Palikt Talsos vai pirkt biļeti vienā virzienā? Ko jaunieši sagaida no darba vietas tepat deviņos pakalnos? Vai tikai liela alga ir noteicošā, vai arī iespēja darbu pabeigt pidžamā no mājām un fakts, ka vietējā sporta zāle atrodas turpat blakus, nevis citā pilsētas galā? Vaicājām jauniešiem par to, kas viņus notur novadā, šķetinot jautājumu, ko Z paaudze sagaida no darba devēja un infrastruktūras.
Niceta Anna Stariņa, «TV9 Pakalni» un laikraksta «Talsu Vēstis» žurnāliste
Jauniete neslēpj, ka dzīve galvaspilsētā viņai bijusi drīzāk piespiedu kārtā studiju dēļ. Rīgā viņa jutusies neomulīgi — tur šķitis smacīgi, nedroši un nogurdinoši, turklāt pietrūcis mazpilsētai raksturīgās sirsnības, kur kaimiņi cits citu pazīst un sveicina. «Jau pirmajos studiju gados zināju, ka gribu pēc iespējas ātrāk atpakaļ mājās, un uz to arī tiecos,» viņa atzīst.
Darba laiks, kas pakārtots dzīvei
Uzsākot darba gaitas žurnālistikā, Niceta ātri sapratusi, ka fiksēts darba laiks šajā profesijā ir drīzāk izņēmums. «Nereti vērienīgākie notikumi notiek tieši nedēļas nogalēs, kad citi atpūšas,» viņa skaidro. Šāds elastīgs ritms kļuvis par priekšrocību brīdī, kad Niceta kļuva par māmiņu. Iespēja pašai regulēt savu laiku ļauj viņai dienas vidū aizvest meitu pie speciālistiem vai uz nodarbībām, darbam atvēlot agras rīta un vakara stundas.
Vai Z paaudze sazinās tikai sarakstēs?
Lai gan sākumā Nicetai šķitis ērtāk sazināties rakstiski, tagad viņa priekšroku dod zvaniem un klātienes sarunām. Tas ļauj darbus paveikt ātrāk un labāk izprast sarunbiedru, redzot mīmiku un dzirdot intonāciju.
Savukārt motivāciju darīt vairāk un «nenolaist latiņu» viņai sniedz darba devēja atzinība un labas atsauksmes. Vērtējot mūsdienu darba tirgu, žurnāliste atzīst, ka piesaistīt jauniešus ir izaicinājums. Viņasprāt, daudzi vēlas nelielu noslodzi un lielu atalgojumu, vēl pirms ir paspējuši sevi pierādīt. «Reti kurš ir patiešām motivēts. Bail pat iedomāties, uz ko mēs virzāmies. Noteikti jauniešus var piesaistīt ar stabilitāti, neierobežošanu un konkurētspējīgu atalgojumu,» teic Niceta. Uz jautājumu, ar kādiem sarežģījumiem nācies saskarties, dzīvojot Talsu novadā, viņa atbild, ilgi nedomājot, — vietas trūkums bērnudārzā Sabilē. Brīdī, kad pienākusi atteikuma vēstule, radušās pat šaubas par palikšanu novadā, tomēr risinājums rasts kaimiņu pilsētā Stendē.
Matīss Jorens Švēdenbergs, Talsu 2. vidusskolas matemātikas skolotājs, florbolists
«Strādājot skolā, īsti nesanāk klasiskais darba laiks no astoņiem līdz pieciem, un nav gluži arī brīvais grafiks. Tas ir hibrīda stils — ir noteikts laiks stundām, bet pēc tam pats plāno savu laiku. Galvenais, lai viss ir izdarīts un pagūts,» skaidro Matīss. Viņam šāda elastība ir kritiski svarīga, jo ļauj savienot darbu ar sportu: «Ja vajag laicīgāk izskriet uz kādu spēli, tad pēc stundām tas ir iespējams. Vienīgi pēc tam sanāk tāds «garāks vakars», pildot atliktos darbus.»
Talsi kā bāzes stacija
Matīss ir viens no tiem jauniešiem, kurš neuzskata, ka laime meklējama tikai galvaspilsētas gaismās. Viņaprāt, Talsos ir viss nepieciešamais kvalitatīvai dzīvei, bet Rīga ir pietiekami tuvu, lai kalpotu kā papildinājums. «Pašam man Talsos visa pietiek. Florbols, medības, disku golfs — mums viss šeit ir,» viņš saka. Tajā pašā laikā skolotājs neslēpj, ka novadam ir jāturpina domāt par to, kā ieinteresēt tos, kuri izvēlējušies doties prom: «Protams, gribētos Talsos redzēt ko tādu, kas visus «aizmukušos» jaunos cilvēkus atgrieztu atpakaļ, bet tāda lieta vēl nav izdomāta.»
Atalgojums ir pamats, bet vide — enkurs
Runājot par to, kā piesaistīt jauniešus darba vietām, Matīss atbild: «Dzirdētas dažādas jauniešu pieredzes, strādājot dažādās nozarēs, dažādās pilsētās un pat valstīs. Skaidrs ir tas, ka jāstrādā ir un būs visur. Domāju, ka darba vietai labi piesaista atalgojums, jo dienas beigās tas ir tas, kāpēc mums darbs ir vajadzīgs. Pats personīgi es ļoti novērtēju kolēģus, viņu atsaucību un draudzību, jo, ja tu darbā labi jūties, tad tu vēlēsies tur palikt. Un jo vairāk par šīm pozitīvajām lietām runās, jo vairāk jaunu cilvēku gribēs pievienoties. Ticu, ka pozitīva vide ir tas, ko jaunieši novērtē darba vietā.»
