest citu valstu produktus no Lietuvas, Igaunijas? Tas mūsdienās nav iespējams, līdz ar to mums ir jādomā tā, lai priekšlikumi būtu korekti izpildāmi. Ir jāiet uz to, lai Latvijā vairāk lietotu vietējos produktus, un tas tos padarīs arī pieejamākus.»
«Mēs izmantojam tikai 27 % no mūsu saražotās lauksaimniecības produkcijas, pārējais viss ir ievests, un man tas ļoti sāp,» stāsta Aivars Ošenieks.
«Jāsāk ar to, ka jāattīsta vietējais ražotājs. Un ar kaimiņiem jāsarunā, ka mēs atļaujam šeit tirgot viņu produkciju, bet ar noteikumu, ka tikpat daudz viņi paņems pretī no mums. Vismaz sākt ar to. Es strādātu pēc Kārļa Ulmaņa metodes — partijas ārā, deputātus ārā, viņi nav vajadzīgi. Jāatstāj tautas vēlēts prezidents, Ministru kabinets, kas strādā tautas labā. Jo mums nav neviena, kas ir ieinteresēts Latvijas valsts attīstībā.»
«Es pārstāvu ne tikai konvencionālo lauksaimniecību, esmu gan ar bioloģiskām saimniecībām saistīts, gan ar ražotājiem,» bilst LPKS «Lādzeres grauds» īpašnieks M. Kalniņš. «Man vienmēr ir bijusi sajūta, ka visas nozares, sākot no lopkopības un beidzot ar biškopību un augkopību, cīnās, kašķējas un nevar atrast kopīgo redzējumu nākotnei. Jāsaka arī, ka Zemkopības ministrija nav sliktākā ministrija, arī cilvēki, kas strādā šajā nozarē, nav nezinoši. Man šķiet, ka citās ministrijās ir daudz lielākas kļūdas, kuras viņi virza ar visādām negācijām un kur nauda tiek izšķērdēta. Zemkopības ministrija ir viena no tām, kas tomēr diezgan mērķtiecīgi un sabalansēti strādā.»
