Valdemārpils bibliotēkas Bērnu nodaļas vadītājai Līgai Bērziņai 1. februārī apritēs 30 gadi, kopš sāka strādāt šajā jomā. Kā viņa smejot teic, šajā darbā nevar novecot un tas nevar apnikt, jo, esot diendienā kopā ar bērniem un jauniešiem, tas nav iespējams. Viņi neļauj atslābt, un darbinieces vienmēr tiek uzturētas tonusā.
L. Bērziņa Valdemārpils bibliotēkā sāka strādāt, kad tā vēl atradās Lielajā ielā. «Strādāju kopā ar mīļām kolēģēm Andru Dzirvinsku un Birutu Jākobsoni. Andra bija tā, kura mani uzrunāja un piedāvāja darbu bērnu bibliotēkā,» atminas Līga.
Uz telpām pašreizējā ēkā, Raiņa ielā 14a, bibliotēka tika pārcelta 2008. gadā. Sākotnēji gan pieaugušo, gan bērnu nodaļa atradās vienkopus, pirmajā stāvā, un pēc diviem gadiem Bērnu nodaļa pārcēlās uz telpām otrajā stāvā. Bērnu nodaļas darba laiks ir no 9.00 līdz 17.00 (no pirmdienas līdz piektdienai). Savukārt no 1. oktobra līdz 30. aprīlim strādā arī sestdienās no 10.00 līdz 13.00.
«Šie 30 gadi ir paskrējuši ļoti ātri. Grūtākais laiks bija, kad atradāmies vecajās telpās, jo tur bija malkas apkure, sausā tualete… Šeit esam atjaunotās telpās un ar skaistām mēbelēm. Tādu brīžu, kad gribētu visam mest mieru, nav bijis. Protams, zemais atalgojums liek brīnīties, bet es pēc dabas esmu pozitīvs cilvēks un tā uz dzīvi kopumā arī skatos,» stāsta L. Bērziņa.
Iespēju vieta un atbalsta plecs
Šeit pieejamas ne tikai grāmatas un žurnāli, bet vēl plašs klāsts ar nodarbēm. Vairāki datori, galda spēles, atpūtas zona ar pufiem un dīvāniem, televizors, spēles «Nintendo Switch», rotaļu stūris mazākajiem apmeklētājiem. Ja kādam nepieciešams, var arī izdrukāt vai noskenēt materiālus.
«Esam ļoti labi nodrošināti; esam līmenī! Turklāt ar kolēģi Daci Lasmani esam ne tikai bibliotekāres, bet, kā pašas smejamies, arī mammas, omes, psihologi, draugi, problēmu risinātāji utt. Pēdējos gados aizvien vairāk izjūtam, ka esam bērniem arī uzticības personas, atbalsta plecs, kam izkratīt savu sirdi, problēmas. Nereti viņi uzreiz nāk pie mums un stāsta, kas noticis skolā vai mājās. Uzklausām gan viņu problēmas, gan noslēpumus. Jā, esam viņiem kā tāda drošības saliņa. Šeit strādājot, bērni mūs uztur tonusā. Zinām visu aktuālāko; mums taču jātur viņiem līdzi! Strādājot ar bērniem, iekšējā dzirkstelīte noteikti saglabājas ilgāk un košāk. Bērni nav samāksloti, viņi netēlo. Ja kādreiz pašam varbūt sliktāka oma, tad viņi palīdz to uzlabot.
Kad prātā pārcilā, kas tik nav bijis… Pie mums ir nākušas paaudžu paaudzes. Kam slaucīti deguni, kam mācīti pulksteņa laiki… Bet tad var sev uzsist uz pleca par padarīto,» dalās Līga.
Viņa stāsta, cik ļoti žēl, ka nu jau vairākus gadus vairs netiek atzīmēta Kultūras darbinieku diena, kur tika godināti arī ilggadējie darbinieki. «Tā bija viena diena gadā, kas bija mūsu svētki, kad jutāmies novērtēti un pagodināti par mūsu darbu. Mums tiešām pietrūkst šādas dienas,» atklāti teic L. Bērziņa.
