11. maija rītā Pastendes pamatskolas oficiālajā e-pastā tika konstatēta anonīma draudu vēstule, kas bija iesūtīta svētdienas vakarā. Reaģējot uz situāciju, skolas vadība rīkojās atbilstoši drošības reglamentam, par notikušo informējot gan pašvaldības izglītības pārvaldi, gan Valsts policiju. Notikuma dienā Valsts policija kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pašvaldības policiju nekavējoties pārmeklēja izglītības iestādi. Pārbaudes laikā nekādi aizdomīgi priekšmeti netika atrasti. Uzsākts kriminālprocess.
Policija informē, ka Kriminālprocesa ietvaros noskaidrota iespējamā persona, kura nosūtījusi e-pastus ar spridzināšanas draudiem. Persona ir nepilngadīga. Šobrīd turpinās procesuālās darbības notikuma apstākļu noskaidrošanai. «Ņemot vērā kriminālprocesa intereses, papildu informācija šajā procesa stadijā netiek sniegta,» skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova.
Viņa paskaidro, ka saskaņā ar Krimināllikuma 231.1 pantu, par apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē paredzēts sods — brīvības atņemšana līdz vienam gadam, probācijas uzraudzība, sabiedriskie darbi vai naudas sods.
Aptur mācības klātienē uz divām dienām
Pastendes pamatskolas direktora pienākumu izpildītājs Edgars Grunte skaidro, ka rīcība bijusi operatīva un koordinēta. Īpaši viņš uzsver pagasta kopienas lomu: «Ģibuļu pagasta apvienības pārvaldes vadītāja pamanīja pulcēšanos un bākugunis pie skolas, tādēļ uzreiz aicināja visus uz kultūras namu, lai nebūtu jāstāv ārā.» Viņš novērtē apkārtējo iesaisti. Ģibuļnieki nav bijuši vienaldzīgi, interesējušies, kas noticis.
Skolā mācās bērni arī ar speciālām izglītības vajadzībām, evakuācija dažiem no viņiem bija īpašs pārbaudījums. «Dažiem bērniem bija pastiprināta trauksme,» atzīst E. Grunte. Situāciju glābuši atbalstoši kolēģi un asistenti: «Asistents līdzās ir šis drošības spilvens arī šādos gadījumos.»
Direktora pienākumu izpildītājs teic, ka galvenā mācība ir šādus draudus uztvert nopietni. «Arī tad, ja tie ir rakstveidā, arī tad, ja tie ir nedaudz paslēptā veidā — nedrošos apstākļos mums ir jābūt ļoti modriem. Mēs nevaram palaist garām informāciju, un mums ir jāreaģē tūlīt.»
«Kad izlasīju ziņu, man palika ļoti neomulīgi…»»
Skolnieces Kates mamma Sigita Mazzariņa atklāj, ka notikuma dienā bijusi darbā. Telefons bijis blakus, taču, risinot darba lietas, ziņu par evakuēšanos izlasījusi vien 40 minūtes pēc tās saņemšanas.
«Pirmais, ko darīju — protams, zvanīju bērnam prasīt, kur viņa ir. Kate laimīgi atbild: «Es jau drīz esmu mājās»,» stāsta mamma. Meita šķitusi mierīga, taču pašai sajūtas bijušas citādākas: «Tajā brīdī, kad izlasīju ziņu, man palika ļoti neomulīgi…»
Meitene evakuāciju pārdzīvojusi bez īpaša šoka — iespējams, tieši tāpēc, ka pilnībā nav sapratusi situācijas nopietnību. «Ja viņa saprastu, ka tas ir pavisam nopietni, tad noteikti būtu grūti šīm emocijām tikt pāri. Nezinu, kā pēc tam vispār uz skolu viņu dabūtu,» saka Sigita. Tāpēc sarunā ar meitu viņa apzināti izvairījusies no detaļām, lai nesatrauktu. Tomēr notikums licis pārrunāt rīcības algoritmus šādām situācijām, atgādinot, ka uzreiz jāzvana vecākiem.
Kate stāstījusi, ka mazāki bērni raudājuši un pārdzīvojuši. Informācijas plūsma tajā dienā bijusi pakāpeniska: vispirms īsa ziņa čatā, tad atbilde, ka saņemts draudu e-pasts. Vēlāk — paziņojums, ka nākamajā dienā mācības notiks attālināti. «Par ko Kate, protams, bija priecīga, jo uzdoto var izpildīt ātri,» pasmaida mamma.
Arī pēdas internetā ir izsekojamas
Domājot par notikušo, skolnieces mamma secinājusi, ka mērķis, visticamāk, bijis primitīvs: «Kādam bijusi vēlme izpausties. Ja otrajā e-pastā bija rakstīts, ka pirmais bijis tikai tests, tad tas liecina, ka kāds vērojis — būs reakcija vai nē. Kā dedzinātāji, kas priecājas, ka deg.»
Mierīga lauku skola, kas, pēc viņas vārdiem, «jokainus personāžus neinteresē», tomēr kļuvusi par mērķi. Iespējams, tieši tāpēc — lai pārbaudītu, vai kāds vispār reaģēs. Un reaģēja.
E. Grunte norāda, ka gan skolēni, gan kolēģi pakāpeniski tiek iepazīstināti ar rīcības plāniem dažādu apdraudējumu gadījumos. Turklāt neizbēgami jādomā par apdraudējuma veidiem, ar ko saskaras pie valsts austrumu robežas. «Ir precīzi jāsaprot, kuras telpas ir drošas, kuros brīžos jāsper kurš solis. Šādām situācijām ir jābūt izstrādātiem ļoti rūpīgiem rīcību scenārijiem,» viņš paskaidro.
Simtiem cilvēku — bērni, skolotāji, vecāki — šajā gadījumā tika iemesti stresa situācijā. Viss beidzās salīdzinoši mierīgi, tomēr vērts atcerēties, ka pilnīga anonimitāte ir ilūzija. Digitālās pēdas ir izsekojamas, un sods — pavisam reāls.
#SIF_MAF2025
