Pagājušajā sestdienā Rojas kultūras centrā sirsnīgā un svinīgā gaisotnē savu 20. jubileju nosvinēja Rojas invalīdu biedrība. Jau dažas dienas pēc svinībām multifunkcionālajā centrā «Strops» valda ierastā rosība. Notiek kārtējā radošā nodarbība, un rekreācijas speciālistes Kristīnes Rudzītes vadībā šoreiz top lielziedu lilijas. Darbā aizrautīgi iesaistās gan dāmas, gan arī divi kungi.
«Rojas invalīdu biedrības sākums gan rodams jau 1992. gadā, kad to dibināja Vilma Grunte, bet tā toreiz bija Talsu biedrība. Savu oficiālo statusu un reģistrācijas apliecību Rojas invalīdu biedrība ieguva 2006. gadā, tāpēc jubileju atzīmējam kopš tās saņemšanas brīža,» skaidro biedrības vadītāja Erna Grīnvalde, kura organizāciju vada jau 14 gadus.
Sākums nebija viegls,
viņa atzīst. «Es Rojā esmu ienācēja, esmu latgaliete, un sākumā jutos kā svešiniece,» viņa atklāj. Tomēr ar ģimenes iedrošinājumu piekritusi uzņemties vadību un soli pa solim apguva nepieciešamās prasmes — gan projektu rakstīšanu, gan sadarbības veidošanu. No nelielas telpas kultūras namā biedrība izaugusi par aktīvu kopienu ar plašu darbības spektru. Ne velti tā 2023. gadā saņēmusi arī pašvaldības atzinību kā aktīvākā novada organizācija. Šobrīd tajā ir 99 biedri. «Gan jauni nāk klāt, gan arī ir cilvēki, kas jau no pašiem pirmsākumiem ir biedrībā. Viņi paši klātienē aktīvi gan vairs nepiedalās, bet mēs viņus sveicam svētkos un jubilejās,» stāsta Erna Grīnvalde. «Mums ir četri kuratori, kuri ar viņiem sazinās. Pirmajā mēneša trešdienā ir kopsapulce, kurā katrs kurators atskaitās, kā šiem cilvēkiem klājas.
Kopš esam Talsu novadā, ir ļoti daudz formalitāšu un birokrātijas. Mums ir daudz pasākumu, katru mēnesi kaut kas notiek, sākot ar radošajām darbnīcām. Kad bija Rojas novads, mums piešķīra vairāk līdzekļu, varējām braukt radošajās apmaiņās, uz sporta spēlēm divreiz gadā, arī mēs uzņēmām sportotājus no citiem novadiem. Tagad vairs to nevaram atļauties.
Jubilejas pasākumam
gatavojāmies kādu pusgadu. Ļoti pretimnākošs bija kultūras centrs, kas parūpējās par svētku koncertu. «Gaspažiņas» dejoja, studijas «DuuDoo» dalībnieki dziedāja, paldies arī Jānim Kalniņam, kurš mūs iepriecēja bez honorāra. Jubilejas svinībām mūs ļoti atbalstīja «Banga», arī Talsu novada dome piešķīra naudiņu.»
Liela nozīme biedrības attīstībā ir sadarbībai ar vietējām iestādēm un organizācijām. «Mums ir ļoti laba sadarbība ar jauniešu centru, sociālo dienestu, kultūras centru, bibliotēku un muzeju. Arī uzņēmēji mūs atbalsta,» atzīst E. Grīnvalde. Kopīgs darbs ļāvis īstenot dažādus projektus, tostarp Eiropas Savienības fondu projektu «Mācies un dzīvo!», kura mērķis bija uzlabot biedru dzīves kvalitāti un izpratni par veselību. «Liels paldies Rojas brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centra «Strops» vadītājai Ingai Lēmanei un Kristīnei Rudzītei, kas palīdz projektu tapšanas procesā. Mūsu biedrībai ar šo sadarbību ir kolosāli paveicies.»
Radošās nodarbības
ir viena no biedrības ikdienas būtiskākajām sastāvdaļām. Kristīne Rudzīte, kura tās vada, uzsver individuālu pieeju.
«Es ieklausos, ko katrs vēlas. Ja kāds grib iemācīties adīt zeķes vai izmēģināt jaunu tehniku, mēs to darām. Nodarbībās top gan adījumi un tamborējumi, gan sapņu ķērāji. Esam apgleznojuši stiklu, veidojuši dekupāžas darbus un gleznas no džinsa auduma,» stāsta radošā pedagoģe.
«Kā nākamo nodarbību esam iecerējuši mezglošanu un pēc tam — šaļļu batikošanu. Piedalāmies arī izstādēs — muzejā un bibliotēkā. Astoņus gadus strādāju uz pilnu slodzi «Stropā», bet no kāda 2013. vai 2014. gada jau praktiski šeit darbojos. Sāku strādāt Rudē kā brīvprātīgā. Rudē arī vienu reizi nedēļā pasniedzu radošās nodarbības pieaugušajiem. Pēc profesijas esmu vizuālās mākslas, dizaina un tehnoloģijas skolotāja. Vienu semestri arī Rojas vidusskolā strādāju kā mājturības un tehnoloģijas skolotāja, aizvietojot kolēģi.»
Īpaši tiek novērtēts biedru ieguldījums — čaklās rokdarbnieces un aktīvisti ar savu darbu bagātina gan biedrību, gan vietējo kopienu.
«Uz 20 gadu jubileju sarīkojām loteriju no radošajās nodarbībās tapušajiem darbiņiem, un katram tika kāds iepriecinājums,» bilst biedrības vadītāja. «Skaidrīte Freimane ir liela zeķu adītāja, sūtījām tās arī uz Ukrainu. Tāpat Dinas Simsones un Brigitas Heinbergas pienesums biedrībai ir liels. Uz nodarbībām jau nenāk tikai biedrības biedri, var nākt jebkurš pieaugušais un seniors, kas grib vienkārši darboties, būt kopā, apritē.»
Biedrība sadarbojas ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju «Sustento» un Invalīdu un viņu draugu apvienību «Apeirons». «Pagājušogad Gunta Anča mūs iesaistīja projektā, kā sagatavoties x stundai, bet šogad 24. martā brauksim uz «Apeironu» — uz apmācībām; pēc tam «Apeirons» brauks pie mums. Kā katru gadu, piedalīsimies Lielajā talkā, tikai šoreiz ne tieši tajā dienā, bet 18. aprīlī. Šogad mums ir paredzēta arī ekskursija uz Likteņdārzu,» tuvākos plānus atklāj biedrības vadītāja.
Lai gan pēdējos gados finansējuma iespējas un projektu pieejamība ir samazinājusies, Rojas invalīdu biedrība turpina darboties ar tādu pašu entuziasmu. «Pēc jubilejas mazliet jāatgūstas, bet mēs turpinām strādāt un darboties,» saka E. Grīnvalde.
#SIF_MAF2025
