Fonds “Nāc līdzās!” bērnus ar īpašām vajadzībām iepriecina un atbalsta jau 28 gadus. Ik gadu bērni satiekas, lai radītu neaizmirstami skaistu koncertu. Ikkatrs koncerts ir iemūžināts, taču par vienu no tiem izveidota arī izstāde, kuru līdz 31. martam var aplūkot Sabiles kultūras namā.
“Manai draudzenei bija dēliņš, kurš bija vājdzirdīgs,” stāsta fonda “Nāc līdzās!” vadītāja Sarma Freiberga. “Bet puisītis ļoti labi dzirdēja ritmu. Tobrīd vadīju bērnu deju kolektīvu “Sprīdītis”, un tā nu mēs nolēmām pamēģināt, ka šis puisītis pievienojas deju kolektīvam. Es savam kolektīvam stāstīju, ka mums pievienosies vājdzirdīgs zēns, kurš dzird ritmu, skatīsies, ko bērni dara un darīs līdzi. Savukārt mana draudzene savam dēliņam stāstīja, ka viņam jādara tā, kā dara citi bērni. Un tad es sāku domāt, ka ir taču vēl šādi bērni. Tā nu palēnām tas viss sākās, meklēju vēl bērniņus, kurus iesaistīt, lai arī viņi justos labi.”
Sākotnēji koncertā vairums satraukuma dēļ nevēlējās piedalīties. “Pirmajos gados uzstājās mani dejotāji un koklētāji, taču bērni ar īpašajām vajadzībām vairāk bija kā klausītāji,” tā S. Freiberga. “Es, protams, mēģināju iedrošināt viņus, lai uzstājas, bet tad viņi vēl nebija gatavi. Mēģinājām sarunāt, ka uz nākamo gadu katrs sagatavos kādu priekšnesumu, un tas nostrādāja. Nākamajā gadā, stāvēju pie ieejas durvīm ar burtnīciņu rokās un pierakstīju, ko katrs ir sagatavojis – dziesmiņu, dzejolīti. Un tā arī īsi pirms koncerta radās programma. Viņu vēlme uzstāties ir milzīga un toreiz tas bija tāds sniega bumbas efekts, kas vienkārši vēlās un auga. Ja pirmajos koncertos kopā ar vecākiem bija aptuveni 50 dalībnieki, tad tagad tie jau ir simti. Tie ir simti, kas uzstājas koncertos, bet ir vēl daudzi, kuri ar citām lietām nodarbojas – zīmē, fotografē utt.”
Līdz izstādei pateicoties kurzemnieka spītam
Visi koncerti ir iemūžināti gan video formātā, gan fotogrāfijās, taču Sarmai Freibergai radās ideja iemūžināt patiesās emocijas, lai pēc tam veidotu izstādi: “Fotogrāfs Aivars Liepiņš bija aicināts ķert patiesas emocijas, kas ir vairāk aizskatuvē, garderobēs, zālē – tur, kur cilvēki ir patiesi. Pirmajā reizē, ar citu fotogrāfu, mums neizdevās, bet ar otro piegājienu viss izdevās. Vienkārši jāsaņemas un ļoti jāgrib, tad arī viss sanāk. Ja es kaut ko esmu ieņēmusi galvā, man tas obligāti ir jāpaveic. Iespējams tas ir kurzemnieka spīts.”
“Es jau zināju šo kustību, biju redzējis televīzijā koncertus un personīgi pazinu fonda vadītāju Sarmu, tāpēc pārsteigumu man nebija,” dalās fotogrāfs Aivars Liepiņš.
“Man ir tāda īpašība – ja man kaut ko piedāvā, es uzreiz piekrītu, un tikai tad sāku domāt. Reizēm ir tā, ka pēc kāda laiciņa sāku apdomāt un tad prātoju, kā vispār to visu paveikt, bet parasti jau izdodas. Līdzīgi bija arī ar šo uzaicinājumu, jo tajā brīdī man tieši vajadzēja kādu jaunu izaicinājumu un tad, kad Sarma piedāvāja man aizbraukt uz nometni, ar viņiem kopā padzīvot un paķert mirkļus – nu kāda vaina? Nometne vairāk bija tāda sadzīviska. Tad pienāca koncerts VEF Kultūras pilī. Ar koncertiem ir tā – nav interesanti, ja fotografēju to, ko visi jau tāpat redz. Man vienmēr ir interesējis tas, ko cilvēki neredz, ko nezina. Ja man ir iespēja paskatīties, kas “lācītim vēderā”, tas man ir interesanti un tāpēc man šķiet, ka arī citiem tas ir interesanti. Tāpēc es pieteicos fotografēt, bet aizkulises.”
Fotogrāfa lielākais kompliments – būt neredzamam
Taču noķert patiesās emocijas ir milzu izaicinājums. “Visi ir pieraduši pie telefoniem, selfijiem,” tā A. Liepiņš. “Es fotografēju arī dziesmu svētkus un reizēm ir liels izaicinājums, jo tikko jaunieši ierauga fotoaparātu, viņi uzreiz rāda visādus pirkstus. Es jautāju, vai viņi zina, ko man rāda? Un man ir pārsteigums, ka viņi paši nemaz nezina. Līdz ar to šobrīd fotografēt ir grūtāk, nekā kādreiz. Fotogrāfam jābūt neredzamam, lai kaut kas labs sanāktu. Man personīgi tas pat ir viens no lielākajiem komplimentiem, ja es aiznesu fotogrāfijas un man pasaka, ka mani nemaz neredzēja. Tad tas ir labi padarīts darbs.”
Izstāde jau ir bijusi vairākās Latvijas vietās, taču tā nebūt vēl nav beigusi savu ceļojumu. “Mēs esam gatavi turpināt ceļojumu,” teic S. Freiberga. “Esam bijuši Rīgā trīs izstāžu vietās, esam pabijuši Madona, Jelgavā, Ogrē, Preiļos, Kandavā. Latvijā vēl ir ļoti daudz vietu, tāpēc esam atvērti aicinājumam.”
/Foto: Terēze Matisone/
Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni” .
#SIF_MAF2025
