Sabiles vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvnieciskais piemineklis. Otrā pasaules kara laikā Latvija zaudēja lielu daļu kultūrvēsturisko pieminekļu, taču Sabile bija viena no tām vietām, kuru karš tiešā veidā neskāra. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jādara viss, lai nosargātu to, kas līdz šai dienai vēl saglabājies.
Biedrība «Sabiles attīstībai», kurā darbojas vietējie pilsētas uzņēmēji un entuziasti, pēdējā gada laika pastiprināti pievērš pašvaldības uzmanību Sabiles vecpilsētai. Līdz šim nopietna izpēte nav veikta, tāpēc nav skaidrības, cik daudz un kādas vērtības vēsturiskais centrs slēpj. «Mēs apkopojām, mūsuprāt, vidi degradējošas ēkas,» stāsta biedrības «Sabiles attīstībai» valdes loceklis un arhitekts Andis Alksniņš. Viņš norāda, ka daudzas ēkas grausta stāvoklī pieder arī pašvaldībai.
«Lai izveidotu Sabiles vecpilsētas vīzijas, skatos un analizēju vēsturiskās fotogrāfijas un daudz ceļoju. Ir Kuldīga, Cēsis un Limbaži, kur saglabājies vēsturiskais kodols un var smelties iedvesmu. Arī ārzemēs var redzēt, kas padara vidi pievilcīgāku — ne sterilu, bet vēsturisku,» uzskata arhitekts Andis Alksniņš.
Inventarizācija ļaus attīstīt vecpilsētas tēlu
Lai pēc iespējas labāk saglabātu Sabiles vecpilsētas liecības, dome 31. jūlijā lēma par Sabiles vecpilsētas inventarizāciju. «Tā kalpos par pamatu tam, lai tālāk var zīmēt Sabiles vecpilsētas tālāko vīziju un to attīstīt,» teic Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA). «Var veidot labāku teritorijas plānojumu, kvalitatīvākus apbūves noteikumus. Ja vēlamies sargāt vecpilsētas teritoriju kā pieminekli, tad inventarizācija ļaus noteikumus pielāgot atsevišķām ēkām. Jāsaprot, ka vecpilsētas centrā ir objekti, kuros vairs nav vēsturisko vērtību, tās ir dažādu iemeslu dēļ zudušas, un tur vairs īsti nav, ko sargāt, tāpēc šie noteikumi varētu būt vieglāki. Savukārt ir tādi objekti, kurus mēs vēlamies pasargāt.»
«Pašlaik spēkā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi vecpilsētu teritorijās jau ir ļoti strikti,» pauž Talsu novada Būvvaldes vadītājs un Talsu pilsētas arhitekts Emīls Gulbis. «Varētu pat teikt, ka diezgan līdzvērtīgi Kuldīgas vecpilsētas noteikumiem, jo, uzsākot darbu būvvaldē, apbūves noteikumi vecpilsētu aizsardzībai aizņēma aptuveni pusi no A4 lapas. Tagad tās jau ir 10 lapas, kur sīki un detalizēti ir aprakstīts viss, ko drīkst un ko nedrīkst darīt vecpilsētā. Šī inventarizācija būs pamatdokuments, kas identificēs katras ēkas vērtību pilsētbūvniecības pieminekļa kontekstā, kā arī norādīs, cik pati ēka ir unikāla, — vai tā ir ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību, vai tā ir ļoti vērtīga ēka pilsētas būvniecības pieminekļa teritorijā. Attiecīgi izpētes rezultātam esošie noteikumi tiks gradēti, piemērojot stingrākus noteikumus ēkām ar augstu vērtību, bet atvieglojot ēkām bez vai ar zemu kultūrvēsturisko vērtību.»
Izvērtēs tikai ēkas ārpusi
Inventarizāciju veiks no ēkas ārpuses, taču, ja ēkā ir koplietošanas telpas, piemēram, kāpņutelpa, tad speciālisti izvērtēs arī tās. «Līdzīgi kā to darīja arī Talsos, kur atklāja kāpņu telpas ar sienu gleznojumiem,» tā Emīls Gulbis. Pēc ēku apsekošanas noteiks vēlamo rīcību ēkas vēsturiskā tēla atjaunošanai. Ēkas, kuras noteiks kā kultūrvēsturiski unikālas vai ļoti vērtīgas, rekomendēs iekļaut valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Arī norādīs, ka attiecīgajai ēkai būvvaldei ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Talsu novadā ir divas valsts nozīmes vecpilsētas, taču inventarizēta ir tikai viena — Talsos. «Šie divi valsts nozīmes kultūrpieminekļi, vēsturiskās vecpilsētas Talsos un Sabilē, ir pietiekami liela vērtība Talsu novadam līdzās reģionālas nozīmes vecpilsētai — Valdemārpilij,» tā Ansis Bērziņš. «Un vēl divi piekrastes ciemi Košrags un Sīkrags, kur savukārt ir cita tipa vēsturiskās liecības, par kurām mums ir jārūpējas.»
