Acu nogurums ir izplatīta sūdzība, ar kuru darbspējīgi iedzīvotāji vēršas pie acu ārsta — tā norāda Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles oftalmoloģe Olita Lūse. Normā cilvēks mirkšķina apmēram 15 reižu minūtē, diemžēl darbojoties tuvumā mirkšķināšanas biežums var samazināties pat uz pusi, kas rada papildus acs sausumu, redzes miglošanos, pastiprinātu asarošanu vai pat galvassāpes.
Acu veselībai svarīgs ir darba vides apgaismojums — gan apkārējās vides, gan viedierīču radītais. Nepietiekams apgaismojums, ilgstošs darbs bez atpūtas pauzēm rada papildu slodzi, izraisot diskomfortu. Olita Lūse iesaka vairākus padomus, kā iekārtot darba vidi un ko iekļaut ikdienā, lai samazinātu nogurumu.
20—20—20 likums
Pirmkārt, pēc iespējas vairāk jāizmanto dabiskais apgaismojums. Jānovieto darba galds tuvāk logam, protams, izvairoties, lai tiešie saules stari nespīd virsū datora ekrāniem, tā radot atspīdumus. Otrkārt, jāņem vērā, ka telpu mākslīgajam apgaismojumam jābūt vienmērīgam — ne pārāk spilgtam un ne pārāk tumšam. Acu ārste iesaka to izvēlēties siltā, neitrālā spožumā, ieteicams lietot 300—500 luksus (apgaismojuma mērvienība, piemēram, saulainā dienā ir ap 100 000 luksiem, bet ielas apgaismojumā ap 20 — aut.). Galda apgaismojums jāizvēlas ar pielāgojamu gaismas stiprumu lasīšanai vai rakstīšanai, tas jānovieto tā, lai gaismas stara kūlis nerada ēnas un atspīdumus. Viedierīču apgaismojumam jābūt līdzīgam ar apkārtējo vidi, tas nevar būt pārāk tumšs vai spilgts. “Jāseko 20—20—20 likumam jeb 20 minūtes strādā, tad 20 sekundes jāvērš skatiens vismaz 20 pēdu jeb sešu metru attālumā, lai atpūtinātu acis,” norāda O. Lūse. Tāpat uz dažām minūtēm ieteicams tās aizvērt. Datora ekrāna augšējai malai jābūt nedaudz zem acu līmeņa, tas jānovieto rokas stiepiena attālumā. Ja novēro sausuma sajūtu, graušanu — dienas laikā var pilināt mitrinošos pilienus.
Papildu slodze acīm
Būtisks fakts, kas jāņem vērā cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, — acs vairs nespēj tik labi safokusēt skatienu tuvumā, un rodas presbiopija. Viena no pirmajām pazīmēm, ko cilvēki atzīmē, lai izlasītu tuvumā tekstu, rodas vajadzība to virzīt pēc iespējas tālāk. Ja presbiopija ilgstoši netiek koriģēta, tā rada papildu slodzi acīm visas dienas garumā, kas rezultējas papildu nogurumā, smagākos gadījumus pat galvassāpēs. No šīm sajūtām varētu izvairīties, ja lasīšanas darbiem uzliktu atbilstošas brilles.
Lai safokusētu tuvumā, notiek ciliārā muskuļa (muskulis, kas atbild par akomodāciju) saraušanās, kā rezultātā lēca paliek izliektāka, ļaujot safokusēt uz tuvuma priekšmetiem. Skatoties tālumā, muskulis, kas ir gribai nepakļauts, atslābst, lēca kļūst plānāka, cilvēks var redzēt tālumā un acs atpūšas. Jautājums, ar ko bieži nākas saskarties ikdienas praksē, kad sākas cilvēkiem prebiopija, ir: “Vai es varu uztrenēt aci, lai nebūtu jānēsā tuvuma brilles?”. Atbilde vienmēr ir noraidoša, jo, gadiem ejot, mūsu dabiskā lēca paliek stingrāka, kā rezultātā tā vairs tik efektīvi nespēj mainīt savu izliekumu, kā arī muskulis, kas nodrošina lēcas izmaiņas, ir gribai nepakļauts.
Dzīvojam viedierīču laikmetā
Pētījumi liecina, ka vidēji dienā pie ekrāna cilvēki pavada gandrīz septiņas stundas — jaunieši pat ilgāk. Jautājot, vai ir kāds limits, kuru pārkāpjot, jau sākam nodarīt sev pāri, Olita Lūse norāda, ka tas ir ļoti individuāli. “Protams, varam noteikt limitus, bet dzīve ir dzīve — darbs ir jāizdara, mācības jāpaveic, mums jābūt sociāli aktīviem… Bez tā vienkārši dzīvē vairs nevaram. Es vienmēr rekomendēju, maksimāli, cik vien iespējams, samazināt tuvuma slodzi un atrast aktivitātes ar skatienu tālumā, ideālā gadījumā trīs—četras stundas dienā. Pastaigas vai citas fiziskas aktivitātes, lai acis ir spiestas skatīties tālumā.”
Acu ārste rekomendē, sasniedzot 40 gadu vecumu, veikt profilaktisku pārbaudi. Īpaši, ja ģimenes slimību vēsturē ir acu saslimšanas, nepieciešams regulāri atrādīties. “Ja ir tikai presbiopsija jeb ar vecumu saistīta redzes pasliktināšanās, tad rekomendācija atrādīties ir reizi divos gados. Tuvojoties sešdesmit, jau vajadzētu reizi gadā, jo ir slimības, ko pats cilvēks nejūt. Piemēram, glaukoma, ko dēvē arī par “kluso redzes zagli”, jo sākotnējās stadijas nejūtam. To var pārbaudīt tikai acu ārsts.” Un, lai gan nereti redzi pārbauda arī ģimenes ārsts, arī ja problēmu nav, profilaktiski nepieciešama vizīte pie acu ārsta. “Ģimenes ārsts pārbauda redzes asumu, savukārt mēs pārbaudām visas acs struktūras, ko ģimenes ārsti neveic.”
/Publicitātes foto/
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Veselība tuvplānā” saturu atbild SIA “SILK MILK Media”.