Matīss atklāj, ka komunikācijā ar apkārtējiem topa pēdējo vietu ieņem saziņa e-pastā, jo «tur informācija mēdz pazust». Viņš augstu vērtē digitālo pieejamību telefonā un, pats galvenais, klātienes sarunas. «Klātienē informācijai klāt pievienojas emocijas,» viņš piebilst. Tieši emocijas un atgriezeniskā saite ir tas, kas Matīsam liek justies novērtētam profesijā, kuru daudzi mēdz uzskatīt par smagu. «Jaunieši un skolēni ir tie, kas liek justies novērtētam. Ja mēs ieraugām, ka iedegas acis un sanāk — tas ir lielākais novērtējums, ko var saņemt,» ar smaidu noslēdz Matīss.
Ralfs Pociuss, Sabiles tūrisma informācijas centra vadītājs
Ralfu ļoti saista daba un tās tuvums, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vēlējies palikt dzīvot Talsu novadā. Viņš uzsver, ka Sabiles vide ir tā, kurā viņš jūtas ne vien labi, bet arī iedvesmots. Tikpat svarīgs faktors ir sociālās saites: «Liela nozīme ir maniem draugiem, kas šeit dzīvo.»
Izvēlas strukturētu kārtību
Atšķirībā no stereotipa par jauniešiem, kuri vēlas strādāt tikai naktīs vai no pludmales, Ralfs novērtē stabilitāti. Viņš dod priekšroku fiksētam darba laikam, skaidrojot: «Tas palīdz veidot skaidru dienas struktūru un plānot savu laiku. Fiksēts grafiks man ļauj būt disciplinētākam un efektīvāk organizēt gan darbu, gan brīvo laiku.» Arī jautājumā par attālināto darbu viņš saglabā praktisku pieeju. Lai gan viņš ir atvērts dažādiem formātiem, prioritāte ir birojam: «Es dotu priekšroku darbam darbavietā, jo attālināts darbs nereti var iejaukties privātajā dzīvē. Turklāt man ir vieglāk koncentrēties un strādāt efektīvāk, atrodoties darba vidē, nevis mājās.» Ralfa ideālais dienas ritms sākas ap deviņiem rītā. Produktivitātes pīķi viņš sasniedz līdz pusdienlaikam, cenšoties svarīgākos uzdevumus paveikt līdz 12.00, bet pēcpusdienu veltot darbu slīpēšanai un uzlabošanai.
Vai kāda cita vieta spētu konkurēt ar Sabili?
Viņaprāt, Sabile piedāvā pietiekami daudz kultūras, mākslas un atpūtas iespēju. Ralfa bažas drīzāk saistītas ar to, ko nāktos zaudēt, ja viņš tomēr nolemtu pārcelties: «Mani vairāk satrauc jautājums par nākotni — vai, pārvācoties uz Rīgu vai kādu citu lielāku pilsētu, tur būtu tikpat spēcīga dabas klātbūtne, kur varētu smelties iedvesmu un atpūsties no ikdienas steigas?»
Darba devējiem iesaka nebaidīties no jauniešiem
Sabilnieks ir pārliecināts, ka atslēga jauniešu piesaistei ir uzticēšanās un iespēja augt. Viņš pats jūtas novērtēts, pateicoties kolēģiem, kuri pamana paveikto un ir gatavi iemācīt ko jaunu. Aicinot darba devējus uz drosmīgāku rīcību, Ralfs saka: «Būtu jādomā par iekļaujošu darba vidi gan jaunākiem, gan pieredzējušākiem darbiniekiem. Svarīgi ir dot jauniešiem vairāk iespēju iesaistīties darba tirgū un pierādīt sevi.» Viņš novērojis, ka darba devēji reizēm bīstas no pieredzes trūkuma, taču tieši praksē gūtā izaugsme ir tas, kas Z paaudzi motivē visvairāk.
Vai varam izdarīt kādus secinājumus no Z paaudzes atbildēm?
Lai gan konkurētspējīgs atalgojums ir būtisks pamats, jauniešu noturēšanai novadā izšķiroša ir arī iekļaujoša un draudzīga darba vide. Infrastruktūras ziņā viņiem svarīga ir pieejamība (piemēram, vietas bērnudārzos, sporta nodarbības) un dabas tuvums, kas kalpo kā pretstats nogurdinošajai lielpilsētas burzmai un sniedz nepieciešamo mieru ikdienā.
Tajā pašā laikā ir būtiski saprast, ka visu Z paaudzi nevar ielikt «vienā groziņā» — viņi nav viens monolīts kopums ar identiskām vēlmēm. Šie jaunieši ir ļoti atšķirīgi: kamēr vienam vitāli svarīgs darba laika elastīgums, lai apvienotu profesiju ar hobijiem vai ģimeni, cits, tieši otrādi, meklē stingru dienas struktūru un darbu birojā.
#SIF_MAF2025