Inventarizācija sadalīta trīs daļās
Ja inventarizācijas gaitā atklāsies, ka ēkai ir zudušas dažāda veida detaļas, kuras ir iespējams atjaunot, tad tas tiks norādīts inventarizācijas anketās, tā sniedzot ēkas īpašniekam konkrētu informāciju par rīcību ēkas vēsturiskā tēla atjaunošanai. Tā palielinātu vērtību ne tikai ēkai, bet pilsētbūvniecības piemineklim kopumā. «Inventarizācija ir sadalīta trīs daļās,» skaidro E. Gulbis. «Viena no tām ir anketēšana, kurā par katru ēku ir detalizēti aprakstīti visi dati: kad ēka ir būvēta, no kādiem materiāliem, kāda ir esošā situācija, kas ir zudis un norādīti darbi, kas būtu jāveic, lai ēka atgūtu savu sākotnējo izskatu un vērtību. Piemēram, ja ir nomainīti logi, tad tās ir maināmas lietas, maināmi elementi, bet ēkām noteikti būs arī kādi fasādes elementi, kur jau ir krietni grūtāk saprast, kas ir pazudis. Bet tas nenozīmēs, ka ir obligāti jāatgriež atpakaļ to, kas ir zudis. Piemēram, apsekojot Talsus, secinājām, ka ir daudz ēku, kurām ir zuduši balkoni, tāpēc rekomendācijās ir norādīts, ka tie būtu jāatjauno, lai fasāde kļūtu ievērojamāka gan būvapjomā, gan detalizācijā, taču ēkas saimniekam nav uzreiz konkrētajā mirklī tas jāatjauno.»
Daļa deputātu pret
Emīls Gulbis skaidro, ka inventarizācija būs kā atbalsts vecpilsētas iedzīvotājiem: «Šobrīd, ja cilvēks vēlas veikt kādas darbības, piemēram, mainīt logus, krāsot fasādi vai veikt kādus citus darbus, viņam ir jāveic ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte pašam par saviem līdzekļiem. Tagad pašvaldība šo soli jau būs izdarījusi, un viņš jau uz inventarizācijas pamata varēs iesniegt savu būvniecības ieceri, ja darbi plānoti no ēkas eksterjera puses. Tātad tas krietni atvieglo iedzīvotāja darbu un finanses.»
Četri deputāti gan bija pret vēsturiskā centra inventarizāciju, jo uzskata, ka būvvaldei tam šobrīd nepietiek kapacitātes. «Kopumā inventarizācija kā plānošanas dokuments ir nepieciešams, bet ne šajā brīdī, jo mums ir ļoti daudz citu izdevumu, kur nepieciešams šo naudu novirzīt,» teic deputāts Lauris Pīlēģis (MTN). «Otrs iemesls bija tas, ka process, kā tas ir nonācis līdz domei, nav pareizs un nav atbilstošs mūsu pašu noteiktajai kārtībai. Trešais, es pat teiktu pats galvenais, — mums šobrīd ir nepieciešamas finanses. Es teiktu, ka mēs šeit pārsteidzamies. Es viennozīmīgi neesmu pret inventarizāciju. Tas ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, no kura mēs varam saglabāt šīs vēsturiskās vērtības un arī paši vadīties, bet ne šajā brīdī, jo, manuprāt, šis nav prioritārais darbs.»
Vīzija «Sabile 2032. gadā»
Tikmēr sabilnieki nebeidz sapņot, un Sabiles centrā šobrīd aplūkojama Anda Alksniņa veidota vizualizācija tam, kādai būtu jāizskatās vecpilsētai 2032. gadā. «Iegūsim inventarizāciju, kas būs publiski pieejama, un tad jau ir dažādi fondi, kuros startēt,» tā A. Alksniņš. «Pats svarīgākais pat nav ēku fasāde, bet pati ielas telpa, segumi. Ja pašvaldība Eiropas fondos spētu piesaistīt līdzekļus, lai mēs vēsturiskajā centrā nomainītu kaut asfaltu pret vēsturiskajai videi atbilstošu materiālu, tad tas jau būtu sasniegums.»
«Kamēr tu nesāc sapņot, tikmēr pilnīgi noteikti tā nav reāla vīzija,» uzskata Talsu novada domes priekšsēdētājs. «Tieši tāpat ir ar šo inventarizāciju. Ja mēs vēlamies spert kādu soli ceļā uz skaistu vecpilsētu, tad mums ar kaut ko ir jāsāk. Es teiktu, ka gan Sabiles, gan Talsu vēsturiskajā centrā romantiskais Eiropas vecpilsētas šarms, līdzīgi kā Kuldīgā, jau dzīvo. Mēs varam sapņot par Itālijas vai Francijas mazajām pilsētiņām, es to redzu notiekam arī šeit. Jautājums, vai mums tam pietiks spēka, resursu un cik ilgā laikā mēs līdz tam varētu nonākt. Bet kāpēc ne?»
Tapāt Andis Alksniņš un Emīls Gulbis aicina nebaidīties no jaunbūvēm vēsturiskā centra robežās. «Pašlaik pilsētvidē ir daudz zudušu ēku, kuras būtu jābūvē no jauna, lai ielas telpu atgrieztu,» saka E. Gulbis. «Pašreizējie noteikumi nosaka, ka ēkas nesošie un iekštelpu materiāli var tikt mainīti, tomēr ārējai apdarei ir jābūt vēsturiskai videi piemērotai.»
/Foto: Terēze Matisone/
#SIF_MAF2025