Bibliotēka kā mazs kultūras nams ar pasākumiem
Valdemārpils bibliotēkas Bērnu nodaļa piedalās daudzos Latvijas mēroga projektos. Rīko «Pūcīšu skolas» nodarbības pirmsskolas bērniem, piedalās programmā «Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija» un ar labiem panākumiem startē arī Skaļās lasīšanas sacensībās. Papildus šīm nacionālā līmeņa aktivitātēm bibliotēka darbojas arī pēc pašu iniciatīvas, tajā skaitā tiek vadītas bibliotekārās stundas Valdemārpils vidusskolas audzēkņiem. Piemēram, šomēnes Vinnijam Pūkam aprit 100 gadi, tāpēc pirmklasnieki dosies uz Vinnija Pūka svinībām bibliotēkā. Šādā veidā, pielāgojot aktuālo pasaulē, Latvijā un vietējā mērogā, tiek rīkoti dažādi pasākumi. Papildus tam vēl atzīmē gadskārtu svētkus — Ziemassvētkus, Lieldienas utt.
«Atrodamies ģeogrāfiski ļoti labā vietā, pa vidu visam — vidusskolai, bērnudārzam, Mūzikas un mākslas skolai un autobusa apstāšanās vietai pie pārvaldes ēkas. Esam bērniem ļoti ērti sasniedzami. Dienas laikā mūs apmeklē (ja tā nav diena ar pasākumiem) vidēji 30—50 bērni no visas apkaimes. Un vasarās pie mums nāk arī tie bērni, kuri šeit ciemojas pie radiniekiem garajā brīvlaikā, un viņu ir diezgan daudz,» pauž Līga.
Kā izrādās, vislielākie grāmatu lasītāji ir no sešu līdz 10 gadu vecumam. «Nav tā, ka bērnus neinteresē grāmatas. Jā, interese ir mazāka, nekā pirms aptuveni 15 gadiem, bet grāmatas vienalga rullē. Žēl, ka jauniešus vairs tik ļoti neinteresē žurnāli, jo agrāk tie bija ļoti, ļoti pieprasīti. Mūsdienās grāmatas tiek veidotas tik skaistas, kvalitatīvas, krāsainas… Bet tādas, kas ir, piemēram, 10, 15 gadus vecas, ar apbružātiem vākiem, salīmētas, gan neņem lasīt. Viņiem patīk, ka grāmata ir vizuāli skaista. Līdz ar to gadā norakstām apmēram tikpat daudz grāmatu, cik jaunas nāk vietā. Tās saņemam reizi ceturksnī,» skaidro bibliotekāre.
Bibliotēkas nākotne
Runājam arī par bērnu lasīšanas veicināšanu, un Līga teic, ka par šo jautājumu domāts daudz. Šī iemesla dēļ tiek realizētas arī augstāk minētās programmas un pasākumi.
«Es domāju, ka lasīšana ir vērtība, kas neizzudīs. Protams, būtiski arī, ka grāmatu lasīšana tiek veicināta ģimenē,» uzsver Līga.
Kad vaicāju viņas domas par pašvaldības vadības ieceri šogad pārskatīt bibliotēku darbības tīklu, Līga teic, ka jautājums, kas viņai vienmēr liek aizdomāties, ir par mazajām bibliotēkām, kuras saņemot labu finansējumu, bet pretī aktīvā darbība ir maza.
«Es uzskatu, ka finansējumu vairāk vajag dot tām bērnu bibliotēkām, kur uz vietas ir skola, bērnudārzs, jo mums ir tiešā auditorija, ar ko ikdienā ļoti aktīvi strādājam, un to ir jāturpina darīt. Protams, ir jāpriecājas arī par mazajām bibliotēkām, jo tās ir būtiskas vietējai kopienai, līdz ar to šis jautājums ir kā koks ar diviem galiem,» spriež bibliotekāre.
Bet tas, kas ir vairāk nekā skaidrs, — Valdemārpils Bērnu bibliotēka vietējiem ir ļoti, ļoti vajadzīga. «Šeit nav Talsi, kur ir pieejams daudz ārpusskolas aktivitāšu. Mēs neesam tikai kā vieta, kur lasīt grāmatas. Tā ir lauku bibliotēkas priekšrocība — cits citu pazīstam, no paaudzes uz paaudzi. Izlīdzam un turam rūpi cits par citu kā liela ģimene,» pauž L. Bērziņa.
